Duglass Prestons - Ķeceris

Viņš salika plaukstas kopā un sāka skaļi skandēt lūgšanu.

Vulfs kādu brīdi murmināja līdzi, bet tad viņam aizžņaudzās kakls.

- Mums jālūdzas kopā, - Edijs aizrādīja.

- Es… Nē… - izgrūda Vulfs.

- Bet, lai uzņemtu Jēzu, tev jāskaita lūgšanas. Tev jālūdz, lai…

- Nē. Es to nedarīšu.

- Mans draugs… Mans dārgais draugs, šī ir tava beidzamā iespēja. Lielā tiesas diena ir klāt. Drīz mēs visi uzbrauksim debe­sīs. Es nerunāju ar tevi kā ar ienaidnieku - es runāju kā cilvēks, kas tevi mīl.

- Mēs tevi mīlam, - atkārtoja balsis pūlī. - Mēs tevi mīlam.

- Un karavīrus, kurus paši noslaktējāt, jūs droši vien arī mīlē­jāt, - Vulfs izspieda. Viņu pārņēma šausmas par savu pārdrošī­bu. No kurienes radusies šī negaidītā, vājprādgā drosme?

Deniņiem viegli piedūrās revolvera stobrs.

- Pēdējā iespēja, - atskanēja Edija maigā balss. Šaujamierocis vīrieša rokā pat nenodrebēja.

Vulfs aizvēra acis un neteica ne vārda. Stobra gals viegli notrī­sēja, kad plauksta sažņaudzās un pirksts nospieda mēlīti. Draus­mīgs blīkšķis - un tad vairs nebija nekā.

VISOS ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU ISTABAS EKRĀNOS bija re­dzami videokonferences dalībnieki, dažos ekrānos pat vairāki. Tur bija visu militāro spēku komandieri, Iekšzemes drošības departa­menta, FIB, Nacionālās drošības pārvaldes, CIP un Enerģētikas departamenta priekšnieki. Viceprezidents bija ieradies Ārkārtas situāciju istabā ap trijiem. Tagad bija divdesmit pāri trijiem. Div­desmit minūšu laikā, kopš viņi bija saņēmuši ziņas par Sarkanā galdkalna lidlauka degošajiem angāriem, noticis ārkārtīgi daudz.

Stentons Lokvuds jutās kā nonācis televīzijas raidījumā, no kura nevar aiziet. Grūti noticēt, ka Amerikā iespējams kaut kas tāds. It kā viņš būtu aizmidzis te un pamodies pavisam citā valsī.

- Kopš helikoptera uzspridzināšanas mums nav izdevies sa­zināties ar ķīlnieku glābšanas vienību, - sacīja FIB direktors. Viņa seja bija pelnu pelēkumā, un ar saujā sažņaugto mutautiņu viņš, pats gandrīz nemanīdams, ko dara, ik palaikam to apslaucīja. - Viņi uzbruka ar lielu pārspēku. Tas nav juceklīgs pūlis. Tas ir organizēts spēks. Viņi zina, ko dara.

- Vai kāds ir saņemts par ķīlnieku? - vaicāja prezidents.

- Baidos, ka lielākā daļa varētu būt ievainoti. Vai miruši.

Kāds no aizkadra pasniedza direktoram papīra lapu.

- Man nupat atnesa ziņojumu.

Roka tikko manāmi iedrebējās.

- Viena no trim svarīgākajām elektrolīnijām uz "Izabellu" ir sagrauta. Tas izraisījis traucējumus elektrotīklā. Dažviet Ziemeļ- arizonā, ari Kolorādo un Ņūmeksikā pārtraukta elektrības pa­deve.

- Mani Nacionālās gvardes spēki, - ierunājās prezidents, pa­griezdamies pret militārajiem līderiem. - Kur de palikuši, saso­dīts?

- Patlaban noklausās instrukciju, prezidenta kungs. Mēs iekļaujamies grafikā, un operācija sāksies tieši četros četrdesmit piecās.

- Vai viņi vēl ir uz zemes?

- Jā, ser.

- Lai tūdaļ pat paceļas! Instrukcijas nolasiet pa ceļam!

- Ņemot vērā ekipējuma trūkumu un tagad vēl elektrības trau­cējumus…

- Lidojiet ar to, kas ir.

- Prezidenta kungs, jaunākās ziņas liecina, ka Sarkanajā gald­kalnā uzturas viens vai divi tūkstoši bruņotu cilvēku. Viņi ir ieņē­muši galvā, ka sācies Armagedons. Kristus otrā atnākšana. Tādē­jādi ne pašu, ne citu dzīvības viņiem nav nekādā vērdbā. Mēs nevaram šajā cīniņā iemest slikd ekipētus un nepietiekami instru­ētus kaujiniekus. Tiek ziņots, ka Sarkanā galdkalna virsotnē re­ģistrēti ugunsgrēki un milzīgs sprādziens. Simtiem cilvēku izvai­rās no ceļu policijas posteņiem un plūst uz galdkalnu pāri laukiem, daudzi brauc ar apvidus auto. Lidlauks nav lietojams lidaparātiem ar fiksētiem spārniem. Pēc… nepilnām divdesmit mi­nūtēm pāri lidos Predator bezpilota lidmašīna un nofotografēs ainu. Mums jāizplāno un jāīsteno stratēģiski labi noorganizēts uz­brukums galdkalnam, pretējā gadījumā būsim aizlaiduši zudībā vēl daudzas dzīvības.

- Es to saprotu. Tomēr tur ir arī četrdesmit miljardus vērta iekārta, vienpadsmit FIB aģentu un ducis zinātnieku, kuru dzīvī­bas arī liktas uz spēles…

- Atvainojiet, prezidenta kungs! - iejaucās Enerģētikas depar­tamenta direktors. - "Izabella" darbojas ar pilnu jaudu, taču aiz­vien nestabilāk. Mūsu attālinātā monitoringa sistēma vēsta, ka protonu un antiprotonu kūļi zaudē paralēlās plūsmas…

- Runājiet tā, lai cilvēks var saprast.

- Ja "Izabellu" neizslēgs, var gadīties kūļu noplūde, kas savu­kārt izraisīs eksploziju.

-Cik lielu?

Direktors pasvārsdjās.

- Es neesmu fiziķis, taču man ziņo - ja kūļi krustosies priekš­laikus, saplūšana var nekavējoties izraisīt singularitāti, un tāds sprādziens līdzinātos nelielas, apmēram puskilotonnu smagas atombumbas sprādziena jaudai.

- Kad tas var notikt?

- Jebkurā brīdī.

Ierunājās Štāba priekšnieku komitejas vadītājs.

- Man gan negribētos novirzīties no temata, taču žurnālisti mums mācas virsū kā melnais mākonis. Mums nekavējoties jārī­kojas un jāievirza tas pareizā gultnē.

- Attīriet gaisu simts jūdžu rādiusā ap Sarkano galdkalnu, - noskaldīja prezidents. - Rezervātā izsludiniet ārkārtas stāvokli. Un kara stāvokli. Neielaidiet tur nevienu preses pārstāvi. Nevienu.

- Tiks izdarīts.

- Pēc nacionālajiem gvardiem sūdet tur milzīgu daudzumu ka­raspēka. ASV armijas spēkiem līdz ar rītausmu jāieņem Sarkanais galdkalns un tā apkārtne. Negribu dzirdēt nekādu taisnošanos par personāla vai transporta trūkumu. Sūtiet karavīrus arī pa zemi, pāri laukiem. Tur ir atklāts tuksnesis. Vediet turp nomācošu daudzumu karavīru. Vai skaidrs?

- Prezidenta kungs, esmu jau pavēlējis sākt visu militāro vie­nību mobilizāciju dienvidrietumu reģionā.

- Vai ātrāk par četriem četrdesmit piecām izlidot nevarat?

- Nē, prezidenta kungs.

- Bruņoti teroristi ieņēmuši valsts īpašumu un slepkavo ASV militārpersonas. Viņu noziegumiem pret valsti nav nekā kopīga ar reliģiju, šie cilvēki ir teroristi, un punkts! Vai saprotams?

- Visādā ziņā, ser.

- Iesākumam es pieprasu, lai to TV evaņģēlistu Speitsu aiz­tur un uzrāda apsūdzību kūdīšanā uz teroristiskām darbībām. Izvazājiet viņu publiski, kā vien varat, saslēgtu rokudzelžos un kāju važās - par biedinājumu citiem. Ja vēl kāds sludinātājs, TV evaņģēlists vai fundamentālists musina ļaudis uz nekārtībām, arī viņu vajag arestēt. Tādi neatšķiras no AI Qaeda vai Tāleban kaujiniekiem.

NELSONS BIGEJS BIJA NOMETIES GARŠĻAUKUS uz klints virs Nakajas ielejas, Villijs Besenti atradās viņam blakus. Tas bija augstākais punkts galdkalnā, un no virsotnes pavērās netraucēts skats uz visām pusēm.

Vietā, kur Renesceļš ieplūda galdkalnā, bija izveidojies neap­tverams satiksmes sastrēgums. Simtiem, varbūt pat tūkstošiem au­tomašīnu bija kā pagadās pamestas lielajā laukumā Renesceļa galā. Daudzi auto bija atstāti ar degošiem lukturiem un pavērtām durvīm. Cilvēki, atstājuši mašīnas galdkalna pakājē, kājām rau­sās augšup pa Renesceļu, ļaužu masas straumēm ritēja pa šoseju uz "Izabellas" pusi, plūda garām pagriezienam uz Nakajas iele­ju un devās uz notikuma vietu galdkalna malā.

Nelsons lēnām virzīja binokli, vērodams ceļu. Angāri dega. No helikoptera, kurā bija ieradušies karavīri, pāri palikušas vien de­gošas atlūzas, liesmas šāvās debesīs teju simts pēdu augstumā. Pirms dažām minūtēm vērotajā asiņainajā apšaudē bojā gājušie sakņupuši gulēja zemē. Prāvākā daļa pūļa pēc helikoptera uzspri­dzināšanas bija aizgājusi, bet daži palika, lai ar lielo ekskavato­ru uzraktu skrejceļu.