Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta - Pasaules kultūras vēsture

1 a) Kultūras un tikumu vēsture (Aleksandra Grina red.) n sējumos, l.sēj., R., 1931, 119. Ipp.

b) Latvijas padomju enciklopēdija X sējumos, 2.s$., R., 1982,10. ipp v šķirklis "Bibliotēkas"

c) Lexikon der Bibliothekawesens I-U Lpz,, 1974,1995

d) KyflbTypanorM» (nofl pefl. npo$. A. Maproeoii), M., «iOhktm», 1995, 30 crp.

2 PavulSne V., Vitrups A. Aizvēsture un seno laiku vēsture. R., Zvaigzne ABC, 1997, 87.Ipp.

2 Laulības asinsradinieku starpā bija plaša parādība senajos laikos, tādas parādās ari senajās mitoloģijās. Šādas laulības apzīmējam ar svešvārdu "incests".

1 Jozus grāmata 1.-23. nodaļa.

2 Te jāpievērš uzmanība šo valdnieku atšķirīgajiem valdīšanas datējumiem atšķirīgos izdevumos piemēram:

3 2. Mozus grāmata 34:11

4 5. Mozus grāmata 8:18

1 2. Mozus grāmata 20.

5 KonnuHCKMH io. Mckycctbo SreiļcKoro MMpa m ApesHeti rpeuHM. M., «MacyccTBO», 1970, crp.14.

3 Atstāstīts pēc: Rubenis A. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne, 1994, ll.lpp.

2 Megarons (gr. liela telpa, zāle) - mājokļa tips. Taisnstūra telpa. Tās centrā - pavards. Ieeja caur atklātu priekštelpu, kurai priekšā izvietotas kolonnas.

1 Sīkāk stoicisma mācību skat. - Kūle M., Kūlis R. Filosofija. R., 1996, 184.-185. Ipp. un Filips li Ralfs u.c. Pasaules civilizācijas. R., 1998, 229.-233. Ipp.

6 Atstāsīts pēc grām. - Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne ABC, 1995, 12 Ipp.

< Clcerona Izteiciens citēts no grām. - Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. R., Zvaigzne ABC, 1995,12 Ipp.

s Horācijs. Dzejas māksla (De Arte poētika). Vēstule pizoniem. GrSm. - Senās Romas literatūras

i Citēts pēc grām.: nepMcaHOBa 0. no ropoflaM HtЈuimh. M..-/1., "CoeeTaout xyflo*ht«." 1965; 23crp.

1 Atstāstīts pēc gram. - Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultura. R., Zvaigzne ABC, 1995, 117 Ipp.

1 Gladiatoru cīņu tradīcijas Romā radušās no etrusku bēru rituāliem, kuros upurēja dlvēkus - nāvei nolemtos nenogalināja uzreiz, bet lika tiem ar zobeniem rokās cīnīties līdz nāvei.

[2] kūle m, kūlis 1 hlosofi]a, R., Burtnieks, 1996, 40.lpp. j Kūle M, Kūlis R. Filosofija, R., Burtnieks, 1996, 41.lpp.

[3] kūle M., Kūlis R. Fllosofīja, R„ Burtnieks, 1996, 40-42 Ipp.

[4] gēte | V. Fausts. - R., LVI, 1958, 55. Ipp.

[5] b. b. mmpmmshob ma/iaa ncropna ncKyccTB. nepBo6biTHoe n TpaflminoHHoe nci

[6] antropoloģija - kompleksa bioloģijas zinātne par cilvēku. Pētī cilvēka izcelšanos un evolūciju.

[7] arheoloģija - zinātne, kas pētī sabiedrības seno vēsturi, izmantojot lietiskos vēsturiskos avotus - arheoloģiskos pieminekļus, ko parasti iegūst izrakumos.

[8] tabulas princips izveidots, konsultējoties ar arheologiem Latvijas ZA Vēstures institūtā, kā arī izmantojot poļu arheologa sarakstīto darbu: Jelinek J. VVielki atlas prahistorii czļovvieka. Warszawa, 1977, 16 c.

[9] apzīmējums p.m.ē. -pirms mūsu ēras. Literatūrā sastopami arī apzīmējumi *pirms Kristus", tāpat kā "B. C.".

[10] akmens laikmets - senākais periods cilvēces vēsturē.

[11] Šai sakarībā Interesi izraisa piezīme žurnāla "Rfgas Laiks" 1996. g. par jaunatklājumiem šai jautājumā.

[12] bez radioaktīvā oglekļa metodes pazīstamas arī dtas efektīgas datēšanas metodes.

[13] jelinek 3. Wielki atlas prohistoril czļowieka. Warszawa, 1977, 122c.

[14] poruhckmm fl. npo6nembi ahtponoreheaa. M., 1969 r.

[15] par to sīkāk skat. Egle R., Upīts A. Pasaules rakstniecības vēsture 5.sēj.; l.sēj. R., 1930, 3.- 4.lpp.

[16] egle R., Upīts A. Pasaules rakstnledbas vēsture 5.sēj.; l.sēj. R., 1930,3.-4.lpp.

[17] rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. R., 1994. li.lpp.

[18] rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. R., 1994. 12.lpp.

[19] stalaktiti - lāstekas, bārkstis u.c. formas minerālu veidojumi pie alu sienām un griestiem, kas rodas no mlnerallzētlem ūdeņiem, tiem lēni sūcoties pa iežu plaisām un iztvaikojot, sacietējot

[20] radioaktīvā oglekļa metode - datējuma metode, kas balstās uz augu un dzīvnieku organismu īpašību uzsūkt oglekli, kas atrodas atmosfērā. Ar nāves brīdi šis process pārtrūkst, apstājas un sākas oglekļa noārdīšanās. Sakarā ar to, ka noārdīšanās ātrums ir zināms, tā daudzuma izmērīšana organiskajās atliekās (oglēs, kaulos, krāsu saistvielās u.tml.) ļauj noteikt un datēt arheoloģisko slāni, kurā šīs atliekas atrastas. Datējums pieļauj precizitāti līdz 100-1000 gadiem.

[21] siksta kapella - Renesanses posma mākslas izcils sasniegums.

[22] lasko alas gleznojumu datējums Ir viens no spilgtākiem radioaktīvā oglekļa metodes efektivitātes apliecinājumiem: arheologa A. Breila piedāvāto datējumu 24.-19. g.t. p.m.ē. pēdējos gados pārskatīja zinātnieks Lerua-Guranoms. Izmantojot šo moderno radioaktīvā oglekļa metodi, tika precizēts jauns datējums - tātad -15. g.t. p.m.ē.

ļ mhpmmbhob b. rtepbo6bithoe | tpaflmumohhoe mckvcctbo. m,, "McKyccTBo",1973, 306 crp.

1 3HunKjioneflHfl "Ho-ieaHVBiiiMe

aHr/iMMCKoro. M., "Teppa" - "Terra", > BHUHKnoneAHH "Mc4e3HyBuine aHrnMMCKOFO. M., "Teppa" - "Terra",

[26] 3hmmk/ioneamfl "hc4e3hybuime anr/mfickoro. m., "teppa" - "Terra",

[28] 3hl(mk/ioneflmfl "HcMe3HyBwne

anmuMCKoro. M., "Teppa" - "Terra",

[29] shumknoneflmh "hche3hybwue ahr/insckoro. m., "teppa" - Terra",

[30] hcropmfl mcxyccraa 3apy6e>KHbix crpaH. B 3TOMax, Tom I, M., 1961, 56 crp.; Boampiian Mcropna apxmeKTYpw. B 6 TOMax, T. II, M., 1960

[31] 3nuhknoneamfl "hcme3hybume iļMBHnMsaitMM". UJynep: ropofla Btnena. nepeaoA c

ahrjiniickoro. m., "Teppa" - "Terra", 1997, 134 cip.

[33] shuhitnoneflmh "k1cme3hybuihe uhbhjihmumh". UJyMep: ropofla BfleMa. M., "Teppa" - "Terra", 1997, 21 crp.

[34] fl OTKpoto Te6e coKpoBeHHoe oiobo (/lwTepaTypa Ba6unoHMM vi Accuptiu). M., 1981, crp. 218 (Tulkojums mans - V. L)

3humk/ioneflwfl "HcHe3HyBLUMe unBH/iM3aunw". WyMep: ropofla 3fleMa. M., Teppa" - Terra", 1997, 21 crp.

[36] partieši - persiešu ciltis, kas 1. g.t. p.m.ē. dzīvoja D no Kaspljas jūras. Ap 250. g. p.m.6. viņi Izveidoja Partas valsti.

[37] sīkāk skat. grām.: mitoloģijas enciklopēdija. 2. sējumos, l.sēj. R., 1993,118.lpp.

[38] egle r. un upīte a. pasaules rakstniecības vēsture. R., 1930,101.lpp.

[39] kultūras un tikumu vēsture (a. grīna redakcijā) R., 1931,144.Ipp.

[40] kultūras un tikumu vēsture (a. grīna redakcijā) r., 1931, 168.-169.lpp.; flmvrrpneba m. kpatkao hcropmh nckycctb. m., 1988., 19 crp.

[41] platons. dialogi. tīmons. kritijs.

[42] venters e. tā notika atlantīdā. Žurn.: "Grāmata", 1990 nr.10., 45.lpp.; Skat arī: 3aiwiep A. AT/iaHTkiAa. M., 1966., crp.11-40; u.c.

[43] skat.: mitoloģijas enciklopēdija. 2 sējumos. I sej. R., 1993, 116.lpp.

mūžības tēma… Bailes no nāves. Vēlēšanās izprast šo fenomenu. Ticība, ka ari pēc nāves dzīve turpinās. Nevienai tautai šīs atziņas nav izpaudušās tik skaudri kā Nīlzemes iemītniekiem. Tāpēc Senās Ēģiptes dižākie pieminekļi ir viņu "miroņu nami", šie savdabīgie pēcnāves mājokļi, kas celti viņu dievinātajiem faraoniem.

Šadu faraonu statusu ari diktēja pati daba, tieši daba bija it kā vēlējusies, lai Ēģipte būtu centralizēta valsts, jo nekur citur no gudrām valdnieku pavēlēm un paklausīgas pavēļu pildīšanas tik ļoti neizrietēja tautas un valsts likumi kā Nīlzemē.