Anrīi Pize - Mēness un veselība

Ko tas galu galā pierāda? Pat pilnīgi noslēgtā vietā, bez jūras, gaismas un pasaules kartes, austeres zināja, kāda Mēness fāze tagad ir. Tas tieši ietekmēja mūsu planētas pavadoņa - Mēness magnētiskais lauks, nevis gaisma vai jūra. Arī daudzi citi jūras iemītnieki dzīvo saskaņā ar Mēnesi, it īpaši dažu sugu zivis, kuras parādās okeāna virspusē tikai noteiktos Mēness cikla momentos.

Mans secinājums. Ja kaut kas attiecas uz jūras iemītniekiem tad tas attiecas arī uz cilvēkiem. Evolūcijas procesā zivis parādījās jau krietni agrāk nekā cilvēki, un cilvēka auglis arī savas attīstības gaitā iziet caur "zivs fāzi", pirms tas iegūst cilvēka apveidus. Kāpēc gan lai Mēness uz mums neatstātu tādu pašu iespaidu kā uz tiem, kas dzīvo jūrā?

No biofiziku darbiem ievērības cienīga ir Zannas Ruso (Rousseau) publi­kācija. Strādādama par farmaceiti laboratorijā, viņa daudzus gadus veica urīna un siekalu analīzes, galvenokārt pH analīzes, kas ļāva spriest par to skābumu vai sārmainību. Ruso analizēja informāciju, kas viņai bija uzkrāta par pH, un salīdzināja to ar Mēness ciklu. Darba rezultātā viņa konstatēja, ka pH samazinās jaunmēness laikā, bet pilnmēness laikā - pieaug.

Tā kā ir zināms, ka jaunmēness laikā vide kļūst skābāka, bet skāba vide sekmē mikožu attīstību un sēņu augšanu, var secināt, ka Mēnesim ir ietekme uz mikozēm. Tāpat visas sievietes ir ievērojušas, ka mazgāšanās ar ziepēm, kuru pH ir zems, veicina pūtīšu un apsārtumu veidošanos.

Savukārt sārmaina vide (kad pH vērtība ir lielāka) ir labvēlīga vīrusiem un patogēniem mikroorganismiem. Piemēram, sārmainā urīnā atrodama ļoti daudzveidīga mikroflora, un tas ļauj izskaidrot, kādēļ urīnceļu infekcijas biežāk novēro pilnmēness laikā.

^ Mans secinājums. Šādā veidā es esmu radis izskaidrojumu tam, ko jau gadiem esmu novērojis savas ārsta prakses laikā, proti, Mēness ietekmi uz mikozēm, cistītu un vēdergraižu lēkmēm bērniem, ko izraisa zarnu para­zīti. Tādējādi, ievērojot atšķirīgās Mēness fāzes, es varu ieteikt vajadzīgo ārstēšanu saviem pacientiem.

Ap Mēnesi un tā tuvāko apkārtni eksistē elektromagnētiskais lauks, kuram ir divas asis jeb virzieni: garenvirzienā esošā elektriskā ass un tai perpendikulāri novietotā magnētiskā ass. Pirmā no tām atgrūž ūdeņus un atbilst bēgumam jūrās. Turpretī otra ūdeņus pievelk, tādēļ tā uzskatāma par paisuma asi.

Mēness orbīta atgādina elektriskās strāvas slēgumu ar pozitīvo un negatīvo polu. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka Mēness polaritāte mainās atkarībā no Mēness fāzes.

• elektriska un negatīva jaunmēness laikā;

• magnētiska un pozitīva pirmā ceturkšņa laikā;

• elektriska un pozitīva pilnmēness laikā;

• magnētiska un negatīva pēdējā ceturkšņa laikā.

^fc Mans secinājums. Tas pilnībā atbilst daudzām novērotām parādībām. Pilnmēness laikā (kad ir elektriskā un pozitīvā fāze) mēs jūtamies visādā ziņā pacilāti un - gluži pretēji - jūtamies pavisam izsmelti un kā bez spēka Mēness pēdējā ceturkšņa laikā (kad tas ir magnētisks un negatīvs).

Mēness izstaro viļņus, ko dēvē arī par "elektromagnētisko starojumu", un šie viļņi atstāj ietekmi uz cilvēkiem. Kā zinātnieki izskaidro to iedarbību uz mūsu fizioloģiju? Ilgu laiku tos, kas ticēja šo "viļņu" esamībai, uzskatīja par šarlatāniem. Tāpat arī novērojumus, ka rīkstīte sāk vibrēt, kad rīkst- nieks tuvojas apslēptam ūdens avotam, savulaik uzskatīja tikai par nejaušu sakritību.

Zinātniski šo viļņu esamība un to ietekme uz ūdeni un šķidrumiem, kas atrodas dzīvās būtnēs, tika atzīta tikai samērā nesen: izmantojot radarus, tika atklāts, ka kosmiskajā telpā bez redzamajiem Saules stariem ir vēl arī dažādi citi viļņi, tostarp arī tādi, kurus izstaro Mēness.

Mēness izstaroto viļņu plūsmas intensitāte pilnmēness laikā var būt tikpat intensīva kā Saules starojums. Pēc savas iedarbības tā līdzinās mikroviļņu starojuma radītajiem efektiem. Vienkāršojot varētu teikt, ka Mēness dar­bojas kā mikroviļņu aparāts. Ir vispārzināms fakts, ka mikroviļņi iedarbojas uz vielā esošo ūdeni. Jebkurš, kurš lieto mikroviļņu krāsni, būs pamanī­jis, ka trauku ar kafiju tajā var sasildīt daudz ātrāk nekā līdzīgu trauku ar dārzeņiem, jo kafijā ir daudz vairāk ūdens. Tāpēc, ja vēlas gatavot sausus produktus, ir lietderīgi tiem pieliet glāzi ūdens. Mūsu acu priekšā tātad ir uzskatāms pierādījums mikroviļņu ietekmei uz ūdeni, līdz ar to arī Mēness radīto mikroviļņu ietekmei uz ķermenī ietilpstošo ūdeni.

Mēs zinām, ka elektromagnētiskais starojums iedarbojas uz hormonu vei­došanos un izdalīšanos. Tātad tas ietekmē endokrīno sistēmu: hipofīzi, kas atrodas smadzeņu pamatnē, vairogdziedzeri kakla priekšpusē, aizkrūtes dziedzeri (tīmu), kas atrodas sirds līmenī, aizkuņģa dziedzeri, virsnieres un dzimumdziedzerus.

Hormoni ir ļoti svarīgas molekulas, jo tie palīdz pārnest informāciju gan uz šūnām ķermeņa iekšienē, gan arī ārpus tā. Tā, piemēram, cilvēka dzi- mumhormoni var iekļūt sviedros, veidot ar ožu uztveramas molekulas un pārnest vēstījumu par "vēlmi valdzināt". Ja Mēness liek veidot vairāk hormonu un tādējādi izstarot šo ar dzimumu saistīto vēstījumu, tad tas ir vismaz kaut kādas intereses vērts!

Diemžēl Mēness starojuma ietekme uz hormonu veidošanos un izdalī­šanos ir vēl maz pētīta, jo to var novērot tikai nakts laikā, kad Mēness ir redzams. Un arī zinātnieki ir cilvēki: viņiem daudz labāk patīk strādāt pa dienu un dot priekšroku tādiem pētījumu virzieniem, kurus mēdz uzskatīt par "nopietniem".

Mēness viļņi ietekmē arī mūsu smadzenes, jo izrādās, ka neironi ir ļoti jutīgi pret magnētisko lauku. Magnētiskais lauks spēj ierosināt elektriskās strāvas plūsmu smadzeņu audos un līdz ar to iedarboties uz neironu aktivitāti. Pētnieki un ārsti pašlaik daudz darbojas tādā virzienā, ko viņi paši dēvē par "smadzeņu ārējo magnētisko stimulāciju". Šajā gadījumā cenšas iedarboties uz smadzenēm, izmantojot ārēju elektromagnētisko viļņu avotu, turklāt starus pavēršot pret noteiktu smadzeņu daļu. Šī stimulācija var aizstāt elektrošoka terapiju dažu nopietnu psihisku slimību, piemēram, depresijas ārstēšanā.

Elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt spēja dziedinoši ietekmēt cilvēka smadzenes. Kāpēc gan lai Mēness elektromagnētiskais starojums nevarētu to pašu?

Šajā literatūras izpētes stadijā es atklāju, ka eksistē jauna medicīnas studiju disciplīna, kura nodrošina psiholoģijas, neiroloģijas, imunoloģijas un endo- krinoloģijas sintēzi.

C Psihoneiroendokrīnā imunoloģija: pavisam jauns izpētes virziens…

Kas tā ir?

Šīs jaunās pieejas pamatā ir dažādu medicīnas disciplīnu mijiedarbība, aplūkojot cilvēku tā vienotā veselumā. Psihoneiroendokrīnā imunoloģija cenšas atrast"saikni starp ticējumiem, domām, emocijām, kuras radījušas šīs domas, un tiem bioloģiskajiem efektiem, kurus radījušas šīs emocijas; ticējumu, domu un emociju ietekmi uz nervu sistēmu (neiro), uz hormonu sekrēciju (endokrīno) un uz organisma imūnajiem aizsargspēkiem (imunolo­ģija)". Šāda medicīniskā pieeja labi darbojas, ja gribam izprast meditācijas, intīmas dienasgrāmatas un smieklu ietekmi uz veselību.