Harijs Harisons - RIETUMOS NO ĒDENES

Lai izprastu gēnu inženieriju, secīgi jāapjēdz dzīvības bioloģiskie pamati uz šis planētas. Še pastāv divu līmeņu organismi. Vienkāršākie ir prokarioti. pārsvarā baktērijas, zilzaļās aļģes, vīrusi, u.tml.. Citas, lielākas un sarežģītākas dzīvības formas - eikariotus -, apspriedīsim, kad pienāks to kārta. Vispirms aplūkosim prokariotus.

Visiem minētajiem organismiem ģenētiskais materiāls atrodas DNS (dažiem virusiem - RNS) ciklos. Šķiet, ka šie sīkie organismi taupa savu ģenētisko materiālu, jo daudzi to genoma posmi ietilpst vienlaikus vairāku olbaltumvielu kodos. Pirmkārt, gēnu funkcionālā kontrole, kā ģenētiskās informācijas nodošanas izslēgšana ar kodēta enzīma izdalīšanu operonā, kā arī lai nodrošinātu identificējamu tās secību ar transkripciju vai kopēšanas enzīmiem. Otrkārt, pastāv DNS secība, kas sakārto DNS savstarpēji un starp citām DNS ķēdēm. (Piemēri būs parazītu nesošā baktērija plazmidai vai bakteriofāgam vai eikariota šūna - vīrusam.) Ir tādas baktērijas, kas ražo tikai pāris fermentu, kas sašķeļ vai sašuj DNS ķēdes, pazīstot noteiktas nukleotīdu secības, starp kurām jābūt griezumam vai šuvei. Ar šo fermentu palīdzību iespējams noteikt nuk­leotīdu secību DNS pavedienā. To dara, sašķeļot ķēdes ar fermentiem, kas pazīst zināmas secības, un pēc tam analizē iegūto, iespējami īso posmu sastāvu ar citiem fermentiem.

Šī piņķerīgā izpēte saistīta ar miljoniem mēģinājumu. Bet jilanē pacietībai nav robežu, un mums ir bijis miljoniem gadu ko mēģināt. Lai noteiktu DNS vai RNS nukleotīdu secības, lieto arī radioaktīvos nukleotīdus, kas pieķeras DNS ķēdei vietās ar noteiktu nukleotīdu secību. Pēcāk ar speciālu fermentu palīdzību zināmās secības izgriež un iešuj cita organisma ģenētiskajā materiālā.

Šādi pārveido baktēriju DNS gredzenus. Pirmkārt, izmanto plazmīdas. kas ir visīstākie baktēriju dzimumpavedieni. Otrkārt, pakāpeniski apstrādā ar vīrusiem - baktēriju dabiskajiem parazītiem. Un treškārt, lieto kosmīdas - mākslīgus DNS gredzenus ar speciāliem savienotājposmiem, lai tajos varētu iešūt jaunus un pārveidotus vecos gēnus, liekot baktērijai ražot jaunas olbaltumvielas.

Kā redzams, izmainīt baktēriju, kā arī vienkāršu eikariotu, teiksim, raugu olbaltumvielu sastāvu ir itin vienkārši. Daudz sarežģītāk ir pārveidot vēlamajā virzienā lielus eikariotiskos dzīvniekus. Šo radījumu olšūna tiek programmēta mātes olnīcā, kur arī izšķiras embrija tālākā attīstības gaita. Tikai pēc embrija pilnīgas ģenētiskas nokomplektēšanas šūna sāk ražot proteīnus, kas izmaina pašu šūnu un citas tuvējās šūnas, galu galā izveidojot augļa organismu. Šī norise ir pārāk sarežģīta, lai tagad būtu vērts sākt iztirzāt, kā jilanē sākušas tajā iejaukties un kā izkopušas savu prasmi. Jilanē zinātnē pietiek citu apspriešanas vērtu jautājumu.

Jāparunā par matemātiku, jo daudzas jilanē būs par to dzirdējušas, un visas mūsu zinātnes to izmanto, kaut arī reizumis nepietiekami. Sekojošais izklāsts ir precīzs, kaut pastrups.

Matemātikas zinātne balstās uz skaitļiem. Ja vēlaties izprast skaitļus, izstie­piet rokas uz priekšu ar lejup vērstām delnām, lai iekšpus esošie īkšķi saskar­tos. Atlieciet labo ārējo īkšķi pa labi. Tas būs cipars «viens». Tagad pēc kārtas pakustiniet pa pirkstam no labās uz kreiso pusi: blakuspirksts ir «divi», nākamais pirksts - «trīs», iekšpuses īkšķis - «četri». Kreisais ārmalas īkšķis ir «pieci», pirk­sti - «seši» un «septiņi», un beidzot, kreisais ārējais īkšķis ir «desmit» Desmit sauc arī par «bāzi», kas ir tehnisks termins, un mēs tajā neiedziļināsimies. Jāzin, ka skaitīšana atsākas atkal, kolīdz bāze sasniegta; desmit-un-viens, desmit-un- divi un tā līdz divreiz-desmit. Desmitu skaitu var pavairot neierobežoti, līdz iegūts vajadzīgais skaitlis. Tāpēc skaitļu nozīme zinātnē ir tik liela, jo lietas tiek svērtas, mērītas, pierakstītas, skaitītas utt.. Pati par sevi. matemātika ir gaužām vienkārša, tikvien reģistrēšana, vai kādas lietas lielākas vai mazākas, vai arī vienādas ar citām lietām.

Matemātikas sākumi laika gaitā gaisuši, tomēr paši matemātiķi uzskata, ka bāze «desmit» izraudzīta tāpēc, ka mums ir desmit pirkstu. Viņi apgalvo, ka par bāzi var izraudzīties jebkuru skaitli, kaut arī tas izklausās gaužām muļķīgi. Ja par bāzi ņemam divi, tad divi būs desmit, trīs - vienpadsmit, tālāk četri - simts, pieci - simt viens, seši - simt vienpadsmit, un tā uz priekšu. Ļoti neveikli, nepraktiski un reāli nepielietojami. Tika izvirzīta doma no fantastikas jomas, ka, ja astozoi prastu skaitīt, tad viņu bāzes skaitlis «desmit» līdzinātos mūsu «divpadsmit». Visi mūsu skaitļi tad mainitos tā, ka jilanē pastāvēšanas 40 miljoni gadu sarautos lidz kādiem nieka 30 miljoniem. Kā redzams, tamlīdzīga prātuļošana mūs noved purvā, tāpēc labāk pārtrauksim neveselīgo teoretizēšanu.

Mēs vēlētos jūs iepazīstināt ar jaunās vēstures jaunajiem terminiem. Viens no tiem ir «kultūra». To varētu definēt kā mūsu dzīvesveida pilnīgu apkopojumu, kas gadsimtu gaitā nodots no paaudzes paaudzē. Varam pieņemt, ka mūsu kultūrai pastāv vēsturiski pirmsākumi, taču nevaram rast skaidru priekšstatu par tiem. Viss, ko spējam, ir aprakstīt mūsu pašreizējo eksistenci.

Ikviena jilanē pieder savai pilsētai, jo viņas dzīve ir ar to nesaraujami saistīta. Kad mēs iznākam no jūras, varam vien mēmā godbijībā nolūkoties mūsu pilsētas nevainojamajā dailē. Mēs ierodamies te kā fārgajas, tiekam pieņemtas un barotas. Mēs ieklausāmies citās un mācāmies no tām. Mēs skatāmies un apgūstam. Kad mēs jau mākam runāt, piedāvājam savus pakalpojumus un tiekam laipni pieņemtas. Mēs skatām visu daudzpusīgo pilsētas dzivi un tiekam nozīmētas te uz vienu, te citu pilsētas daļu. Dažas no mums pieticīgi un labi kalpo pie ganāmpulkiem un lopkautuvēs. Ik jilanē, kas lasa šīs rindas, der atcerēties, ka kalpošana nav vien zinātne un zinibu krāšana, bet gan kalpošana, kurā visas jilanē ir vienlīdzīgas.

Tāpat kā pilsēta ir būvēta apļveidīgi, kur lauki un lopi atrodas ārējā lokā, nākamais riņķis ir apdzīvojamā pilsētas daļa, bet dzimšanas liedagi un ambeseds - pilsētas sirdi, tā būvēta mūsu kultūra. Lielais fārgaju aplis ir visattālākais. Vairāk iekšpusē mīt palīdzes un milzums apmācītu amatnieču un strādnieču. Tas ietver sevi loku, kur ir zinātnieces, virsuzraudzes, arhitektes - visas tās, kuras atrodas savas nozares zināšanu virsotnēs. Tās pavērstas ar skatu pret pilsētas valdonēm; bet visas kopā - pret valdoni eistaā. Tā ir loģiska, vienkārša, pilnvērtīga kultūra, - un vienīgā pastāvētspējīgā.

Tāda ir jilanē pasaule. Tāds bijis šis ceļš, «kopš izšķīlies laiks», un tā turpināsies vienmēr. Kur vien ir jilanē, tur spēkā ir jilanē likums, un visas ir laimigas.

Mūsu zemeslodes divos polos valda liels aukstums, bet jilanē ir pārāk gudras, lai spiestos uz turieni. Tagad gan ir atklāts, ka šajā pasaulē ir arī ērtas vietiņas, kur vēl nav jilanē. Mēs apņemamies sevis un pasaules labad aizpildīt šo tukšumu. Dažās no šīm vietām mīt astazoi, netīkamie astazoi. Zinātnes interesēs mums jāizpēta šie radījumi.

Vairums lasītāju nu var aizvērt šo sējumu, jo tos šādas lietas neinteresē. Turpmākais materiāls domāts tām, kurām šajā jomā ir specifiska interese.

Te beidzas tulkojums no jilanē valodas. Lai gūtu zināmu izpratni par aizraujošo problēmu kompleksu, ar ko saskāries tulkotājs, strādādams ar šo neparasto valodu, lūdzu ielūkoties nākamajā nodaļā.