Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Manuprāt, būvētāji bija pēc Pasaules Plūdiem dzīvi palikušie atlanti un agrīnie ārieši, kas izmantoja mums nezināmus Šam­balas aprēķinus un tehnoloģijas.

(Jz kādiem principiem balstījās globālās pretgrēku sistēmas plānošana un būvniecība uz Zemes? Mēs, mūsdienu cilvēki, droši vien pat aptuveni nespēsim atbildēt uz šo jautājumu. Bet es esmu pārliecināts, ka šie zinātniskie aprēķini bija ļoti sarežģīti un aptvēra milzīgu zināšanu kompleksu par planētu Zemi, par Saules sistēmu, par smalko pasauli, par paralēlām pasaulēm un daudz ko citu. Tādas zināšanas acimredzot ir tikai Šambalai, kur pēc Dieva gribas tika savākti Labākie no Labākajiem visu piecu Zemes Cilvēces pamatrasu pārstāvjiem.

Bet var būt, ka lidzigas pretgrēku sistēmas uz Zemes jau tika celtas ari pēc pirmās, otrās un trešās apokalipses? Iespējams, bet es to nezinu. Bet, ja tās ari tika celtas, tad nespēja tikt galā ar cilvēku radītās negatīvās psihiskās enerģijas straumi, un nāca kārtējā apokalipse.

Es pat neesmu pārliecināts, ka patreizējā globālā piramidu un senatnes monumentu sistēma patiesi spēs tikt galā ar ļaunumu, kas pārņēmis mūsu civilizāciju. Bet, ja ari piektā apokalipse pienāks, tad Zemei paliek tikai viena iespēja, vairs tikai viena apokalipse, lai būtu noslēdzies fatālais apokalip­tiskais loks - 6 reizes pa 6666 kilometriem. Man šķiet, ka pēc tam Zeme pāries nāvējošu pagriezienu stadijā un pagriezieni notiks jau par 9999 kilometriem. Tāpēc no mums, parastajiem piektās rases cilvēkiem, ir atkarigs ļoti daudz, un proti - no Ļaunuma iesakņošanās pakāpes mūsu dzivē.

Protams, mūsdienu zinātniekam ir mazliet sāpīgi par savu, maigi izsakoties, seno piramidu un monumentu lomas vājo izpratni, kad zinātniskās fantāzijas lidojums reti kad paceļas pāri jau runātajam un pārrunātajam jautājumam par monumentāla­jām faraonu vai citu līderu kapenēm laikā, kad cilvēce nepazina riteni. Mūsdienu zinātnieks pat sāk izstarot negativu psihisko enerģiju, papildinot ar to planētas jau tā negativo enerģijas fonu, kad sirds dziļumos sajūt, ka aiz matiem pievelk faktus, kas it kā apstiprina, ka piramīdas ir kapenes. Mūsdienu zinātnieks, attiecibā uz cilvēces pagātnes izpratni būdams pērtiķa varianta varā, neparko negrib vērst savu skatienu uz vēstures reliģisko un ezoterisko traktējumu, no kura starp skaistām frāzēm ar pasaku pieskaņu var saprast, ka pagātnē ir pastāvējušas varenas civi­lizācijas ar daudz augstāku zinātnisko līmeni nekā mūsējais, ka uz Zemes pastāv mums neredzama sabiedriba - Labākie no

Labākajiem jeb Šambala kur runas par piramidām kā ka­penēm izsauktu homēriskus smieklus. Bet mūsdienu zināt­niekam ārkārtigi gribas uzskatit sevi par cilvēces attīstības augstāko sasniegumu, un šajā sakarībā viņu pilnigi apmierina pērtiķu pagātne, pat neskatoties uz to, ka šādu radniecību nu nepavisam nevar uzskatīt par respektablu.

No otras puses raugoties, mūsdienu zinātniekam, arī man, nav visai taktiski censties saprast hipotētisko Lielās Šambalas monumentālo veidojumu pretgrēku lomu, jo tas prāts, kas piemit Labākajiem no Labākajiem, ir nesalidzināmi augstāks par mūsējo. Tomēr es domāju, ka mēģinājums saprast nevar tikt nosodīts vai uzskatīts par grēku, ja vien, protams, šim mēģināju­mam nav augstprātīga visu iepriekšējo sasniegumu nolieguma pieskaņa, ja tas notiek, cienot reliģiskās zināšanas un tautas gudrību.

Pasaules piramīdu un seno monumentu sistēma ir celta, par pamatu ņemot apokalipses skaitli 6666

Raugoties uz globusu, es sapratu, ka izprast katras piramīdas un senatnes monumenta lomu uz Zemes mums nebūs pa spēkam. Bet aplūkot piramīdu un senatnes monumentu sav­starpējās sakarības vienas ceturtās daļas zemeslodes robežās (par kurām mēs runājām šīs grāmatas ceturtajā nodaļā) no matemātisko likumsakaribu viedokļa, kuras sākām meklēt, pateicoties Tatjanas idejai, varētu būt iespējams.

- Jurij Ivanovič, - es vērsos pie sava drauga, - pamēģināsim vēlreiz apskatīt piramidu un senatnes monumentu globālo sistē­mu tajā zemeslodes ceturtdaļā, par kuru mēs visu laiku runā­jam. Bet tagad izmantosim nevis grādus un tādus jēdzienus kā ceturtdaļa uai trešdaļa attāluma no Kailasa lidz Lieldienu salai, bet mēģināsim aprēķināt attālumus starp piramidām un sen­atnes monumentiem kilometros, paturot prātā apokalipses skaitli 6666.

- Es ari par to domāju, - piekrita Jurijs Ivanovičs, - un tā uz aci jau noteicu šos attālumus. Jūtu, ka te atkal izlidis apokalipses skaitlis 6666. (Jn tā jau ari jābūt, jo pasaules pirami­du un seno monumentu sistēma ir veidota, lai cinitos pret kārtējo apokalipsi.

- Interesanti, kas mums iznāks!

- Bet kā tad mēs mērīsim? - Jurijs Ivanovičs apjuka.

- Ar mīksto centimetra mēru pa globusu. (Jn kā tad vēl? - es atbildēju. - Bet, tā kā tādi mērījumi nevar būt ļoti precīzi, tad nāksies izdarīt matemātiskus pārrēķinus, balstoties uz analoģi­jām, par pamatu ņemot sekojošus skaitļus:

- 9999 km - puse Zemes puslodes apkārtmēra jeb 90°;

- 6666 km - 1/3 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 60° (piemēram, attālums no Kailasa kalna lidz Ziemeļpolam);

- 4999 km - 1/4 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 45° (piemēram, attālums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidām);

- 3333 km - 1/6 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 30° (piemēram, attālums no Meksikas piramīdām lidz Sātana tornim);

- 1666 km - 1/12 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 15° (piemēram, attālums no Meksikas piramīdām līdz punktam 6666 ASV).

- Es tevi saprotu. Salīdzinājums ar šiem loģiski iegūtajiem

skaitļiem ļaus mums diezgan precizi noteikt attālumus starp piramidām [6] , vēl jo vairāk tāpēc, ka visas piramidas un senatnes monumenti uz Zemes ir izvietoti stingri simetriskā kārtībā, - Jurijs Ivanovičs piekrita.

Skatoties uz gjobusu, es jutu, ka jāparādās vēl vienam skait­lim, kas arī raksturotu attālumus starp piramīdām un senatnes monumentiem. Kādam? Es to nezināju. Bet man šķita, ka šī

jaunā attāluma summēšana grādu izteiksmē novedis pie skaitļiem 9, 6 vai 3, jo tieši tādas summas figurēja mūsu izvēlē­tajos grādos (90°, tas ir 9 + 0 = 9; 60°, tas ir 6 + 0 = 6; 45°, tas ir 4 + 5 = 9; 30°, tas ir 3 + 0 = 3; 15°, tas ir 1 + 5 = 6).

- Es tev, šef, saku skaidri un gaiši, - domu pārtrauca Jurijs Ivanovičs, - attālums no Kailasa lidz Stonhendžas monumentam Anglijā ir 6666 kilometri.

- Kāpēc tā?

- Atceries, mēs jau noteicām, ka attālums no Kailasa līdz Stonhendžas monumentam ir 1/3 attāluma no Kailasa lidz Lieldienu salai? Bet 1/3 ir 60°, tas ir - 6666 kilometri.

- Vēl jāpiebilst, ka attālums no Stonhendžas monumenta lidz Bermudu trijstūrim ari ir 6666 kilometri, tāpat kā attālums no Bermudu trijstūra lidz Lieldienu salai - 6666 kilometri! - es iesaucos. - Izmērīsim visu ar mīksto centimetra mēru!

Pēc mērīšanas Jurijs Ivanovičs teica:

- Viss sakrit. Neaizmirsti, ka Bermudu trijstūra rajonā amerikānis Berlics atrada lielu piramidu.

- Atceros. Bez tam, man liekas, tieši tur, Bermudu trijstūra rajonā, kādreiz bija leģendārā Platona sala, kur dzivoja pēdējie atlanti un kura nogrima okeānā pirms 12 000 gadu, kad tajā ietriecās Tifona komēta (tā saka Blavatska un Nostradams). Droši vien atlanti ari uzcēla to piramidu (varbūt pat piramidu kompleksu), kas atrodas 6666 kilometru attālumā gan no Stonhendžas monumenta, gan no Lieldienu salas.

Tātad ar relativu ticamības pakāpi varēja konstatēt, ka apokalipses skaitlis 6666 tris reizes parādās piramīdu un sen­atnes monumentu izvietojumā pa centrālo līniju, kas mūsu pētā­mo zemeslodes ceturtdaļu sadala divās daļās.