KĀ PĀRBAUDĪT SAVU PULSU?
Lai pārbaudītu savu pulsu, viegli salieciet labo roku un plaukstas locītavu. Tad atrodiet spieķkaula galvu - izcilni, kas vērsts uz ārpusi no plaukstas pamata kauliem, tieši zem īkšķa. Ar kreiso plaukstu satveriet no apakšas labo plaukstu un rādītājpirkstu novietojiet tieši zem šī izciļņa. Tā jūs atradīsiet radiālo artēriju. Pēc tam novietojiet vienā rindā otro, trešo un ceturto pirkstu un piespiediet tos, lai skaidri sajustu pulsāciju ar visiem trim pirkstiem. Nedaudz samaziniet pirkstu uzspiedienu, lai sajustu atšķirības pulsa kustībās. Šie dziļie, kā arī virspusējie impulsi liecina gan par konstitucionālo, gan par pašreizējo triju došu stāvokli (par trijiem vielmaiņas pamatelementiem, kuri pārvalda ķermeņa fizikāli ķīmiskās un fizioloģiskās norises, kad tās ir līdzsvarā, un nosaka slimības, kad to līdzsvars ir traucēts). Zem rādītājpirksta pulss raksturo vātu (kontrolē kustības), zem vidējā pirksta - pītu (atbild par vielmaiņu) un zem ceturtā pirksta - kaphu (atbild par ķermeņa uzbūvi). Uzskata, ka dominējošā doša ir tā, kuru uztver ar pirkstiem kā spēcīgāko. Vislabāk pārbaudi izdarīt trīs reizes pēc kārtas ar dažu sekunžu intervālu.
Pārbaudot pulsu, nosaka tā biežumu (spandana sankhya), raksturu (gati) un kvalitāti (gunas).
Ir zināms, ka došas visu laiku mainās. Jums ir jāiemācās sajust daudzās izmaiņas, jo pulsu ietekmē vecums, gadalaiks, diennakts laiks, kā arī veselības stāvoklis. Piemēram, pulss no rīta, ko sauc par kapha naadi, ir lēns, maigs un vienmērīgs. Pēcpusdienā pulsu sauc par pitta naad, tas ir stiprs un svārstīgs. Nakts pulss - vatta naadi - ir vājš un ātrs. Lietus sezonā (Indijā) - no jūlija līdz septembrim (Varsha) un ziemas beigās - no janvāra līdz martam (Sisira) - pulss ir vaata naadi, rudenī - no septembra līdz novembrim (Sarad), vasarā - no maija līdz jūlijam (Grishma) pulss ir pitta naadi, bet ziemas sākumā - no novembra līdz janvārim (Hemanta) - un pavasarī - no marta līdz maijam (Vasanta) - pulss ir kapha naadi. Pulsu ietekmē arī ēdiena garša. Pēc maltītes, kurai ir savelkoša garša, pulss ir spēcīgs, bet pēc sāļa ēdiena - vājš. Pēc fiziskas slodzes, dzimumsakariem un badošanās pulss ir straujš un vājš. Ideāls veselīgs pulss ir viegli sataustāms (suvyakta), tīrs (nirmala), nav sevišķi ātrs (amanda) un regulārs (achanchala).
Ja ķermenī dominē vāta, stingrāk pulsu var izjust rādītājpirksts. Pulss ir neregulārs, nestabils, ne karsts, ne auksts, vājš, pulsa viļņi ir līdzīgi čūskas kustībām.
Ja ķermenī dominē pīta, visstiprāk pulss sajūtams zem vidējā pirksta. Šajā gadījumā pulss ir aktīvs, mīksts, satraukts; tas izplatās kā ar vardes lēcieniem.
Ja dominē kapha, pulsēšana vislabāk sajūtama zem ceturtā pirksta. Tad pulss ir stiprs, vienmērīgs, vēss, pilns; tas izplatās līdzīgi gulbja peldējumam.
Visi trīs pulsa veidi ir apvienoti vienā cilvēkā, tomēr vairāk izteiktais pulsa veids norāda uz ķermeņa tipu. Reizēm var gadīties, ka ir divu vai visu triju došu kombinācija, tāpēc rezultāts ir neskaidrs.
2. ĶERMEŅA UZBŪVE [prakrit/)
Kad pēc pulsa pārbaudes esat noskaidrojuši savu prakriti (ķermeņa uzbūvi jeb konstitūciju), iegūto informāciju var izmantot, lai uzturētu veselību un pretotos slimībām. Tai ir liela nozīme veselības plānošanā. Ja zinām, kāda ir mūsu ķermeņa uzbūve attiecībā pret vātu, pītu un kaphu, varam risināt savas problēmas un cīnīties pret slimībām. Mēs varam uzzināt, kādas slimības mums var draudēt noteiktos gadalaikos, ko darīt, lai pasargātos no to uzbrukuma. Ņemot vērā prakriti, var spriest par slimības prognozi.
Piemēram, vaata prakriti var ciest no vaata slimībām. Tās ir astoņas un skar galvenokārt nervus un kaulus, ja cilvēks neizvairās no auksta, sausa, rupja, rūgta, asa, savelkoša ēdiena ēšanas, neregulāras ēšanas, fiziskas pārslodzes, dzīvošanas vēsa un sausa klimata apstākļos. Nav piemērota arī auksta ziema, laiks pirms lietavām, apmācies laiks un sauss vējš. Ja slimība ir jau iesākusies, šie faktori var veselības stāvokli pasliktināt. Jebkura slimība pastiprinās vātas laikā - vakarā, vēlu naktī, trešajā stundā pēc maltītes un vecumā. Dabisko tendenci saslimt ar vātas slimībām var kavēt atbilstoša uztura lietošana, pareizi izvēlēta ēdiena garša un dzīvesveids.
Pitta prakriti gadījumā cilvēki var ciest no pītas slimībām, kuru ir aptuveni četrdesmit. Tās galvenokārt ir saistītas ar vielmaiņu, ja cilvēks neizvairās no karsta, asa, pikanta, skāba, sāļa ēdiena, darba ar viegli uzliesmojošām vielām un skābēm. Karstā klimatā, rudenī, otrajā stundā pēc maltītes, pusdienas un pusnakts laikā pitta prakriti slimības var saasināties. Zāļu lietošana minētajos laikos var paātrināt atveseļošanos.
Kapha prakriti cilvēki var ciest no kapha slimībām. Šo slimību ir divdesmit, un tās galvenokārt ir saistītas ar ķermeņa uzbūvi. Saslimt var, ja neatsakās no taukainu, eļļainu, pliekanu, glumu pārtikas produktu lietošanas, no saldiem, skābiem, sāļiem ēdieniem, ja pārāk daudz laika velta atpūtai un dzīvo komfortabli bez fiziskas slodzes, jo visi nosauktie faktori pasliktina kaphu. Cilvēks var saslimt pavasarī, vēsa un mitra klimata apstākļos, ja par sevi nerūpēsies. Šādos apstākļos, kā arī kapha laikā - agri no rīta - slimība var saasināties. Ja šajā dienas laikā lieto atbilstošās zāles, to iedarbība ir efektīvāka.
Tādējādi zināšanas par naadi un prakriti ir ļoti noderīgas un svarīgas, lai uzturētu labu veselību. Katrs var nodrošināt nevainojamu veselību, ja atbilstoši par to rūpējas, izvēlas piemērotu uzturu, izvairās no sev kaitīgiem ēdieniem un pieskaņo savu dzīvi atbilstošajam diennakts laikam un gadalaikam.
3
UZTURA IETEKME UZ VESELĪBU UN SLIMĪBĀM
Ājurvēdā ļoti uzsver uztura lomu veselības saglabāšanā un slimību atvairīšanā. Saskaņā ar ājurvēdas filosofiju veselību ietekmē ne tikai sabalansēts uzturs, bet arī citi faktori, piemēram, katra cilvēka ķermeņa uzbūve jeb prakriti, gremošanas spēks jeb agni, pārtikas produktu garšas jeb rasa, sildošās vai atvēsinošās ēdiena enerģijas jeb veerya un pēcgremošanas (vielmaiņas) efekts jeb vipaaka.
UZBŪVE JEB PRAKRITI
Indivīda iedzimtais uzbūves tips ir veidots no vienas vai vairākām došām - vātas, pītas un kaphas. No uzbūves tipa ir atkarīgs, kāds uzturs veicina cilvēka veselību un gremošanu un kāds šiem mērķiem nav derīgs (sk. 1. nod.).
GREMOŠANAS SPĒKS JEB AGNI
Gremošanas spēks jeb agni arī ir saistīts ar ķermeņa došu līdzsvaru. Jebkura novirze no tā izraisa uztura sagremošanas un vielmaiņas traucējumus. Ir četru tipu agni.
1. Vishama agni. Vata doša bojā gremošanas spēku, tāpēc ir mainīga ēstgriba, gremošanas traucējumi un veidojas gāzes. Šo traucējumu rezultātā emocionālajā līmenī var būt trauksme, nedrošība, bailes, kā arī neiroloģiskas un garīgas problēmas.
2. Teekhna agni. Par šiem traucējumiem atbild pīta. Tie var izraisīt hiperviel- maiņu, hiperaciditāti, dedzināšanu un hipoglikēmiju, kā rezultātā veidojas iekaisumi.
3. Manda agni. Pārmērīga kapha palēnina vielmaiņu, rodas liekā ķermeņa masa, alerģija un dažādi aizsprostojumi.
I. Sama agni. Visas trīs došas ii līdzsvarā. Cilvēks ar šo agni tipu var ēst gandrīz jebkuru ēdienu bez problēmām, jo gremošana, barības vielu uzsūkšanās u 11 atkritumvielu izvadīšana norit normāli.
PĀRTIKAS PRODUKTA GARŠA JEB rasa
Pārtikas produkta garša jeb rasa ir sajūta, kas rodas, kad ēdiens atrodas
Читать дальше