KOBO ABE - CETURTAIS LEDUS LAIKMETS

Harada tūlīt piedāvājās sameklēt un parā­dīt mums piemērotu eksemplāru. Kamēr gai­dījām viņu, Jamamoto kungs teica, ka tagad varot uzsmēķēt, izvilka no virsvalkā kabatas cigaretes galu un, raudzīdamies tabakas dū­mos kā kādā brīnumā, nomurmināja:

— Mums, cilvēkiem, jāelpo gaiss, tādēļ mēs piesavināmies nelāgus ieradumus.

— Trešajā kamerā embrijus apstrādā līdz šim momentam, — nevarēdams nociesties, paskaidroja Joriki savā parastajā skarbajā tonī. Acīmredzot, lai aizdzītu miegu.

Kaut nervi bija sasprindzināti, arī man mā­cās virsū miegs, un es tikko apjēdzu, ko man stāsta. Jutos pat vainīgs. Bet Jamamoto kungs, nepievērsdams tam uzmanību, pievie­nojās:

— Pareizi… Pirmajā kamerā atmet nost brāķi, otrajā notiek pārstādīšana mākslīgajā placentā, pēc tam embriju pārvieto uz še­jieni, bet, kad placenta maina krāsu, embriju nes uz ceturto kameru. Tur sākas viņa pār­vēršanās zemūdens zīdītājā. Ahā, tūlīt, lie­kas, mums parādīs .. .

Šurp steidzās Harada, saudzīgi nesdams kādu citu stikla trauku. Izskatījās, it kā ap sazaroto asinsvadu tīklu plestos miglaina ēna.

— Tā ir pazīme, ka embrijā notiek pār­maiņas. Tikko to pamana, embriju tūlīt no­gādā ceturtajā kamerā. Harada-kun, parādi viņu mums tuvāk .. . Redzat, trauks drīz jo drīz kļūs viņam par mazu… Šīs stadijas īpatnība ir tā, ka pamazām veidojas mugur­kauls, bet priekšējās nieres un žaunu krokas darbojas visspraigāk. Lūk, šis padziļinājums zem galvas ir žaunu krokas. Mugurkauls paš­reiz mūs neinteresē. Rodas jautājums: kādēļ priekšējās nieres un žaunu krokas, kas vēlāk bez pēdām izzūd, aktīvi darbojas tikai šajā stadijā? Jau iepriekš lūdzu atvainot, ka no­lasīšu nelielu lekciju bioloģijā, bet tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Jamamoto kunga paskaidrojumi bija ap­mēram šādi.

Evolūcijas teorijā pastāv svarīgs likums, tā saucamais «atbilstības likums». Tā būtība ir tāda, ka izmaiņas vienā orgānā neizbēgami saistītas ar izmaiņām citos orgānos. Sugas attīstības atkārtošanās indivīda attīstībā ir nevis vienkārša iepriekš noietā ceļa mehā­niska kopija, bet gan fiziska nepieciešamība, kas ietver sevī evolūcijas iespēju. Gluži viss neatkārtojas. Piemēram, asinis tikpat kā nemainās. Embrija attīstībā atkārtojas tikai tie orgāni, kas rada pamatu jaunu orgānu vei­došanai, bet paši pēc tam izzūd. Cūkas em­briji iziet priekšējo nieru stadiju. Priekšējās nieres nobriedušā organismā ir tikai zušiem. Cūkas embrijiem tās izzūd bez pēdām jau apmēram pēc piecām dienām, bet to vietā izaug vidējās nieres. Pirmajā mirklī šķiet, ka priekšējās nieres ir gluži nevajadzīgs attīstī­bas posms, bet, ja tās izņem, neizveidojas vidējās nieres. Tās savukārt pārvēršas par orgānu, no kura tālāk izveidojas īstās nieres.

Tas pats notiek ar žaunu krokām. Viena to daļa, kas atrodas tuvāk galvai, pārvēršas par iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas savukārt tālāk gādā par to, lai pārējā daļa pārvērstos plaušās. Šī pārvērtusies žaunu kroku daļa arī kļūst par orgānu, no kura izveidojas krūšu dziedzeri un vairogdziedzeris.

Rodas jautājums: kas notiktu, ja žaunu krokas nepārvērstos dziedzeros? Zivīm, pie­mēram, evolūcija apstājas tieši šajā stadijā. Protams, ja zīdītāja embriju apturētu šajā stadijā, tas par zivi nepārvērstos. Labākajā gadījumā iznāktu kaut kāds baismīgs glie­mis, kas nebūtu dzīvotspējīgs. Ne viss tiek imitēts, un daudzi orgāni, kas nepieciešami, lai zīdītāja embriju pārvērstu par zivi, jau uz visiem laikiem degradējušies.

Jamamoto kungs runāja vienā runāšanā. Tad viņš apklusa, vērīgi palūkojās manī un, atviezis biezās lūpas smaidā, apvaicājās:

— Vai tāds paskaidrojums jūs apmierina?

Nenogaidījis atbildi, viņš tūlīt steidzās uz

durvīm, stāstīdams tālāk:

— Ievērojot pareizo secību, mums tagad vajadzētu apskatīt ceturto kameru. Taču tajā nav gaismas, tur pilnīgā tumsā griežas stikla bumbas, un tas arī ir viss. Dosimies tieši uz piekto kameru, tā ir pati pēdējā.

— Jā gan, — piekrita Joriki, palaizdams mani pa priekšu. — Arī es apskatīju tieši tādā pašā secībā, kad Vada-kuna mani pirmo­reiz atveda šurp.

— Ja jūs vēlēsieties, vēlāk varēsim noska­tīties filmu, kas uzņemta infrasarkanajos staros.

— Nē, man tas būs pārāk sarežģīti.

— Nu jā, protams, tehnoloģija taču jūs in­teresē mazāk. Bet piektajā kamerā tomēr ie­lūkosimies. Tas ir to vērts.

Atkal nokļuvām garā gaitenī, kura grīda virzījās slīpi uz leju.

— Žaunu kroku stadijā iezīmējas tālākās attīstības līnija: vai nu krokas pārvērtīsies par īstajām žaunām, vai arī pārveidosies par iekšējās sekrēcijas dziedzeriem… — Jama­moto kungs sāka runāt klusāk, it kā viņam nepatiktu atbalss no sienām. — Tāpat kā kukaiņu pārvērtībās, tas atkarīgs no hormonu savstarpējās iedarbības. Hormonus taču iz­strādā nervu šūnas. Nervu sistēma patiešām ir apbrīnojama. Tā ir ne vien nepieciešama, lai uzturētu līdzsvaru dzīvā organismā, pie­devām tā ir enerģijas avots evolūcijai. Tā­tad, ja šajā stadijā apturētu hormonu dar­bību, tūlīt apstātos augošo audu specializā­cija. Reiz mēs ar tādu paņēmienu izaudzējām gandrīz septiņdesmit centimetrus garu cūku- gliemezi.

— Vai tāds radījums ir ēdams? — iejau­tājās Joriki.

Likās, ka viņš jau iepriekš izdomājis šo jautājumu. Viņš pūlējās par katru cenu pa­rādīt, ka šeit viņam viss ir ierasts un ikdie­nišķs. Man tas nepatika.

— Kādēļ gan ne? — mierīgi atbildēja Ja­mamoto kungs. —- Droši vien ēdams. Tikai diezin vai tam ir laba garša. Specializācijas pārtraukšana nozīmē, ka apstājas nervu sis­tēmas un atbilstoši tam arī muskuļu audu at­tīstība, citiem vārdiem sakot, līdz ar olbal­tumvielu kvantitatīvu pieaugumu nenotiek vairs kvalitatīvas izmaiņas.

Klusēdami palocījušies, mums garām pa­gāja vīrietis un sieviete baltos virsvalkos. Gaitenis veda arvien dziļāk, tā griesti kļuva velvjveida. Grīda, šķiet, kļuva arvien slī­pāka. Es saklausīju troksni, tādu kā bangu dunoņu, bet varbūt man tikai ausīs tā ska­nēja.

— Ja varētu palikt pie tādām cūkām- gliemežiem, — pagriezies pret mani, turpi­nāja Jamamoto kungs, — atstāt žaunas zīdī­tāju embrijiem būtu ļoti vienkārši. Būtībā viss ir daudz sarežģītāk. Žaunu stadijā taču jāaptur ne visa organisma, bet tikai elpoša­nas orgānu attīstība. Te ar hormonālo fun­kciju vispārējo teoriju cauri netiksi. Šai ziņā esam guvuši vislielākos panākumus.

— Cik garš gaitenis!

— Tūlīt būs pagrieziens, un tad vairs tālāk nav kur iet. Eka ir celta «n» veidā, un mēs esam izstaigājuši to no viena gala līdz otram. Esat noguris?

— Nē. Bet temperatūra . . .

— Ar temperatūru jāsamierinās. Mēs taču atrodamies zem jūras virsmas . . .

Šai kamerai durvju nebija. Visgarām sie­nai, divu metru attālumā no tās, atradās dziļš, ar ūdeni pildīts baseins. Tas bija no iekš­puses spilgti apgaismots, tā ka varēja redzēt cauri līdz dibenam, un izskatījās pēc neliela sporta peldbaseina. Baseina kreisajā pusē bija lodziņš ar kaut kādiem mēraparātiem gar malām. Pretējā sienā pa labi bija vēl lie­lāks lodziņš. Divi cilvēki akvalangos pie lo­dziņiem kaut ko darīja ar mēraparātiem, iz- laizdami ūdenī mirdzošus burbuļu mākulīšus.

— Veterinārs un barotājs, — paskaidroja Jamamoto kungs. Viņa balsī jautās apvaldīti smiekli. Apgājām apkārt baseinam un iegā­jām mazā istabiņā.