Aleksandrs Grīns: NAMEJA GREDZENS

47. Ipp. .. Polijas troni uzkāpušais stivi vēsais zviedru Zigismunds. Sigismunds III Vāsa (1566—1632), Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (no 1587), Zviedrijas karalis (1592—1599). Viņa tēvs bija Zviedrijas karalis Jānis III, bet māte — Polijas karaļa Si-

ismunda ll Augusta māsa Katrīna, Jagelloņu dinastijās pārstāve, igismunda Jll izcelsme līdz ar to ļāva viņam pretendēt kā uz Zviedrijas, tā Polijas troni. Opozīcijā Sigismundam III Vāsam nostājās viņa tēvabrālis, nākamais Zviedrijas karalis Kārlis IX.

48. Ipp. Pleskavas aplenkšana.

1581. gadā Stefans Batorijs ielenca Pleskavu, bet pēc daudzkār­tējiem nesekmīgiem mēģinājumiem pilsētu ieņemt bija spiests uz­sākt ar Krieviju miera sarunas, kas noslēdzās ar Zapoļskijamas miera līguma parakstīšanu.

49. Ipp. Bellona — romiešu kara dieve.

Fārensbahs — Georgs Fārensbahs, viens no Zečpospolitas kara­spēka vadoņiem. Krita 1602. gadā Vilandē.

.. viņa majestātes tēvocis Kārlis jau pošoties iet uz Rigu ar saviem dalekārliešu šķēpniekiem.

Zviedrijas karalis Kārlis IX (1550—1611). Gustava I Vāsas jau­nākais dēls, kopš 1560. gada Sēdermanlandes hercogs, 1592. gadā iecelts par valsts reģentu, 1604. gadā kronēts par Zviedrijas karali.

Dālarna (Dalekarlija) — novads Zviedrijā.

50. Ipp. . it kā dēļ Igaunijas, bet patiesībā Zviedrijas troņa dēļ. Igaunijas zemes, un tieši Ziemejigaunija bija Zečpospolitas un Zviedrijas strīda objekts kopš Stefana Batorija laikiem un viens no Polijas—Zviedrijas kara izraisīšanās iemesliem.

Opalinskls — maršals, Zamoiska piekritējs. Kopā ar Gņeznas ar­hibīskapu pasludināja Sigismundu III Vāsu par Polijas karali. 1588. gadā Zamoiska grupējumā notika šķelšanās, kurā Opalinskis pre­tēji Zamoiskim iestājās Polijas austrumu politikā ne par karu, bet gan politisku spiedienu uz Krieviju, lai panāktu tās piekāp­šanos Polijas prasībām. Opalinskim izdevās pārliecināt Sigis­mundu III Vāsu par savu uzskatu pareizību.

Zborovskis — Zborovski pārstāvēja po|u magnātu partiju, kas aizstāvēja prohābsburgu politiku. Kad Sigismunds III Vāsa uz­sāka sarunas ar Hābsburgiem par iespējamu Polijas troņa nodo­šanu viņu rokās, Zborovsku ietekme galmā pieauga,

Jagailoņu scepteris.

Pēdējais Jagelloņu dinastijas vīriešu līnijas pārstāvis Polijas ka­ralis Sigismunds II Augusts mira 1572. gadā. Vēlāk par Polijas karalieni un Stefana Batorija sievu kļuva viņa māsa Anna.

52. Ipp. .. tēvs bija kalvinists.

Protestantisms bija diezgan izplatīts Polijas un Lietuvas aprindās, lielāka nozīme bija tieši kalvinisma novirzienam. Tomēr virsroku guva kātolicisms, kalvinisms savas pozīcijas zaudēja, taču pilnībā neizzuda.

74, Ipp. Gillenhjelms — Kārlis Gillenhjelms, Kārļa IX dēls, viens no zviedru armijas karavadoņiem.

76. Ipp. Kristaps Radzivils.

Kristaps Radvils Perkūns (1547—1604), Sigismunda II Augusta sievas Barbaras brāļadēls, Lietuvas lielhetmanis. Ievērojams ka­ravadonis Stefana Batorija un Sigismunda III Vāsas laikā. 1601. gadā tika nosūtīts uz Vidzemi, kur guva uzvaras pār zviedriem kaujās par Koknesi un Cēsīm. Reformācijas aizstāvis, nostājās opozīcijā Jezuītu ordenim.

78. Ipp. Podolija, Gaiīcija, Polesje, Pod/ahija.

Vēsturiski novadi Rietumukrainā (Podolija, Gaiīcija), Dienvldbalt- krievijā ap Pripetes upi (iesniedzās arī Ukrainā un Polijā) un Polijas austrumdaļā.

Meža zirgi — Eiropas savvaļas zirgi tarpāni. Tiem bija neliels augums — 116—136 cm skaustā. Tarpāni vēl 19. gs. 70. gados bija sastopami Ukrainā.

Mazpolija — Polijas dienviddaļa, kas aptvēra Krakovas, Sando- miras, Lublinas zemes. Vēlāk tai pievienoja Polijai piederošo Uk­rainas daļu.

79. Ipp. Arnoretl — mazi mīlas dievi, attēloti spārnotu bērnu veidā.

81. Ipp. Padova — Padujas pilsēta Itālijā. 1222. gadā te dibināta viena no vecākajām universitātēm Eiropā.

84. Ipp. Vladislavs Jagaills (ap 1351—1434) — pirmais Jagelloņu dinastijas pārstāvis Polijas tronī, Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda dēls. 1377.—1392. gadā — Lietuvas dižkunigaitis, no 1386. gada, pēc laulībām ar Polijas troņmantnieci Jadvigu, pieņemot kristīto Vladislava II vārdu, — Polijas karalis. 1385. gadā viņš noslēdza Krēvas ūniju starp Lietuvu un Poliju, lai veicinātu apvienošanos cīņai pret Vācu ordeni. Saskaņā ar žo līgumu Jagailis kļuva par

Polijas karali, pieņemot katoļticību un apņemoties kristīt katoļ­ticībā Lietuvas zemes.

Zigismunds Augusts — Sigismunds II Augusts (1520—1572) — Polijas karalis no 1530. gada. Viņa attieksme pret dažādām konfesijām nav vērtējama viennozīmīgi, kaut gan Sigismunda II nostājā noteicoši tomēr, liekas, bija ārējie apstākļi. 1564. gadā

/ viņš atļāva Polijā darboties jezuītiem, taču dzīves pēdējos gados pastāvēja reālas iespējas, ka Sigismunds II Augusts pievienosies protestantu ūnijai, kas tolaik pastāvēja Polijā. Luterisma atzīšana bijušajās Livonijas zemēs bija neapšaubāmi viens 110 momentiem, ar ko Sigismunds II Augusts varēja piesaistīt vācu muižniecību savā pusē cīņā par Livonijas mantojumu Livonijas kara laikā.

95. Ipp. Sukubs — viens no Velna parādīšanās veidiem.

Janilāri — turku regulārās karaspēka daļas, pārsvarā veidotas 110 pakļautajām kristīgo tautām.

99. Ipp. Zupānl — vīriešu virssvārku veids, raksturīgs poļiem un uk­raiņiem.

109. Ipp. Mincers — Tomass Mincers (ap 1490—1525), vācu reformā­cijas revolucionārā virziena ideologs, viens no Vācijas zemnieku kara vadītājiem. Par reformācijas mērķi uzskatīja bezšķiru sa­biedrības radīšanu.

115. Ipp. Hortica — sala Dņeprā, kur atradās Zaporožjes kazaku ap­metne.

117. Ipp. Primus Inter pares (latīņu vai.) — pirmais starp līdzīgiem.

140. Ipp. Dainava — neliels novads Lietuvas pierobežā ar Poliju un Baltkrieviju, arī Dzūkija. Tās iedzīvotāji dzūki runā savā izlok­snē, kas pieder pie lietuviešu valodas augštaišu dialekta, taču iz­celsmes ziņā saistāmi ar izzudušu baltu tautu jātvingiem.

Mazava — Mazovija, Polijas vidienes un ziemeļaustrumu zeme.

156. Ipp. Saules ļaudis — acīmredzot domāti Vecsaules iedzīvotāji, kur pēc šodien visumā jau noraidītas hipotēzes 1236. gadā noti­kusi Saules kauja.

157.Ipp. Katrā vezumā būs vienā maisā apslēpts zēns.

Jelgavas pilsētas ieņemšanas gatavošanā atspoguļoti reāli noti­kumi 14. gs. 40. gados Vilandē, ko apraksta savā Livonijas hro­nikā Baltazars Rusovs:

«.. [zemnieki] Vilandes pili gribēja nonāvēt komturu un visus vācus.. Laba daļa zemnieku, spējīga, pēc viņu domām, pārvarēt vācus pilī, bija norunājuši vienā dienā reizē ierasties pilī ar lie­liem maisiem ragavās, bet katrā maisā vajadzēja atrasties ne la­bībai, bet stipram, apbruņotam puisim. Kad vajadzīgais skaits zemnieku būtu ieradies pilī, viņi atraisītu maisus, izlaistu apbru­ņotos puišus un kopīgiem spēkiem apkautu visus vācus.. Bet par šo viltību vāciem paziņoja kāda veca sieva, jo šīs sievas dēls arī bija starp sazvērniekiem. Viņa.. lūgusi viņas dēlu saudzēt un aprādījusi, kādas pazīmes būs tam maisam, kurā atradīsies viņas dēls. Viņas lūgumu vāci apsolīja pildīt atnestās ziņas dēļ. Kad zemnieki ar maisiem ragavās ieradās pie pils, pilī viņus ielaida tikai tādā skaitā, kuru vāciem būtu iespējams pārvarēt. Apbruņo­jušies vācieši nodūra visus zemniekus, kuri atradās maisos.»