Sakje Komacu - RĪTDIENAS NOLAUPĪTĀJI

— Bet…

— Tu nepārtrauc mani! Pietiek jums blandīties, dauzīties, vazāties apkārt. Šaudīties pa ceļiem ar ma­šīnām, automobiļiem un sabraukt kaķus, suņus, ļau­tiņus. Arī bez naftas un ultraskaņas ātruma iespējams dzīvot. Pamazām, palēnām, tā, lai nekas netrūktu un nekā nebūtu par daudz. Hop-hop ar zirdziņu… Bet, lai spriedelētu par rītdienu, godīgi jānodzīvo šī diena, neapkaunojot sevi, neaptraipot savu reputāciju ar bezjēdzīgiem kariem. Tā jūs vienā jaukā brīdī varat vēl uzspridzināt gaisā savu Zemi. Lūk, kā! Jums mazliet jāpaaugas, jāpieņemas prātiņā un tad var sākt domāt arī par rītdienu …

Es samulsis klausījos Goemonā. Viņam gan bija, gan nebija taisnība. Kā lai viņam to ieskaidro?

— Saproti, Goemon … Ne viss ir tā, kā tu saki. Uz Zemes vēl, protams, daudz bezprāšu un ļaundaru. Nu, tādu kā Tamura… Ļoti žēl, ka tu nokļuvi viņa na­gos un lāgā neiepazini krietnos cilvēkus. Bet tici man, krietnu cilvēku tomēr ir vairāk. Viņi nepieļaus, vismaz centīsies nepieļaut, ka mūsu planēta pār­vēršas tuksnesī. Tāpēc es tevi lūdzu: nenolaupi mums rītdienu…

— Es nezinu, es gan ticu, gan neticu… — Viņš kļuva domīgs. — Bet ūdeņraža bumba? Un visādi klabekļi, grābekļi, lielgabali? … Un cik daudz pui­šeļu, meitenīšu klaiņo apkārt bez tēva, bez mātes? Kur palikuši viņu tēvi un mātes? Nogalināti karā, gājuši bojā bombardēšanā … Tad nu padomā, kas īsti nolaupa jums rītdienu. Nu gan aizpļāpājos, bet tagad paliec sveiks! …

— Goemon, apstājies, pagaidi! — es, slāpdams vai

nost aiz elpas trūkuma, satvēru viņu aiz rokas. — Tev taisnība, bet tikai daļēji. Es taču tev teicu, ka vienkāršie cilvēki…

Viņš cieši ielūkojās man acīs.

— Nu, labi, man nav žēl. Ja gribi, es va,u visu vienā rāvienā «atsaldēt». Vienkāršo cilvēku, kā tu viņus dēvē, labā. Nu, tātad, ko tu man iesaki darīt?

Es nezināju, ko atbildēt. Nevarēju iedomāties, kāda kļūs mūsu pasaule, kad no jauna atdzīvosies raķetes, lielgabali un bumbas.

— Ko tu klusē? — Goemons sacīja, uzlicis jau vienu kāju uz sava kuģa caurspīdīgā trapa. — Es vairs nevaru gaidīt. Tev jāizšķiras.

, Es klusēju. Pār manu pieri aumaļām plūda auksti

sviedri. No mana «jā» vai «nē» bija atkarīga Zemes rītdiena. No viena vienīga mazā vienkāršā cilvēka pateikta vārda …

— Nu! — Goemons mani steidzināja. — Es dodos projām! Saki drīzāk — jā vai nē?

Taču es nespēju pavērt lūpas. …

Bet ko jūs, cilvēki, viņam atbildētu?

D. Dubrovskis. FANTASTIKA UN ĪSTENĪBA … 5 Stāsti

Pamestie………………………………………………………………. 17

Projekts likumam par kukuļņemšanu . . . . 21

Dienu pirms bankrota…………………………………………….. 26

Rok un rok…………………………………………………………… 32

Dūmu ziedi…………………………………………………………… 36

Nezvēru iznicināšana………………………………………………. 50

Izaicinājums augstumam………………………………………….. 58

«Vērša galva»…………………………………………………………. 61

Mēness svētki……………………………………………………….. 66

Pasaka…………………………………………………………………. 71

Kad skumjas jūs māc……………………………………………… 76

«Ziedu svētki»………………………………………………………… 81

Rītdienas nolaupītāji . . . ^………………………………………………. 85

Sakjo Komacu

rītdienas nolaupītāji

HE Ns 264

Redaktore l. Ambajne. Māksi, redaktors G. Kruto/s. Tehn. redaktore A. Pelikša. Korektore A. Kurmaševa.

Nodota salikšanai 1976. g. 2. jūnijā. Parakstīta iespiešanai 1977. g. 23. februārī. Papīrs Nr. 1. Papīra formāts 70X100/32. 10,50 fiz. iespiedi.; 13,65 uzsk. iespiedi.; 14,12 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Maksā 1 rbj. 56 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Lat­vijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grā­matu tirdzniecības lietu komitejas Rīgas Paraugtipogrāfijā Vienības gatvē 11. Pašūt. Nr. 883.

* Sakjo Komacu raksta: «Vai tad zinātniskā fantastika neat­brīvo rakstnieku no jebkurām važām, vai tā neieved pasaulē, kur var brīvi paust savas domas, rakstit saistoši un izvirzīt pārdrošas hipotēzes par nākotni, — pasaulē, kuras durvis slēgtas visiem pārējiem, tā saucamajiem nopietnajiem žanriem, kas šobrīd iegūst arvien ortodoksālāku nokrāsu.»

[2] fumisms — no latīņu vai. fumus — dūmi.

[3] priedes un plūmju koki ir Japānas tradicionālās ainavas obli­gāta sastāvdaļa.

[4] gockney (kokni) — angi — londonas nomaļu žargons.

[5] kamikadze (jap.) — nāvinieki.

[6] «nakts lidojums» (fr.). 102