Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

Tāds ir t.s. Kurlils jeb klēts pārvaldnieks, tāds ir arī ts. galma ceremonijmeistars no Mari pilsētas (3. g.t p.m.ē.) un daudzi citi. Visi šie dievlūdzēji attēloti uzsvērti pazemīgās, padevīgās pozās un lieliski rāda Mezopotāmijas cilvēku lielo atkarības izjūtu, bezspēcības apziņu visvarenā likteņa priekšā. (Sīkāka analīze - semināra uzdevumi.)

Ūrā un Lagašā ap 27-25. gs. p.m.ē. tapusi rinda t.s. stēlu jeb akmens piemiņas plākšņu, kas veltītas valdnieku karagājienu slavas iemūžināšanai. Piemēram, Koršunu stēla darināta par godu Lagašas pilsētvalsts uzvarai pār kādām naidīgām pilsētām. Stēlā atainots Lagašas pilsētas aizgādnis - dievs Ningirsu. Redzams, ka dievs milzīgā tīklā "sagūstījis" savus ienaidniekus, kuri attēloti sīki, padevigi, izmisuši. Tādejādi dievs tiek godāts kā pilsētvalsts sargs, drošības devējs.

Viens no izcilākajiem Leonarda Vulli atradumiem ir t.s. Ūras Standarts (ap 2500 g. p.m.ē.), kas atrasts kādā no apbedījumiem. Standarta tēlainībā ietverta īpaši dzīva, pulsējoša dzīves izjūta.

Vienā Standarta pusē attēlots ķēniņš, kas gatavojas pieņemt gūstekņu grupu, kuru atveduši viņa karavīri. Te attēloti arī kara rati, aizjūgi, zirgi dinamiskās kustībās. Standarta otrā pusē attēlotas miera laika ainas - dzīres, viesi, kas ķēniņam pienes dažādus pasaulīgus labumus. Tiek uzskatīts, ka Standarts izmantots, lai demonstrētu ķēniņa varu un suminātu kara laupījumus. Šo izvērsto domu lieliski atklāj kompozīcija,kas risināta garās, izstieptās joslās un tādējādi sniedz daudzveidīgu sadzīves, tipu, tērpu un dažādu priekšmetu raksturojumu. Standarta koka ietvarā kā fons izmantots lazurīts. Tajā inkrustētās figūras darinātas no perlamutra, vietām izmantojot arī dārgmetālus.

Joslveidīgās figūru kompozīcijas bijušas acīm redzami visiecienītākās. Arī gar tempļu augšējām sienām vijušās horizontālas joslas, kuru pamatnei izmantotas dabā atrastas šīfera* plāksnes. Šajās šīfera plāksnēs no dažādu krāsu perlamutra gabaliem veidotas Inkrustācijas*. Kompozīcijās attēlotas sadzīves ainas, piemēram, priesteri, kuri slauc govis, kuļ sviestu, parādīti lidojoši gulbji.

Pastāv uzskats, ka senajā Šumeras un Akadas posmā ir bijusi pazīstama arī fresku glezniecība, taču mitrā klimata dēļ tās nav saglabājušās. Tieši tādēļ augstāk minētās inkrustētās joslu kompozīcijas ļauj radīt plašākus priekšstatus par šumeru māksliniecisko domāšanu: pasaulīgums, laicīgums, dzīvīgums, dzīves "saldme" - īpašības, kurām ticēja, uz kurām paļāvās Mezopotāmljas cilvēks. (Šikāks šo darbu apskats un analīze - semināra uzdevumi.)

īpaši jāizceļ šī posma Mezopotāmljas mākslas savdabīga nozare - zīmoggredzenu jeb t.s. žīmogdllndru darināšana. Nelieli akmens tēli, kas tika Iegravēti zīmogdlindra ārējā, liektajā sfērā, lieliski noderēja, lai mikla māla

plāksnītē atspiestu (norullētu) šo akmenī iegravēto kompozīciju. Līdz ar to šāds akmens gredzens varēja kalpot gan kā amulets un greznuma priekšmets, gan kā īpašuma zīme, ko gredzena saimnieks viegli varēja iespiest mālā kā savu parakstu, sevis apliecinājumu vai piemiņas zīmi.

Zīmoggredzenu mākslinieciskajā risinājumā ir izkristalizējusies Mezopotāmijas mākslas nozīmīga tradīcija, kurai liela nozīme arī vēlāko laiku kompozīcijas principos: šajos izstrādājumos tiek atklāta ts. heraldiskā* kompozīcija. Heraldiskās kompozīcijas būtiska pazime ir centrālās daļas frontāls (pretstata) akcentējums. No centra simetriski uz abām pusēm izvērstas kompozīcijas sānu daļas. Mezopotāmijā atrastie heraldiskās kompozīcijas principi nav zaudējuši savu nozīmi līdz pat mūsdienām un ir sevišķi izkopti tieši dažādu pasaules valstu heraldiskajā* simbolikā (sīkāk tos analizēsim seminārā).

Šie nelielie akmenī izpildītie mākslas darbi, neskatoties uz kompozīcijas noteiktību, izceļas ar fantāzijas bagātību, tēloto figūru dzīvīgumu, kā ari ar rotājošām kvalitātēm. Bez tam zīmoggredzenu mākslinieciskajā fantāzijā atpazīstami mitoloģisko tēlu personāži, it īpaši Gilgamešs, Enkids, vērojama viņu varoņgaitu apcere. Tādēļ jāuzsver, ka tieši šajos mazajos, miniatūrajos akmens izstrādājumos (kas neprasīja tik lielu piepūli) īpaši brīvi un lieliski atklājas tautas domāšana, pieredze, vēlēšanās šos akmens tēlus saiknēt ari ar mītos iesakņotiem tēliem

Šumeras kultūrā augstu līmeni sasniedza mākslas amatniecība. Daudz izstrādājumu atrasts apbedījumos: cirvji, kindžali, vairogi, kuru rokturi, apmales u.tml. veidotas no zelta, vara, sudraba, dārgakmeņiem. Ūras valdnieka sievas Puabas (arī Šuaba) apbedījumā (ap 2500. g. p.m.ē.) atrasta grezna diadēma. Virs vainaga, kas veidots no zelta lapiņām, izcelti daudzkrāsainu ziedu akcenti, griezti no lazurīta, serdolika u.c. pusdārgakmeņiem. Komplektā ar diadēmu nēsāti milzīgi gredzenveidīgi zelta auskari. Puabas apbedījumā atrastas ari divas zelta arfas, kurām īpaši grezni veidoti mūzikas instrumentu rezonatori, izmantojot perlamutra inkrustācijas, kā ari zelta un lazurita materiālu. (Šikāks šo izstrādājumu apskats - semināra uzdevums.)

Ap 24. gs. p.m.ē. pilsētvaistu savstarpējo dņu dēļ Mezopotāmijas priekšgalā izvirzījās Akada - semītu cilšu centrs. Visiespaidīgākais šīs valsts pastāvēšanā ir ķēniņa Sargona (ari Sargons Senais) valdīšanas posms (ap 23. gs. p. m.ē.J, kad Akadas valsts izpleta savas robežas visā vidus Mezopotāmijā. Šis ķēniņš dibinājis Urukas pilsētā zinātnisku rakstu bibliotēku, un līdz ar to Uruka dabūjusi rakstu pilsētas nosaukumu [31] .

Senajā pilsētā Eblā, kuru 2275. g. p.m.ē. Akadai pievienoja Naramsins, atrasts valdnieku arhīvs, kas aptver 20 000 ķīļrakstu plāksnītes. Arheoloģiskie izrakumi apliecināja, ka plāksnītes sniegušas ziņas līdz 2150. g. p.m.ē. un kā īstā arhīvā bijušas sakārtotas koka plauktos rūpīgā secībā [32] .

Par spīti dažādiem kariem un iebrukumiem, šo rakstu krātuvju lielākā daļa saglabājusies labi. Bez tam ari Asīrijas valdnieks Ašurbanipals licis

pagatavot daudzu 3. g.t. p.m.ē. rakstu kopijas, tādā veidā šīs sensenās ziņas un ari daiļliteratūras fragmenti sasnieguši mūsdienas.

Izcils Akadas posma mākslas darbs ir Sargona Senā (?) vai ari viņa mazdēla Naramsina vara veidols ar inkrustētām dārgakmeņu acīm. Šis portrets ir individualizēts un stilizēts reizē. Tas labi atklāj valdnieka - pasaules Iekarotāja skarbo būtību. Šis "skarbums" pausts ari ar mākslinieciskās apstrādes paņēmieniem, izceļot vara metālisko tvirtumu, bārdas un matu kārtojumu cietos, grafiskos, savdabīgi omamentālos ritmos.

Akadas posmā turpinātas tradīcijas akmens stēlu darināšanā par godu dažādiem valdnieku karagājieniem, iekarojumiem un uzvarām. Slavena ir Naramsina stēla. Mākslinieks, izvēršot zināmus reālisma meklējumus, tiecies Naramsina un viņa karavīru tēlos akcentēt kustību dažādību, mēģinājis vairāk pievērst uzmanību cilvēku anatomijas pareizībai, mēģinājis iekļaut karavīrus vidē (tēlojot kalnu, kokus, sauli). Tam visam kalpo atjautīga kompozīcija - kareivji virzās it kā kalnup, tādēļ tēlojumā izmantots līkloču spirālveidīgs kārtojums.

Šumeras un Akadas kultūras mantiniece bija Senbabilona. 2. g.t. p.m.ē. ķēniņš Hammurapi (ari Hammurabi 1792-1750) apvienoja visas Šumeras un Akadas teritorijas vienotā spēcīgā valstī. Tieši Hammurapi laikā Senbabilona esot bijusi tik varena, ka iedvesusi bijību tā laika tuvāko un tālāko kaimiņvalstu valdniekiem. Herodots nosaucis Senbabiloniju par zemi, kurā piens un medus "tek". To nodrošināja milzīgās labības ražas, augļu dārzi un attīstītā lopkopība. Senbabilonija līdz ar to iegājusi vēsturē ar labi regulētu tirgošanās sistēmu. Plašs ierēdņu štats rūpējās par dažādu nodevu un nodokļu ieņēmumiem, kas rūpīgi reģistrēti ekonomiska rakstura sarakstos.