• Пожаловаться

HERBERTS VELSS: DURVIS SIENĀ

Здесь есть возможность читать онлайн «HERBERTS VELSS: DURVIS SIENĀ» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. категория: Фэнтези / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

DURVIS SIENĀ: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DURVIS SIENĀ»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

HERBERTS VELSS,. angļu rakstnieks DURVIS SIENĀ

HERBERTS VELSS: другие книги автора


Кто написал DURVIS SIENĀ? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

DURVIS SIENĀ — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DURVIS SIENĀ», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

HERBERTS VELSS,. angļu rakstnieks

DURVIS SIENĀ I

Pirms mēnešiem trim kādu vakaru, kad viss mūsu apkārtnē rosināt rosināja uz vaļsirdību, Laionels Volless man pastāstīja šo notikumu par «durvīm sienā». Viņā klausoties, es nemaz nešaubījos, ka viņš attēlo to, ko patiesi piedzīvojis.

Viņš izstāstīja šo notikumu tik vaļsirdīgi un vienkārši, ar tādu valdzinošu pārliecību, ka bija jātic gribot negribot. Taču no rīta savās mājās es pamodos pavisam citā noskaņojumā. Gulēdams gultā un atsaukdams atmiņā Vollesa stāstu, es vairs nebiju pakļauts viņa nesteidzīgās, iejūtīgās balss burvībai,, mani vairs neietekmēja pusdienas divatā, spožā gaismas lokā, ko meta ar tumšu abažūru segtā galda lampa, kad istaba vis­apkārt mums grima rēgainā krēslā, uz sniegbaltā galdauta maigi vizēja desertam uzliktie augļi, dzirkstīja sudrabs, kausos laistījās dažādu krāsu vīni un radās tāda īpaša atmosfēra — spilgta, omulīga maza pasaule, tāla no ikdienas. Tagad, izrauts no šīs apkārtnes, stāsts man likās gluži neticams.

— Viņš mani apzināti maldinājis! — es izsaucos. — Bet cik lieliski tas viņam izdevās! Lai no kā, bet no viņa es to nekad nebūtu gaidījis.

Vēlāk, sēdēdams uz gultas malas un dzerdams brokasta tēju, es pieķēru sevi, ka pūlos izdibināt, kāpēc šo tik neticamo stāstu es tik satraukti izjutu kā neapšaubāmu īstenību; man ienāca prātā, ka Volless, izvērsdams šos tēlus, ir centies kaut kādā veidā darīt zināmus, atjaunot, atsaukt atmiņā (es nevaru atrast īsto vārdu) tos savus pārdzīvojumus, bez kuriem nebūtu, nemaz iespējams kaut ko tādu stāstīt.

Tagad man vairs nevajag nekādu tamlīdzīgu izskaidrojumu. Visas šaubas ir izzudušas. Tagad es ticu, kā ticēju, klausoties Vollesa stāstā, ka viņš visiem spēkiem pūlējās kaut daļēji at­klāt man kādu noslēpumu. Vai viņš visu to redzējis patiešām,, vai viņam tikai tā licies, vai viņš bijis apveltīts ar kādām re­tām, dārgām spējām, vai atradies iztēles un sapņu varā — par to neņemos spriest. Pat viņa nāves apstākļi nav padarījuši skaidrāku šo jautājumu, kurš tā ari palicis neatrisināts.

Lai spriež lasītājs pats!

Tagad es vairs neatceros, kas izraisīja šā tik noslēgtā cil­vēka vaļsirdību — kāda mana nejauša piezīme vai pārmetums. Es laikam viņu apvainoju, ka viņš nav bijis pietiekami aktīvs un nav atbalstījis kādu nopietnu sabiedrisku pasākumu, pievil­dams manas cerības.

Tad viņam pēkšņi izlauzās satraukti vārdi:

—     Manas domas bija aizņemtas ar ko citu… Jāatzīstas, es nebiju tam sagatavojies … Tev jāzina… Redzi, te nav iejaukti ne gari, ne spoki… un tomēr, Redmond, es esmu kā apmāts. Mani kaut kas vajā, aptumšo dzīvi, modina tādas vārdos neiz­teicamas ilgas un skumjas.

Viņš aprāvās, pakļaudamies tai kautrībai, kāda nereti pār­ņem mūs, angļus, kad jārunā par kaut ko aizkustinošu, skumju vai skaistu.

—     Tu taču arī pabeidzi Sent-Atelstenas koledžu? — viņš pēkšņi ievaicājās ne aiz šā, ne aiz tā, kā man tobrīd šķita.

—     Nu, redzi… — un viņš atkal apklusa. Tad, sākumā ne­droši, mulsdams ik pie vārda, bet tālāk jau tekoši un nepie­spiesti sāka stāstīt par to, kas sastādīja viņa dzīves noslēpumu: tās bija neatvairāmas atmiņas par tādu daili un svētlaimi, kas modināja viņa sirdī neremdināmas alkas un padarīja visus šās zemes pasākumus un labāko aprindu izpriecas par kaut ko apnicīgu, nogurdinošu un tukšu laika šķiešanu.

Tagad, kad man rokā šā noslēpuma atslēga, man šķiet, ka to visu varēja jau lasīt viņa sejā. Man saglabājies viņa foto, kur viņa seja pauž dīvainu atsvešinātību. Nāk prātā, ka sie­viete, kura viņu karsti mīlēja, reiz izsacījās par viņu: «Pēk­šņi viņš pazaudē jebkuru interesi par apkārtni. Viņš piemirst jūs. Viņš jūs nemana, kaut jūs stāvētu viņam līdzās …»

Tomēr Volless nebūt vienmēr nezaudēja interesi par to, kas notiek visapkārt, un, ja viņš kaut kam pievērsa nedalītu uz­manību, tad guva lielus panākumus. Patiešām, visa viņa kar­jera bija viena vienīga spožu veiksmju virtene. Viņš jau sen bija aizsteidzies man priekšā, pacēlies man pāri, un tā loma, kāda viņam tika piešķirta sabiedrībā, man bija pilnīgi nesa­sniedzama.

Viņam vēl nebija četrdesmit gadu, un zinātāji apgalvo, ka viņš, ja nebūtu nomiris, būtu ieņēmis atbildīgu posteni un, iespējams, ietilptu pat jaunā kabineta sastāvā. Skolā viņš bez jebkādām pūlēm pastāvīgi pārspēja mani, un tas notika it kā pats no sevis.

Gandrīz visus skolas gadus mēs pavadījām kopā Rietumken- singtonā, Sent-Atelstenas koledžā. Mēs tanī iestājāmies, bū­dami vienādi sagatavoti, bet viņš beidza koledžu, būdams jau stipri pārāks par mani, likdams visiem apbrīnot savu spožo erudīciju un lieliskās runas dāvanas, lai gan es pats toreiz guvu gluži labus panākumus. Skolā es pirmo reizi izdzirdēju par šīm «durvīm sienā», par kurām otro reizi dzirdēju mēnesi pirms Vollesa nāves.

Tagad es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņam šīs «durvis sienā» bija īstas durvis īstā sienā un veda pretī nemirstīgai īs­tenībai.

Tās ienāca viņa dzīvē ļoti agri, kad viņam bija pieci vai seši gadi.

Atceros, ka viņš, skaļi domadams, nopietnā un nesteidzīga balsī it kā centās skaidri noteikt, kad īsti tas viss ar viņu no­ticis.

— Es ieraudzīju, — viņš stāstīja, — pēcpusdienas saules spoži apspīdētas meža vīnāja lapas, tumši sarkanas uz baltas sienas. Es tās pamanīju pēkšņi, kaut arī neatceros, kādā mirklī tas notika. Uz tīrās ietves zaļu durvju priekšā gulēja kastaņa lapas. Tās bija dzeltenas, ar zaļām cīpsliņām, nevis brūnas un netīras, — acīm redzot, nule nobirušas no koka. Laikam tas notika oktobrī. Es katru gadu ar patiku vēroju, kā lido lejup kastaņu lapas, es labi zinu, kad tas notiek … Ja nemaldos, man tolaik bija pieci gadi un četri mēneši.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DURVIS SIENĀ»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DURVIS SIENĀ» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Herberts Velss Velss: KAD GULOŠAIS MOSTAS
KAD GULOŠAIS MOSTAS
Herberts Velss Velss
Herberts Velss: DIEVU EDIENS
DIEVU EDIENS
Herberts Velss
Herberts Velss: PASAUĻU karŠ
PASAUĻU karŠ
Herberts Velss
Vladimirs. MIHAILOVS: Viņi atvēra durvis
Viņi atvēra durvis
Vladimirs. MIHAILOVS
Herberts Velss: Kad Gulošais mostas
Kad Gulošais mostas
Herberts Velss
Отзывы о книге «DURVIS SIENĀ»

Обсуждение, отзывы о книге «DURVIS SIENĀ» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.