Pēkšņi krāsas izbalēja. Links stāvēja pie loga un drīzāk juta nekā saprata — vēl mirklis, un būs par vēlu. Roka pati no sevis pacēlās, lai ieslēgtu biolauku distanc-mērītāja bloķēšanu. Smadzenes apsvilināja aplama doma par nesavietojamā nesavie-tojamību. Ienāca prātā mitoloģiskā frāze: «Nikotīna piliens nogalina zirgu, bet smēķētāju tas nenogalina …» Links iegāzās melnā bezdibenī.
3
— TĀTAD es uzmanīgi klausos. — Koor-, dinators palūkojās uz laika bloku. — Jūsu uzstāšanās pa starpgalaktiku kanālu pēc pusstundas.
Un tomēr viss izskaidrojams ar intuīciju. — Links gurdi samiedza acis. — Kad sākās «karuselis», man tas šķita ļoti pazīstams. Kaut kas līdzīgs jau ir bijis.
Pagaidiet! Robotplanētal Par tādu esi pirmo reizi dzirdēju no jums. Analogu <&' I bijis.
Viss ir pareizi. Līdzīgais nav jāmeklē šajā jomā. Vai jums nav iznācis saskar-1 ties ar «Krona» lietu?
— Notikums ar smadzenēm, kas sajuka?!
Tas pats. — Links iedzēra mikroskopisku malciņu kafijas un apmierināts no-ļ krekšķējās. — Es nodarbojos ar šo lietu,! kas bija viena no sarežģītākajām manāl praksē. Un atminējums radās nejauši. Meti likām priekšā smadzenēm atrisināt pēcļ pirmā acu uzmetiena pilnīgi absurdu uzde-l vumu.
Izeja supertelpā caur antimatēriju. I Zinu. — Koordinators saviebās. — Bet kāds! sakars…
Mazliet pacietieties. Kā zināt, sma-ļ dzenes lieliski tika galā ar uzdevumu. I Tieši šī paralēle arī noveda pie atrisina-1 juma. «Viss ir relatīvs,» kā mēdza te***I senie. Sī planēta acīmredzot ir tād
Satriecošs skaistums! M-jā..: Esat I gan jūs uzdevis mīkliņu. Vai varat iedo-j māties, kādu līmeni sasniegusi civilizācija,! kas radījusi šo planētu? Un kad vēl! Vismaz pirms divdesmit gadsimtiem… Tas ir kā skumjajā stāstā par tārpu, kas aizrāpo-jis uz atrakciju parku, bet ticis samīdīts …
Uz portatīvās videokameras tablo parādījās uzraksts: «Uzmanību! Translācijai Sākam kontrolskaitīšanu: 15, 14, 13 …»
No krievu vai. tulkojis O. Sarma