Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

6. darbs

7. reliģija

8. filosofija

9. kultūras vēsture

Kā Jums veicās? Vai esat uz visiem testa jautājumiem atbildējis (-usi) pareizi? Ļoti ceru, ka pirmā lekcija Jums nesagādāja grūtības.

Ja nu tomēr esat pareizi atbildējis (-usi) tikai uz 7 jautājumiem, tad noteikti pārlūkojiet vēlreiz teoriju, pārdomājiet to! Ja tomēr ir grūtības, zvaniet pasniedzējai!

2, nodaļa

Pastāv zinātniski pamatota atziņa, ka pasaules kultūras sākumi jāmeklē cilvēku rokās.

Kā tas tiek saprasts?

Cilvēku rokas taču bija tās, kas pēc sava īpašnieka gribas uzsāka grūtību pārpilno eksistences cīņu, darinot paša izgudrotus ieročus medībām un cīņai pret ienaidniekiem, veidojot patvērumu - primitīvu mitekli un gādājot apsegu savam ķermenim.

Līdz ar mirkli, kad cilvēks sāka aptvert savu roku nozīmi un vērtību, viņš apjauta arī darba izšķirošo lomu cīņā par izdzīvošanu.

Mākslas zinātnieks V. Mirimanovs raksta:

"Darbs radīja cilvēku. Darbs deva cilvēkam neapstrīdamu pārākumu pār citiem radījumiem virs zemes - pārākumu, kas daudzu gadu tūkstošu gaitā nosargāja cilvēku dzimtu [5] ."

Šis lielais brīdis tiek saistīts ar akmens laikmetu.

Lai iegūtu lielāku skaidrību par šo ilgo, garo un grūto cilvēka evolūcijas gaitu, skaidrības labad ir vērts aplūkot tabulu nr. I. [8]

TERCIĀRS

KAINOZOJA ERA

KVARTARS

AKMENS LAIKMETS

BRONZAS

Agrais akmens laikmets PALEOLĪTS

Vidējais akmens laikmets MEZOLĪTS

Vēlais akmens laikmets NEOLĪTS

LAIKMETS

Agrais paleolīts

Vidējais paleolīts

Vēlais paleolīts

I. Pirmā vertikālā tabulas iedaļa: Kainozoja ira. Šī ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures ceturtā, visjaunākā ēra (aiz Kriptozoja, Paleozoja un Mezozoja ērām).

II. Otrā vertikālā tabulas Iedaļa: šeit vērojams, ka kainozoiskās ēras senākais posms - līdz 3 000 000. g. p.m.ē. [9] - apzīmēts ar nosaukumu Terciārs. Šajā posmā uz mūsu Zemes norisinās spēcīgi kalnu veidošanās procesi, izmirst milzu rāpuļi un to vietā pamazām stājas zīdītāji. Rodas, piemēram, zirga priekšteči, daži plēsīgie dzīvnieki, pērtiķi u.c.

Aplūkojamā iedaļa tabulā rāda, ka pēc 3 000 000. g. p.m.ē. sākas t.s. Kvartārs. Tas ir kainozoiskās ēras otrais, visjaunākais ģeoloģiskais periods, kas turpinās arī šodien. Kvartāra svarīgākie veidojumi (nogulumi) ir kontinentāli veidojumi, arī vairāki ledus laikmeti.

IV. Nākamā iedaļa rāda, ka Akmens laikmeta senākais posms ir paleolīts. Vidējais akmens laikmeta posms saucas mezolīts, bet jaunākais - neolīts. Cilvēka evolūcijas gaitā īpaši nozīmīgs tātad ir akmens laikmeta senākais posms - paleolīts.

V. Paleolīts, kā vērojams tabulas nākamajā iedaļā, iedalās agrajā paleolītā (3 000 000. g.-125 000. g. p.m.ē.), vidējā paleolītā (125 000. g - 35 000. g. p.m.ē.) un vēlajā paleolītā (35 000. g.-9000. g. p.m.ē.).

Vērojot tabulā attēloto cilvēka evolūcijas līkni, redzam, ka tā ved mūs cauri visiem šiem posmiem un laikmetiem: cilvēka tiešais priekštecis Ls. australopiteks ir dzīvojis jau agrā paleolīta sākumā.

Šajā posmā siltākajās klimata joslās Z-Āfrikā, D-Āzijā, D-Eiropā parādās t.s. Homo Habilis (tulk. no latīņu prasmīgais cilvēks) vēlāk t.s. Homo Erectus (tulk. no latīņu taisnais cilvēks).

Vidējais paleolīts ir zīmīgs ar Neandertāles cilvēka parādīšanos (tā atliekas pirmo reizi atrastas 1856. g. Neandertāles ielejā netālu no Diseldorfas).

Vēlajā paleolītā veidojas mūsdienu cilvēka tips - Homo Sapiens (tulk. no latīņu valodas - saprātīgais cilvēks) jeb Kromaņonas cilvēks. Šis vēsturiskais laiks mums jāzina ļoti labi - tātad tā datējums ir 40 000. g. p.m.ē. [11] !

Rodas pamatots jautājums: kā arheoloģiskajos izrakumos var identificēt pirmatnējā cilvēka senumu un līdz ar to - evolūciju. Šai ziņā artieologiem un antropologiem īpaši palīdz t.s. radioaktīvā oglekļa metode. Šī metode balstās uz augu un dzīvnieku organismu īpašību uzsūkt oglekli, kas atrodas atmosfērā. Ar nāves brīdi šis process pārtrūkst, apstājas un sākas oglekļa noārdīšanās. Sakarā ar to, ka noārdīšanās ātrums ir zināms, tā daudzuma izmērīšana organiskajās

paliekās (kaulos, augu atliekās, oglēs u.c) Jauj noteikt un datēt atradumu. Datējuma precizitāte ir 100-1000 gadu ietvaros [12] .

Mēs jau esam vienojušies, ka kultūra ir cilvēcības forma - cilvēka ideju, emociju, atklājumu un uzskatu summa. Skatoties no šāda kultūras izpratnes viedokļa, mūs visbiežāk interesē šo seno cilvēku "realizētās idejas", tātad viņu kultūras apliecinājumi.

Par pirmajiem šādiem apliecinājumiem uzskatāmi apdauzīti akmens gabali, kurus arheologi atrod dažādos arheoloģiskajos slāņos. Lai cik primitīva šī kultūras pakāpe mums nešķistu pirmajā brīdī, šie vienkāršie akmens darinājumi tomēr jāuzskata par cilvēku ilgās, lēnās "kā svina kurpēm" veiktās gaitas pirmo lielāko rezultātu.

Tas ir nozīmīgs kultūrapliecinājums. Tāpēc arī zinātnieki visam posmam ir devuši akmens laikmeta nosaukumu.

Vērojot šos akmens izstrādājumus, varam saskatīt dažādā veidā šķeltu, plēstu, dauzītu un tēstu akmens rīku un ieroču veidus. Galvenokārt redzami rīki ar smailinātiem galiem. Tikko ticis pie primitīviem akmens rīkiem un ieročiem, senais cilvēks varēja stāties pretī dabas spēkiem un dzīvnieku valsts milzeņiem.

Pirmās liecības par šādu akmens riku veidošanu saistās jau ar australopiteka attīstības posmu [13] .

Daudz plašākas kultūras pēdas atstājuši Neandertāles cilvēki. Viņi bija apvienojušies asinsradinieku grupās (ciltīs), mājoja alās un klinšu nokarēs, pazina uguni. Sakarā ar to, ka akmens ieroči bija daudzveidīgāki, neandertālieši veiksmīgāk īstenoja nevienādo cīņu ar toreizējās dzīvnieku valsts milzeņiem.

Protams, neandertālietis nebija nekāds filosofs - visu lietu cēlonības un sakaribu meklētājs, bet gan mežonīgs alu iemītnieks un mednieks ar asu redzi, ar izkoptām sajūtām, kas spēja viņu brīdināt par draudošām briesmām un varēja paglābt pat tumsā.

Runātspējas neandertāliešiem bija stipri neattīstītas, viņi sazinājās ar īsām, aprautām skaņām.

Un tomēr. Garīgā ziņā neandertālieši ir aizgājuši jau salīdzinoši ļoti tālu. Ir atklāts, ka viņi, piemēram, saviem mirušajiem kapā līdzi devuši noderīgas lietas: akmens darbarīkus un ieročus, žāvētus gaļas gabalus, lai aizgājējam netrūktu barības un nodrošinājuma aizsaules medību laukos.

Tātad: tikko ticis pie primitīviem akmens rīkiem, tikko apjēdzis savu prasmi cīņā ar dabas spēkiem, šis mūsu tāltālais sencis jau ir sācis nodarboties ar dvēseles nemirstības problēmām. Vēl vairāk - modernākie pētījumi apstiprina, ka neandertālieši saviem aizgājējiem kapā līdzi devuši pat ziedus .

Šīs kapā līdzdotās vērtības ir pirmie simboli, kas liecina par pirmatnējā cilvēka domāšanas spēju ari abstraktās kategorijās.

Ļoti svarīģs ir laiks ap 40 000. gadu. Ar šo Homo Sapiens parādīšanās posmu ir saistīta strauja cilvēka attīstība visās jomās. Izpaužas tāds

paātrinājums, kas daudzkārt pārsniedz iepriekšējos evolūcijas tempus. Taču tas nenotiek momentāni.

Tikai speciālists, izmantodams modernas zinātniskas metodes, var noteikt un atšķirt pirmos akmens rīkus, ar kuriem darbojies Homo Sapiens, no tiem rīkiem, kurus izmantojis iepriekšējais zemes iemītnieks neandertālietis.