ЛибКат » Книги » Проза » Историческая проза

Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1989, категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Название:
NAMEJA GREDZENS
Автор:
Aleksandrs Grīns
Издательство:
«Zinātne».
Жанр:
Историческая проза / на латышском языке
Год:
1989
Язык:
Латышский
Рейтинг книги:
5 / 5
Избранное:
Добавить книгу в избранное
Ваша оценка:
- 100
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5

Описание
Другие книги автора
Правообладателям
Похожие книги

NAMEJA GREDZENS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «NAMEJA GREDZENS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Aleksandrs Grīns NAMEJA GREDZENS ROMĀNS-PAGĀTNES LIECINIEKS Aleksandra Grīna romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās konkrētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora fantāzijas radīts. Vēsturiskumu darbam piešķir laikmeta tēlojums ar Polijas un Zviedrijas intereSu sadursmi, kur sava loma ir Kurzemes un Zemgales hercogistei, kā arī latviešu zemnieku un muižnieku, arī hercoga ierēdņu attieksmju tēlojums un latviskā garīgā pasaule, ko neizdodas ne paverdzināt, ne iznīcināt muižniekiem un viņu pakalpiņiem. Romāns tiek publicēts pēc 1931. gada izdevuma «Nameja gredzens» ir rakstnieka pirmais romāns. Par vēsturisku to dēvēt nav īsta pamata, jo sižets un galvenais varonis ir autora fantāzijas, iztēles radīts. Romānā stāstīts par 17. gadsimta sākumu, kad visā Latvijā dega raganu sārti, bet tautā vēl bija dzīva atmiņa par ķēniņu Nameju, kas 13. gadsimta beigās ar saviem vīriem aizgāja uz Lietuvu. Aleksandrs Grīns (1895—1941) ir viens no spēcīgākajiem, talantīgākajiem 30. gadu latviešu romānistiem. Viņa interešu centrā ir tautas vēsture, sižeti bieži risinās 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē, nereti darbojas arī konkrētas vēsturiskas personas. A. Grīns ir spriega sižeta meistars, viņa varoņi ir drosmīgi vīri, veikli un izmanīgi cīņās. Tādu viņš tēlo arī latviešu zemnieku — ne nomāktu, pazemotu un salauztu, bet spējīgu uz varoņdarbiem, nāvi nicinot, celdamies cīņai par tautas un dzimtenes brīvību. Patriotisma, tautas mīlestības un varonības tēmas A. Grīna romānos savijas vienkopus. Sagatavošanā: Ādolfa Ersa «Muižnieki» un Riharda Valdesa «Jūras vilki». SĒRIJAS REDAKCIJAS KOLĒĢIJA: V. HAUSMANIS (priekšsēdētājs) H. HIRŠS J. KALNIŅŠ I. KIRSENTĀLE I. RIEKSTIŅŠ I. RONIS ROMANS-PAGATNES liecinieks Aleksandrs Grīns Nameja gredzens Vēsturisks romāns RĪGA «ZINĀTNE» 1989 Tekstu publicēšana? sagatavojusi, priekšvārdu sarakstītus? I. KIR5ENTALE, pēcvārdu un komentārus — M. AIJNS Ilustrācijām izmantoti arhīvu un muzeju fondu materiāli Fotomateriālus publicēšanai sagatavojis E. OSIS 1 r.70 k. Grīns A. Gr6l4 Nameja gredzens: Vēsturisks romāns / Tekstu publicēšanai sagatavojusi un priekšvārdu sarakstījusi I. Kiršentāle, pēcvārdu un komentārus — M. Auns. — R.: Zinātne, 1989. — 223 lpp., 8 lp. ii. — (Romāns — pagātnes liecinieks). Priekšvārds, pēcvārds, komentāri, ilustrācijas Izdevniecība «Zinātne». 1989 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Aleksandrs Grīns: другие книги автора

Кто написал NAMEJA GREDZENS? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Уважаемые правообладатели!

Возможность размещать книги на на нашем сайте есть у любого зарегистрированного пользователя. Если Ваша книга была опубликована без Вашего на то согласия, пожалуйста, направьте Вашу жалобу на info@libcat.ru или заполните форму обратной связи.

В течение 24 часов мы закроем доступ к нелегально размещенному контенту.

NAMEJA GREDZENS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «NAMEJA GREDZENS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

↓

↑

Сбросить

Интервал:

↓

↑

Закладка:

Сделать

17-1. Ipp. Kalmara — ostas pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos.

175.Ipp. Daugavgrivā vēl turējās poli, un tātad iebraukšana Lielupē

no jūras puses nebija iespējama.

Agrāk Lielupe ietecēja Daugavā, tās senākā grīva ir tag. Bujļupe. Ieteka jūrā izveidojās 1755. gadā. Zviedru flote uzturējās Rīgas līcī, apdraudot pilsētas jūras tirdzniecību, bet 1604. gadā tā uzsāka Rīgas ostas blokādi.

Neihauzcna — Vastselīna Igaunijas dienvidaustrumu daļā.

176.Ipp. Gillenhjelms stāstīja par nelaimīgo Cesvaines pilskungu., un par suņu karu.

Te A. Grīns izmanto 17. gs. sākuma dokumentu ziņas. Par «suņu karu» zināms:

«Matiass Karkovskis [poļu muižnieks] medīja Cesvainē. Medību laikā viens no viņa suņiem iekūlās valgos, kurus kāds zemnieks bija izlicis priekš zaķiem, un pakārās. Kad zemnieks atnāca un atrada suni pakārušos, viņš zināja, ka, ja Karkovskis to uzzinās, viņš (t. i., zemnieks) karāsies tāpat. Tāpēc viņš paņēma suni un aiznesa to divas jūdzes tālāk uz cienīga lielkunga Heinriha fon Ungerna zemes. Kad Karkovskis to uzzināja, viņš iebruka Un- gerna muižā, aplaupīja viņa zemniekus un aizdzina 700 lopus. Ungerns gribēja par to atriebties, bet Karkovskis uzpirka vīrus, kam vajadzēja Ungernu nonāvēt, paņēma tatārus, iebruka Ungerna muižā, nopostīja un apkāva visus, kas gadījās priekšā, uzbruka tuvākajiem kaimiņiem Taubēm un Ofenbergiem un vai- . rākām citām muižām, izlaupot tās un daudzus apkaujot.» (Ber- gengrūn A. Eine liviāndisclīe Relation ūber die Ereignisse in Livland aus der Zeit von 1599—1602. — In: Milteilungen aus der livlāndlschen Geschichte. 17. Bd. — R., 1897. — S. 111, 112.)

183. Ipp. Leidas viri — zemnieki, kam nebija jāiet klaušās, bet kas izpirka tās naudā vai graudā.

193. Ipp. cLauka ētiskas» — lielgabalu paveids — serpentinellas. Nosaukums cēlies slaido, garo stobru dēj.

191. Ipp. Ķēdēm kopā sakaltās blakusstāvošo lielgabalu lodes.

Te domātas t. s. ķēžu lodes, kas sastāvēja no divām ar ķēdi savienotām puslodēm, kuras pēc izšaušanas atdalījās, cik to jāva ķēde. Ķēžu lodes šāva ne no diviem lielgabaliem vienlaikus, bet gan no viena.

200. Ipp. Crimen laesae Majestatis (latīņu vai.) — noziegums pret valdnieku.

Rozites pils — Rēzekne.

SATURS

Aleksandrs Grīns un viņa romāns

«Nameja gredzens» …. 6 NAMEJA GREDZENS

Nameja gredzens……………………………………… 19

Vēsturnieka pēcvārds ….. 205

Komentāri …….. 216

Aleksandrs Grīns NAMEJA GREDZENS

Redaktore Z. Dūka

Sērijas noformējumu veidojis V. Grants Mākslinieks A. Jēgers Mākslinieciskā redaktore /. Jēgere Tehniskā redaktore l. Vasiļjeua Korektore B. Vārpa HE NV 3214

Nodota salikšanai 03.07.89. Parakstīta Iespiešanai 17.10.89. Formāts 84X108/32. Tipogr. papiro M's 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 7.75 flz. iespiedi.; 13,02 uzsk. iespiedi.; 13.34 uzsk. kr. nov.; 14,38 izdevn. I. Metiens 120 000 eks. Pašūt. Ns 095. cehs M 2. Maksā i r. 70 k. (117 000 eks. 13.34 uzsk. kr. nov.), 7 tipa iesējuma ar apvāku — 2 r. (3000 eks. 13,49 krāsu nov ). Izdevniecība «Zinātne>, 226530 PDP Rīgā, Turgeņeva Ielā 19. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa Ielā 38/40. Vāks, apvāks un ielikums iespiesti Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rīga, Vienības galvē 11.

s Turpat. — 772. Ipp.

[7] minēto māju lauki hercoga Jēkaba laikā pievienoti muižas tīrumiem.

3 — 695

[8] * *