Sigurds Rusmanis - Neiepazītā Latvija

Здесь есть возможность читать онлайн «Sigurds Rusmanis - Neiepazītā Latvija» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 2006, Издательство: SIA Apgāds Mantojums,, Жанр: Культурология, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Neiepazītā Latvija: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Neiepazītā Latvija»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Sigurds Rusmanis
Neiepazītā Latvija
Grāmata "Neiepazītā Latvija" tapusi gan autora izpētes braucienu rezultātā, gan arī apkopojot savākto kultūrvēsturisko ma­teriālu. Tā nozīmīga ar to, ka pievērš uzmanību parasti nepamanītiem faktiem, tautas celtniecības un citiem objektiem Grāmata dod lasītājam vērtējuma pieredzi un iespēju saskatīt ko ievērības cienīgu arī ikdienā tuvumā esošajā un pierastajā un tāpēc pienācīgi nenovērtētajā,  šāda izpratne veicinātu Latvijas kultūrvides saglabāšanu un sakopšanu
Sigurds Rusmanis
Grāmata sarakstīta un izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu
Grāmata izmantoti fotoattēli no autora personīga arhīva, Jānis Zīvarts (Iecava), Dāvids Spunde (Strenču kapliča)
Redaktors: ļŪId is Placensļ Datormaketētāja: Ilze Stikāne Vāka mākslinieks: Gateens
© Sigurds Rjusmanis, 2006 © SIA "Apgāds Mantojums", 2006
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Neiepazītā Latvija — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Neiepazītā Latvija», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Vēres

1 Laikrakstā "Skolotāju Avīze", 1988, 21. sept.

2 Ziedonis I. Ceļa sentiments. Rīga, 2000.

3 Brutāne V. Saules zaķēns. Rīga, 1968.

GĀJIENS PA REMTES PARKU

Saldus rajonā, pie Saldus-Kandavas ceļa redzams Remtes ezers (75,5 ha), kas pieder pie starppauguru ieplaku ezeriem. Te vērojama liela ūdensputnu bagātība un daudzi no tiem šeit arī ligzdo. 1936. gadā te noķerts pat purva bruņurupucis. Ru­nāja jau visādi - izbēdzis no ceļojošā cirka, vai - peldinot, tas izbēdzis grāfa Mēdema dēliņam. Un pat, ka bruņurupuču zu­pa garšojusi pašam grāfam, tādēļ tie vienmēr turēti krājumā. Teika 1 par ezera izcelšanos vēsta, ka te nolaidies zems, liels mā­konis un ezera krastā redzamais lielais akmens esot tajā reizē noslī­kusi gane Babīte, bet mazie - govis. Citā teikā akmens esot krastā izmests zirgs. Stāsta ari, ka akmens ap 1800. gadu skaistuma pēc atvests no Somijas jūrmalas. Bet ezers agrāk bijis pie Lāču mājām.

Ezera krastā atrodas trīsstāvigais Peldu tornis (1820). Kur atradušās 1837. gadā grāfa Mēdema celtās ķīmiskās rūpnīcas četras ēkas, to gan neviens Remtē man nevarēja pateikt. Kādreiz te ražoja etiķi, svina baltumu, ražotnei pat bija sava domna.

Uz muižas ansambļa centrālo daļu no ceļu krustojuma ved kastaņu aleja, kas pāriet skolas absolventu stādītajā rožu rindā.

Pa labi Vīnkalni - vecā pils (18. gs.), kuras otrais stāvs uzcelts vēlāk. Te dzīvojis muižas pārvaldnieks, vēlāk tā bijusi dārznie­ka māja. Šajā mājā, muižas dārznieka ģimenē, dzimusi kera­miķe Elza Zariņa (1907-1997). Iespējams, ka prasme veidot izbāztus dzīvniekus un putnus, ko picpratis viņas tēvs, meitai radījusi interesi par figūru veidošanu no māla. Ari par šo ēku ir pierakstīta teika 2 : reiz sulainis, pagrabā paplašinot mazu caurumi­ņu sienā, ieraudzījis lielu telpu, tajā pie staba bijis pieķēdēts sie­vietes līķis, tam blakus nocirstā galva un aprūsējis zobens.

Elza Zariņa no bērnības atcerējās grāfu Mēdemu. Grāfs mēdzis valkāt garu cepuri ar daudz rotājumiem, bet pie sā­niem makstī karājies zobens. Grāfa bērniem bijis pieteikts nenākt pie kalpu bērniem, bet tie neklausījuši. Kad kalpi tos pacienājuši ar rupjmaizes sviestmaizēm, tās tā iegaršojušās, ka citreiz prasījuši vēl.

Pagalma otrā pusē ēka (19. gs.) ar zirgu galvām frontonā. Tā ir bijusī muižas manēža, ko 1922.-1927. gadā pārbūvēja par tautas namu. Pagalma centrā piemiņas akmens (1990) rep­resētajiem. Jaunā pils uzcelta klasicisma stilā 1800. gadā, vē­lāk tās fasāde gan stipri pārveidota, pievienojot šķērskorpusus

un uzceļot rizalītu ar dubultkolonnām balstītu zelmini. Pie­būves uzceltas tikai ap 1880. gadu. Pils parka fasādi pārbū­ve praktiski neskāra, tādēļ tās jaunais iz­skats zināmā mērā atgādina dekorāciju, kas skatāma tikai no galvenās fasādes. Par pili stāsta tāpat kā par Rīgu: kad kāda balss saucot no ezera, nedrīkstot atbildēt, ka pils gatava, tad tā tūlīt nodegšot. Pils degusi jau trīs reizes, arī 1906. gadā, kad to aizdedzināja mežabrāļi. Pēc 1929. gada ugunsgrēka (tad gan vainīgs bija skurstenis) tā pēc arhitekta A. Grīnbcrga projekta pārbūvēta par skolu. Stāsta, ja pils būšot gatava Jaungada naktī, tā tūlīt nogrimšot 3 . Tāpēc vienmēr ri­tējuši būvdarbi un sulaiņi pat uz ceļiem ķēruši cilvēkus, kuri nodarbināti spaidu kārtā. Lai pils ncsagrūtu, tajā pat esot ie­mūrēti divi mazi bērni, stūrī puisītis, bet meitenīte apaļās zāles sienā 4 . Torņa telpa, varbūt pat šī ticējuma dēļ, ilgi palikusi ne­nobeigta, to izbūvēja tikai 60. gadu sākumā.

Muižas ansambļa ideju, domājams, izstrādājis arhitekts J. G. Berlics, viņš ari projektējis dažas celtnes.

Pils būvvēsture bijusi baisa un asiņaina, bet tas pats attiecas arī uz 10,9 ha lielo parku, kuru sāka veidot 19. gs. sākumā. Parkam ir brīvs plānojums ar daudziem romantiskiem mazās arhitektūras objektiem un kanālu sistēmu. Pils D pusē atrodas mūrēta terase, aiz kuras tagadējā sporta (agrāk tenisa) lauku­ma malā redzams lāču namiņš. Šajā 1800. gadā celtajā namiņā kādu laiku mitinājušies trīs lācēni, kas apkārtējos izraisījuši bai­les, jo tie staigājuši nepiesieti un bieži apciemojuši apkārtējās mājas. Pēc lācēnu pārdošanas šeit žāvējuši gaļu.

Pie baltās apses pārejam tiltiņu un esam uz salas, ko veido kanālu sistēma. Pie estrādes - čūsku vāzes pamati, kādreiz tai blakus auga sēru vītols. Marmora vāze ampīra formās, apvīta

ar čūsku, bija uzstādīta vietā, kur grāfienei Mēdemai it kā iekodusi čūska un grāfiene nomirusi. Pēc citām ziņām vāze tomēr varēja būt veltī­ta pirmajiem šejienes Mēde- miem, kas parka izveidei ziedojuši daudz līdzekļu. Tas būtu ticamāk, jo uz vāzes minēti divu personu vārdi. Aiz estrādes Moku kamba­ris - no ķieģeļiem mūrēta velvēta eja, kas, domājams, celta vienlaicīgi ar jauno pi­li, jo izmantoti tādi paši ķie­ģeļi. Stāsta, ka pils celšanas lai­kā tur esot bijis jāguļ strād­niekiem, bet pēc būvdarbu pabeigšanas tic esot sadzīti kādā šķūnī un sadedzināti 5 . Pa kreisi no Moku kambara - grota.

Netālu no Saldus ceļa dižozols 5,3 m apkārtmērā, saukts par Mīlestības ozolu. Pie tā brauc jaunlaulātie ne tikai svi­nīgajā dienā, bet arī pēc laika "atskaitīties". Parkā ir arī spe­ciāli izveidota Mīlestības sala, caur kuru nonākam pie Medību torņa (1890), kas celts no šūnakmens, ko esot ieguvuši pie Ama- tas upes. Dīvaini, šūnakmeni taču va­rēja atrast daudz tu­vāk - tepat Kurze­mē pie Imulas. Me­dību tornī mednie­kiem esot pasnieg­tas pusdienas. Upīte no Mīlestības salas līdz kādreizējām slūžām bijusi izklā-

Turpinot ceļu pa mežaparku, nokļūstam pie apaļa gluda akmens, kas atrodas blakus platlapu liepai. Vēl tālāk lapenes atliekas. Tur kādreiz atradies Fridriha Mēdema krūšutēls, ko 1915. gadā sadauzījuši vācu kareivji. Stāsta, ka tur kādreiz bi­jusi aprakta arī nauda.

Pie bijušā deju laukuma, kas 1933. gadā šim nolūkam pie­šķirts Remtes aizsargu organizācijai, aug pamatīgs ozols. Sa­vulaik cieši kopā sastādot vairākas egles, veidota īpatna daudz- žuburaina egle. Pie Remtes 1945. gadā notika pēdējā, sestā, Kurzemes lielkauja. Remtē atradās leģiona 19. divīzijas štābs un liktenīgā kārtā viņiem iznāca cīnīties pret Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpusu. Latviešu daļas abās karojošās pusēs cieta lielus zaudējumus. Padomju karaspēks aktīvu dar­bību pārtrauca 1945. g. 3. aprīlī. Šeit, pie deju laukuma, atra­dās 70 latviešu leģionāru atdusas vieta, taču pēdējā laikā mir­stīgās atliekas pārapbedītas Lestenes brāļu kapos. Šajā, parka tālākajā daļā, bijuši arī akmens stabi ar uzrakstiem "1201", "1237" un akmens soli. Tuvumā ar akmens krāvumiem bi­jušas iezīmētas Mēdema kalpu un mīļāko zirgu kapavietas. Bet Mēdemu dzimtas apbedījumus parkā nemeklēsim, tic atrodas netālu no Remtes luterāņu baznīcas (1780) un arī paspējuši "apaugt" teikām. Sarkanarmiešu 1945. gada 10. maijā, laikam uzvaras eiforijā, nodedzinātajai un tagad at­jaunotajai baznīcai tēlniece Arta Dumpe dāvājusi altāra skulp­tūru "Labais gans" (1999).

Gar parku iet ceļš uz Jaunpili, tā malā Smukas, kas saistītas ar rakstnieka J. Jaunsudrabiņa jaunības gadiem un tēlnieces A. Dumpes bērnību.

Vēres

1 LFK 1965, 1482.

2 LFK 1660, 1579.

3 LFK1965, 1480.

4 LFK 1965, 1614.

5 LFK 1689, 5275.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Neiepazītā Latvija»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Neiepazītā Latvija» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Neiepazītā Latvija»

Обсуждение, отзывы о книге «Neiepazītā Latvija» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x