Robērs Merls: MALVILAS PILS

Ar līdzīgu mūsdienu pasaules īstenības nosodījumu tāpat sastopamies arī visur tur, kur Robērs Merls liek saviem varoņiem risināt jautājumu par ģimenes formu pārmaiņu pēc N dienas. Atsacīšanās no monogāmijas un pievēršanās grupu laulībām nepavisam nav tiešas atomkatastrofas sekas, kad sieviešu palicis daudz ma­zāk nekā vīriešu, nedz arī atkritiens uz zemākas attīs­tības pakāpes, bet protests pret agrākās pasaules lie­kulībuMorālās divkosības atmaskojums šeit skaidri saskatāms kaut vai tajā ziņā, ka jauno ģimenes formu izvirzē Malvilas pils iemītniekiem pietrūkst īstas kon­sekvences. Ja jau sievietei tiek dota pilna izvēles brī­vība un viņas stāšanās sakaros ar vairākiem vīriešiem nav ne juridisks, ne morāls pienākums, jārēķinās ar iespēju, ka viņa no grupas izvēlas tikai vienu vīrieti, un tādā gadījumā monogāmija būtu atcelta tikai for­māli, bet ne pēc būtības. Regulārā partneru maiņa, pie kuras pieturas Mjeta, tad jau būtu nevis kāda jauna norma, bet gan vienkārši novirze no vecās, kas izskaid­rojama ar zināmām īpatnībām meitenes fiziskajā un psihiskajā struktūrā. Turklāt arī pats Emanuēls, ku­ram ir svešs jebkurš puritānisms, šāda veida attiecības nepavisam neuzskata par ideālām, jo sirdi viņš sagla­bājis ilgas pēc lielas mīlas un kaut kādu tās surogātu atradis dīvainajās attiecībās ar Evelīnu.

Varbūt vistiešāk «Malvilas pils» izaugsmi no aktuālās tagadnības un tās orientāciju uz šodienas problēmu ri­sinājumu pierāda izcilā vērība, kāda romānā veltīta reliģijas jautājumam. Tā tieši saistīta pat ne jau tik- daudz ar mūsdienu pasaules īpatnībām globālā mē­rogā, cik ar specifisku šā jautājuma nozīmīgumu Fran­cijā un citās katolicisma zemēs, kur progresa spēku pa­reizai nostājai pret plašās tautas masās iesakņotajām tradīcijām ir būtiska nozīme. Emanuēls Ķonts savu at­tieksmi pret reliģiju izvērtē kā taktikas jautājumu fun­damentālākā demokrātijas un tirānijas principu sadur­smē. Pats viņš pret ortodoksālajām reliģijas formām ir vienaldzīgs, ja ne atklāti naidīgs, piemēram, praktiski svarīgajā grēksūdzes jautājumā. Svešs un nepatīkams viņam gan ir arī Meisonjē un Tomā antireliģiskais dog­matisms, kas dotajos apstākļos kļūst pat bīstams, jo kavē Filbēra izolāciju un sakāvi. Bez ticības nākotnei cilvēkam patiesi grūti dzīvot. Ja vien tā nekļūst par ti« čību pārdabiskiem spēkiem.

Robēra Merla romāns «Malvilas pils» ir tik savda- bīga, reizē rosinoša literāra un sabiedriski aktuāla pa­rādība, ka aplam tajā būtu meklēt nevainojamu pilnvei- dību visās apdares šķautnēs. Ir zināma patiesība, ka atsevišķas parādības vai cilvēka vājās puses nav nekas cits kā spēcīgo pušu pārspīlējums. To pašu varētu sa­cīt arī par Robēra Merla romānu. Racionāli loģiskais domas izvērpums tajā skaidrs, bet ne visur panākts vajadzīgais plastiskums un detalizētākā tēlainības iz­kopē. Tā, piemēram, bez pārliecinošāka izstrādājumā palikusi Emanuēla un Evelīnas attieksmju līnija. Pa­stiepti, virspusēja pārstāstījuma līmenī tapai pa­sniegta Emanuēla triumfa un Filbēra bojāejas aina La­rokas kapelā, turpretim romāna fināls aprauts pārak strupi. Acīmredzot tam ir vairāki iemesli. «Malvilas pils» rakstīta kā avīžu romāns, ko turpinājumos sniedza Francijas Komunistiskās partijas centrālorgāns. Tāpat bez ietekmes uz darba kopskanējumu nevarēja palikt vietumis pārlieku klajā publicistiskā ievirze, kā arī darbības saškēlums atšķirīgās šodienīguma un nāka­mības plāksnēs, bez stingrākas organiskas vienotības. Taču ar visu to varam būt droši, ka lasītāju vidū jau­nais Robēra Merla romāns iemantos tādu pašu popula­ritāti kā viņa jau agrāk latviski tulkotie darbi.

V, Meļinovskis

Robērs Merls MALVILAS PILS

Redaktore Z, Kļc'jlņa. Mākslinieks A. Galeviuss. Mākslinieciskais redaktors G. Krutojs. Tehniskā redaktore A. Pelikša. Korektore L. Brahmane. HB Ns 856

Nodota salikšanai 27.04.81. Parakstīta iespiešanai 06.07.81. Formāts 70X106/32. Ti- pogr. papīrs Nr. 3. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 22,50 fiz. iespiedi.; 31,50 uzsk. iespiedi.; 34,48 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Pašūt. Nr. 974-D. Maksā -3-T7 _.5&~trr Izdevniecība «Zinātne», 226018 Rīgā, Turgeņeva ielā 19. iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un gra* matu tirdzniecības lietu komitejas tipogra» fijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.

[1] masu informācijas līdzekļi. (Angļu vai).

[2] emanuēla uzvārds «Konts» franciski skan tāpat kā vārds «grāfs»,

[3] franču vai. — sīkaliņa, drupačiņa.

[4] franču vai. — lauku cīrulītis.

[5] ievērojiet, cik izvairīgi, tikai ar vienu aplinkus izteiktu frāzi, Kmanuels šeit ieminas par Mjetas daudzvīrību. — Tomā piezīme.

[6] varbūt man patiešām — tā vismaz atzīst Emanuēls — nav ne mazākās humora izjūtas, taču es neesmu īsti pārliecināts, ka tā bija tikai «izspēle», kā Emanuēls mums grib iegalvot. — Tomā piezīme.

[7] turpmāk šos vārdus bieži citējām gan mēs, gan larokieši, reizumis gan aizstāvot gluži pretējus viedokļus, — Tomā piezīme.