Anrīi Pize - Mēness un veselība

Ticējumi par Mēness ietekmi uz veselību, ko esam pārņēmuši no iepriek­šējām paaudzēm, veido to kultūras mantojumu, kas iekļauts mūsu sma­dzeņu programmatūrā. Psihoneiroendokrīnā imunoloģija ļauj izprast, kā fakts, ka mēs ticam Mēness iedarbībai, var ietekmēt mūsu veselību: kā domas un ticējumi var iespaidot hormonus un imūnsistēmu.

Mans secinājums. Savas izpētes procesā nonācis pie nobeiguma, es esmu ieguvis rezultātus, kas dod pamatu entuziasmam. Esmu pārliecinājies, ka Mēness ir elektromagnētiska sistēma, un tas ļauj izprast, kāpēc atkarībā no Mēness fāzēm mēs jūtamies visādā ziņā pacilāti vai - gluži pretēji - kā bez spēka. Es noskaidroju, ka Mēness izstaro mikroviļņus, kuri iedarbojas uz ķermenī esošo ūdeni. Es sapratu, ka tādā veidā elektromagnētiskais starojums iedarbojas uz hormoniem un smadzenēm. Es secināju: jo vairāk mēs ievērosim Mēness ietekmi, gādājot par savu veselību, jo efektīvākas šīs rūpes būs. Tas ir tādēļ, ka garīgie faktori mums ļaus izmantot to dabisko izveseļošanās un slimību novēršanas potenciālu, kas mums patiesībā jau pie­mīt. Es varēšu labāk aprūpēt savus pacientus, ja ievērošu arī Mēness fāzes.

Loks starp šamaņu zināšanām, burvju mākām, senajiem ticējumiem un moderno medicīnas zinātni ir noslēdzies. Tam visam taču ir viens un tas pats mērķis uzlabot cilvēka veselību! Piemēram, arābu vārds "tubibs" [2] izsaka to pašu. ko vārds "burvis".

Atbilstoši ķīniešu medicīnai viss ir savstarpēji saistīts: cilvēks ir viena no Visuma sastāvdaļām un nav iespējams viņu no tā šķirt. Visi cilvēka ķermeņa audi un iekšējie orgāni (sirds, plaušas, aknas, liesa un nieres) tāpat ir sav­starpēji daudzveidīgi saistīti. Emocijas un jūtas ietekmē cilvēka fizioloģisko stāvokli, un šī ietekme ir abpusēja.

Šajā medicīnas tradīcijā Mēness cikliem ir pirmšķirīga nozīme. Lūk, kā ķīniešu medicīnas pamatdarbā "Huang Dl Neijing" aprakstīts Mēness cikls: "Kad ir pilnmēness, cilvēka veselība ir ziedoša, asiņu ir pārpārēm, visām fizioloģiskajām funkcijām piemīt pilna aktivitāte, muskuļi ir spēcīgi un āda tvirta. Ja tad cilvēkam uzpūtīs kaitīgi vēji (proti, iedarbosies kāds slimību izraisošs faktors), tas cietīs tikai pavisam nedaudz. Turpretī tukšā Mēnesī (t. i., jaunmēness laikā) viss būs otrādi: asiņu būs visai maz, funkcijas būs pavājinātas, muskuļi vāji un āda nokarena. Ja šajā laikā uzpūtīs kaitīgi vēji, cilvēks smagi sos//ms."

Ķīniešu tradicionālās medicīnas pārstāvja amata rīks ir sarežģīts kalendārs, kurā tiek ievērotas Mēness fāzes, gadalaiki, karstums un aukstums, kā arī mitrums un sausums. Šo kalendāru izmantoja gan cilvēku ārstēšanai, gan arī plānojot lauku darbus, jo pēc daoistu uzskatiem: "7os, kas ir labvēlīgs dabai, ir labs arī cilvēkiem… Taču daba var viegli pārspēt cilvēku, turpretī cilvēks nevar pārspēt dabu. Cilvēkam daba ir gluži vienkārši jārespektē." (Pēc prinča Vainana (Wainanzi) traktāta, IV gs. p. m. ē.)

Saskaņā ar citu tradicionālās ķīniešu medicīnas principu mūsu vese­lība ir atkarīga no divu pretēju un savstarpēji papildinošu spēku - iņ un jan - līdzsvara. Pēc ķīniešu medicīnas tradīcijām Mēness ir iņ. Mēness ietekmē klimatu, lauksaimniecības kultūras, plūdmaiņu, mēnešreizes, bērna barošanu ar krūti, nagu un matu augšanu… un raksturu.

Vai jus to zinājāt?

Augošs Mēness labvēlīgi ietekmē augu augšanu. Tādēļ augošā Mēnesī vēlams stādīt kokus un dārzeņus, kas ienākas virs zemes. Dilstošs Mēness turpretī ir labvēlīgāks visam tam, kas notiek dziļumā, tumsā: tad irīstais laiks sēt dārzeņus, no kuriem uzturā lieto saknes vai sakneņus, kā arī tos, kam nav vēlama sēklu ienākšanās, piemēram, salātus vai spinātus.

Mans secinājums. Ieteikumi, kurus varam lasīt 400 gadus pirms mūsu ēras sarakstītos ķīniešu traktātos, ir tādi paši kā tie, ko iesaka mūsdienu agronomi. Interesanti, vai ne? Ja tā, tad kāpēc gan ieteikumi, kas parāda saistību starp Mēness fāzēm un slimību novērošanu, līdzīgā veidā nevarētu būt aktuāli joprojām? Ķīnā mūsdienās uzsākta plaša pētījumu programma, lai saskaņotu tradicionālās medicīnas ieteikumus ar mūsdienu zinātniska­jiem kritērijiem un pētījumu rezultātus integrētu gan modernās medicīnas studiju procesā, gan arī praksē.

C) Ājurvēdiskās medicīnas viedoklis mēness, ķermenis un visums

Ajurvēdiskā medicīna radusies Indijā aptuveni 1500 gadu pirms mūsu ēras. Tā māca, ka cilvēku veido tādas pašas sastāvdaļas kā Visumu un ka orga­nisma funkcijas nosaka trīs pamatvienības: vata (gaiss un vējš), pita (uguns) un kafa (ūdens un zeme). Ājurvēda arī pauž uzskatu, ka makrokosms Visumā un mikrokosmoss jeb "iekšējais kosmoss" cilvēkā ir cieši saistīti.

Saskaņā ar šo medicīnu Mēness ir saistīts ar vairumu no ķermeņa šķid­rumiem (urīnu, serumu, limfu). Tāpat tas ir saistīts ar dziedzeriem, kas izstrādā hormonus: hipofīzi, aizkrūtes dziedzeri (tīmu) un vairogdziedzeri. Pastāv arī saikne starp Mēnesi un visu gremošanas traktu (ar kuņģi un, jo īpaši - ar tievajām zarnām), parasimpātisko nen/u sistēmu un kreiso aci. Visbeidzot, pastāv arī Mēness saikne ar menstruālo ciklu, olnīcām un dzemdi.

Augi ir ājurvēdiskās ārstēšanas pamats; tie tiek lietoti gan ārīgu aplikumu veidā, gan arī iekšķīgi - tablešu vai zāļu tēju veidā. Šos augus ievāc ļoti precīzā laika periodā, jo simtiem gadu ilgā pieredze apliecinājusi, ka to vērtība atkarībā no gadalaika un Mēness fāzēm mainās.

Lapas, piemēram, jāievāc augoša Mēness laikā, no rīta, kad rasa jau nožu­vusi, turpretī saknes jāizrok pilnmēnesī vai dilstoša Mēness fāzē, jo to auga daļu īpašības, kas saskaras ar gaisu, visstiprāk izpaužas augošā Mēnesī, bet pazemes daļām visintensīvākās īpašības piemīt dilstošā Mēnesī.

Interesanti piebilst, ka ājurvēdiskie padomi par augu ievākšanu ir gluži tādi paši kā tie, ko esam pārņēmuši no grieķiem un viduslaiku dziedniekiem, kuri arī bija labi augu pazinēji. Šīs vienprātīgās zināšanas, šķiet, bijušas universālas.

Apcerējums, kas veido ājurvēdiskās medicīnas pamatus, Caraka Samhita (Charaka Samhita) ir apkopots aptuveni 400 gadu pirms mūsu ēras, bet tas ir apbrīnojami atbilstošs Rietumu zinātnes kritērijiem. Šajā apcerē­jumā aprakstīti daudzu slimību simptomi un cēloņi. Šo slimību diagnostika ir līdzīga tai, kas atrodama mūsdienu medicīnas grāmatās. Ajurvēdiskā medicīna uzlūkojama kā patiesi zinātniska pieeja; par to interesējas aiz­vien vairāk Rietumu ārstu un, jo īpaši - amerikāņi. Ajurvēdiskā medicīna ļauj sasniegt ievērojamus rezultātus, turklāt tā nav toksiska, jo ārstēšanas pamatmetodes ir masāža, augu izmantošana un organisma attīrīšana. Šī medicīnas joma ir arī ekonomiska, turklāt profilaktiska un ārstējoša; to viegli var izmantot ikviens.

Mans secinājums. Ajurvēdiskā medicīna ir medicīnas zinātne, kuras sākumi datējami 1500 gadu pirms mūsu ēras. Savukārt 400 gadus pirms mūsu ēras veikto pētījumu rezultāti apkopoti medicīnas tekstos, kurus aizvien vairāk sāk respektēt Rietumu ārsti. Tas nav kaut kas. kam piemīt gadījuma raksturs vai maznozīmīgums. Mēnesim ir zināma ietekme uz mūsu veselību!