Anrīi Pize - Mēness un veselība

Medicīnas zinātne, arī tāda, kāda tā ir šodien, joprojām nav pilnīga. Bet ārsti, kuri vēlas meklēt risinājumus, neaprobežojoties vienīgi ar laboratoris- kiem izmeklējumiem, bioloģiskām analīzēm un vizuālās diagnostikas apa­rātu izmantošanu, parasti paļaujas uz savu pieredzi. Pat ja viņi vēl nespēj atbildēt uz jautājumiem "Kāpēc? Kā?", viņu novērojumi tomēr apstiprina atzinumu: Mēness ietekmē fizisko un garīgo veselību.

Gandrīz neviens ārsts, sēžot savā konsultāciju kabinetā, neatzīsies pacien­tiem, ka viņš būtu ievērojis Mēness ietekmi uz veselību. Tas notiek aiz bailēm, ka viņu uzskatīs par šarlatānu vai par veco laiku ārstu…

Turpretī tad, kad mēs brivi dalāmies savā pieredzē ar kolēģiem, valodas raisās pavisam citādi: daudzi ķirurgi atsakās operēt pilnmēness laikā, jo viņi ir ievērojuši, ka tad daudz biežāk mēdz būt liela asiņošana. Daži dod priekšroku operēt "mitros" orgānus (nieres, sirdi, acis) augoša Mēness laikā. Daudzi akupunktūras speciālisti nestrādā pilnmēness laikā, un arī medicīnas māsas ir ievērojušas, ka tad dūrienu vietas daudz vairāk asiņo.

Pagaidām tikai divu veselības aprūpes nozaru speciālisti nepārprotami apgalvo, ka viņi ievēro Mēness ciklu: tie ir kolēģi, kuri strādā dzemdību noda|ās un psihiatriskajās slimnīcās.

Vairākās pasaules kultūrās Mēness ir sievišķības un grūtniecības simbols. Tas ir daļa no universālās pasaules uztveres. "Pilns mēness ir grūts, un neviens nezina, kas to tādu padarījis," saka rakstnieks Alfonss Ailē (Allais).

Kam gan nav nācies dzirdēt vecmāšu sabiedrībā noklausītās liecībās, ka vis­vairāk dzemdību notiek pilnmēness vai jaunmēness laikā! Dažās dzemdību nodaļās pat pieņemts šajās naktīs palielināt dežūrpersonāla skaitu. To pašu apgalvo arī citi neatliekamajā palīdzībā strādājošie (piem., ugunsdzēsēji).

Bet ko par to saka zinātniskie pētījumi? Tie ir pretrunīgi. Ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Tā, piemēram. Amerikā veiktais pētījums, kas aptvēra 500 000 dzemdības Ņujorkā, apliecināja, ka pirms pilnmē­ness dzimstība ir par I % augstāka nekā vidējā dzimstība pēc tā. Savukārt

franču pētījums par 6 miljoniem dzemdību laika posmā no 1960. līdz 1970. gadam, kuru organizēja INSERM [1], parādīja, ka laikā starp pēdējo ceturksni un jaunmēnesi ir vairāk dzemdību nekā vidēji pirmā ceturkšņa laikā, lapat dzemdībpalīdzības speciālisti apgalvo, ka auglis mātes miesās apgriežas ar galvu uz leju septītajā grūtniecības mēnesī pilnmēness laikā. Starp citu, vecmātes palīdz auglim apgriezties ar galvu uz leju tieši piln­mēness laikā.

Tomēr ir arī diezgan daudz pētījumu par labu pretēja rakstura apgalvoju­mam. Piemēram, kādā citā amerikāņu pētījumā, kas aptvēra laika posmu no 1997. līdz 2001. gadam, izpētītas 564 039 dzemdības 62 Mēness ciklu laikā. Šis pētījums parādīja: lai kādas dienas arī tiktu izvēlētas, dzemdību skaits tajās ir gandrīz pilnīgi identisks: 321 dzemdības piln­mēness laikā, 319 dzemdības augoša Mēness laikā, bet 320- jaun- mēness laikā.

īsumā var teikt, ka zinātnieku vidū trūkst vienprātības. Tie, kuri izsakās "pret", apgalvo, ka saikne starp Mēnesi un dzemdībām ir psihosomatiska: ja sievieti pārņēmusi doma, ka viņa vēlas dzemdēt pilnmēness laikā, ir palielināta varbūtība, ka šajā laikā dzemdības arī sāksies.

Tie, kuri ir "par" Mēness ietekmi, apgalvo, ka skaidrojums saistīts ar Mēness gravitāciju, jo Mēness, kas spēj pārvietot miljoniem tonnu okeānu ūdens, tikpat labi var iekustināt arī dažus litrus amniotiskā šķidruma, kurā atrodas auglis. Vai tad nesaka, ka sievietes grūtniecības laikā ir "gravīdas", izmantojot īpašības vārdu, kas skan līdzīgi kā "gravitācija"? Ta visu var izskaidrot ar pievilkšanas spēku, ar kuru Mēness ietekmē Zemi. Turpretī tie, kas ir "pret", iebilst, ka Mēness pievilkšanas spēka ietekme uz zīdaini ir 12 miljonu reižu mazāka nekā spēks, kas darbojas, kad māmiņa tur bērnu rokās… Šo tēzi kritizējot, nometne, kura ir "par", apgalvo, ka nedrīkst salīdzināt bērnu, ko māte tur rokās, un cilvēka augli, kas, līdzīgi zivij, peld mazā okeānā mātes vēderā.

Un, beidzot, tie, kuri ir "par Mēness ietekmi", apgalvo, ka sava nozīme ir arī "atmosfērai", jo pilnmēness laikā biežāk mainās barometriskais spie­diens. Tatad notiek gaisa spiediena izmaiņas, tāpat kā tas ir, piemēram, pērkona negaisa laikā. Viņi uzskata, ka sievietēm, kurām jau sākušās dzem­des kontrakcijas, atmosfēras spiediena maiņa ietekmē placentu un paātrina bērna piedzimšanu, ja noliktais dzemdību termiņš jau ir pavisam tuvu.

Mans secinājums balstās uz pēdējiem atklājumiem emociju ķīmijas jomā: mūsu domām un emocijām piemīt reāla spēja ietekmēt fizioloģiju, jo tās iedarbina ķīmiskas un hormonālas reakcijas.

Sieviete, kas gaida, ka kuru katru dienu nāks pasaulē viņas bērniņš, un tic Mēness ietekmei, vairāk vai mazāk neapzināti dod pavēli savam organis­mam sagatavoties, muskuļiem atslābināties un izdalīt tos hormonus, kuri ierosina dzemdību darbības sākumu. Šis mehānisms, protams, darbojas tikai tādā gadījumā, ja bērna dzimšanas laiks ir pienācis. Ja tic, ka Mēness var ierosināt dzemdības, tad sieviete, kas kuru katru dienu gaida, kad pasaulē nāks viņas bērniņš, uzmanīgāk seko norisēm savā ķermenī, un tādēļ dzemdības patiesi iesākas. Un tieši tas viņai ļauj dzemdēt pašpaļāvībā un harmonijā ar sevi.

Patiesība, jau kopš antīkās senatnes zināms, ka menstruālais cikls sievietēm (vidēji) gandrīz precīzi sakrīt ar sideriskā Mēness ilgumu - 29,53 dienām. Mūsdienās rietumzemēs tas ir arī statistiski pierādīts. Un vienlaikus tie ir maldi: var novērot, ka ilgāks menstruālais cikls ir indietēm un ka šimpanzēm, tātad zīdītajiem, kas ir vistuvākie cilvēkam, tas ir 32 dienas.

Uzturspeciālisti ir zinātnieki vai ārsti, kuri pēta uztura ietekmi uz veselību. Arī šī zinātne ir saistīta ar Mēness fāzēm. Un patiesi, uzturs atstāj ietekmi uz veselību un arī Mēness iespaido it visu, kas aug (dārzeņus, augļus). Tādējādi Mēness, mainot kvalitāti visam, ko apēdam, vienlaikus ietekmē mūsu veselību.

Viens no uzturzinātnes aizsācējiem bija ārsts Rišārs Bēlivo (Beliveau), kurš vadīja vēža profilakses un terapijas katedru Kvebekas Universitātē Kanādā. Saskaņā ar viņa pētījumiem un Starptautiskā vēža pētniecības fonda 2007. gada datiem 30 % no visiem vēža gadījumiem ir saistīti ar uztura lietošanas paradumu izmaiņām - ar to, ko mēs lietojam vai pārstā­jam lietot uzturā. Lai izprastu un risinātu šo problēmu, uzturzinātnieki un onkologi sāka kopīgi izstrādāt tās uztura rekomendācijas, kuras tagad atbal­sta arī sabiedrības veselības institūcijas visā Eiropā: apēdot 5-10 porcijas augļu vai dārzeņu ik dienas, iespējams sevi pasargāt no vēža un daudzām citām slimībām.

Nepietiks ar to, ka uzliksiet uz šķīvja kaut kādus augļus vai dārzeņus, jo tad tie neko lielu nepalīdzēs! Ar pesticīdiem pārpilniem burkāniem un salātiem, kas dažās dienās "izdzīti" siltumnīcā bez tiešas saskares ar Saules vai Mēness stariem, nepiemīt tikpat kā nekāda terapeitiska vērtība…

Varam vērot, ka uzturspeciālisti atkal sāk pievērsties seniem traktātiem par lauksaimniecību, kuros visai precīzi aprakstīta dažādu pamatelementu, Zemes un… arī Mēness ietekme. Vislabāk ar rūpēm par veselību saska­ņojas bioloģiskā un biodinamiskā lauksaimniecība. Biodinamiskās lauk­saimniecības piekritēji visai stingri ievēro Mēness ritmus. Viņiem Mēness un zvaigžņu stāvoklis ir īpaši nozīmīgs faktors - tas ietekmē viņu darba rezultātu, it īpaši ražīgumu, garšas īpašības un uzturvērtību.