Alens Karrs - Kā viegli atmest smēķēšanu

Šīs grāmatas mērķis ir virzīt jūsu domas tādā gultnē, kas tūlīt jums liek just pacēlumu un atvieglojumu kā pēc izārstēšanās no smagas slimības, pretstatā citām parastajām metodēm, kas liek justies, kā rāpjoties Everestā, un pavadīt pāris nākamās nedēļas, ilgojoties pēc cigaretes un apskaužot pārējos smēķētājus. Turpmāk, jo tālāk jūs virzīsieties dzīvē, jo vairāk brīnīsieties, kāpēc vispār smēķējāt. Jūs uzlūkosiet smēķētājus ar žēlumu, nevis ar skaudību.

Pieņemot, ka jūs neesat nesmēķētājs, ne izbijis smēķētājs, ir svarīgi, lai jūs turpinātu smēķēt, kamēr izlasāt šo grāmatu līdz galam. Tas var šķist pretrunīgi. Vēlāk es paskaidrošu, ka cigaretes jums pilnīgi neko nedod. īstenībā, viens no lielākajiem smēķēšanas rēbusiem ir tas, ka, smēķējot cigareti, mēs skatāmies uz to un prātojam, kāpēc to darām. Tikai kad esam piedzīvojuši tukšuma sajūtu, cigarete ir nenovērtējama. Pieņemsim, jūs (vai nu jums tas patīk, vai ne) domājat, ka esat atkarīgs. Ja tā domājat, nekad nespējat atslābināties vai koncentrēties nesmēķējot. Tāpēc nemēģiniet pārtraukt, kamēr nebūsiet pabeidzis lasīt grāmatu. Lasot tālāk, vēlme smēķēt krasi mazināsies. Neapstājieties pusceļā, tas arī var būt fatāli. Atcerieties — viss, kas jums jādara, ir jāseko norādījumiem.

Man ir deviņpadsmit gadu pieredze kopš grāmatas pirmpublikācijas, bet šī prasība sekot norādījumiem sagādājusi man visvairāk raižu. Kad es atmetu smēķēšanu, daudzi mani draugi un radinieki arī pārtrauca smēķēt tikai tāpēc, ka to biju izdarījis es. Viņi domāja: "Ja jau viņš to varēja, to spēj jebkurš." Gadiem ilgi es centos pārliecināt tos, kas vēl nebija atmetuši, par to, cik jauki ir būt brīvam. Kad grāmata iznāca pirmoreiz, es iedevu tās eksemplārus tiem nepielaužamajiem, kas vēl turpināja kūpināt. Cerēju, ka viņi to izlasītu, pat ja tā būtu garlaicīgākā jelkad sarakstītā grāmata, jo to taču sarakstījis viņu draugs. Biju nepatīkami pārsteigts, kad pēc mēnešiem atklāju, ka viņi to nebija pat papūlējušies izlasīt. Es atklāju, ka tuvam draugam iedots un manis parakstīts grāmatas eksemplārs ir ne tikai neizlasīts un ignorēts, bet pat atdots citiem. Biju sāpināts, taču nebiju novērtējis pašas šausminošākās bailes, ko smēķētājā rada nikotīna verdzība. Tā pārspēj pat draudzību. Tādēļ es gandrīz izprovocēju šķiršanos. Reiz mana māte teica manai sievai: "Kāpēc tu nedraudi viņu pamest, ja viņš nebeidz smēķēt?" Mana sieva atbildēja: "Tad viņš pametīs mani." Man kauns to atzīt, bet domāju, ka sievai bija taisnība. Šādas ir smēķēšanas izraisītās bailes. Tagad saprotu, ka daudzi nepabeidz lasīt grāmatu, jo jūt, ka tad viņiem būs jāatmet smēķēšana. Daži, lai attālinātu baiso mirkli, piesardzīgi izlasa tikai rindiņu dienā. Apzinos, ka daudzu rokas ir sasaistījuši tuvinieki, lai grāmata tiktu izlasīta. Paraugieties uz to šādi: ko jūs varat zaudēt? Ja arī neatmetīsiet, pabeidzis grāmatu, jums nebūs sliktāk kā šobrīd. JUMS NAV PILNĪGI NEKĀ KO ZAUDĒT, BET TIK DAUDZ KO IEGŪT!

Ja neesat smēķējis pāris dienu un neesat drošs, vai esat smēķētājs vai ne, lasot nesmēķējiet. Patiesībā jūs jau esat nesmēķētājs. Jums tikai jāpalīdz prātam panākt jūsu ķermeni. Grāmatas beigās jūs jau būsiet laimīgais nesmēķētājs.

Mana metode pašos pamatos ir pretēja "normālajai" atmešanas metodei. Normālā metode prasa sarindot visus smēķēšanas mīnusus un sacīt: "Ja vien izturēšu bez cigaretes pietiekami ilgi, vēlme uzsmēķēt pazudīs. Tad es varēšu baudīt dzīvi brīvs no tabakas valgiem."

Tas ir loģiskais ceļš, un tūkstošiem smēķētāju ik dienas atmet, izmantojot šīs metodes ieteikumus. Lai gan ar tradicionālo atmešanas metodi ir grūti sasniegt rezultātus šādu iemeslu dēļ.

1. Smēķēšanas pārtraukšana nav īstā problēma. Jūs pārtraucat smēķēt katru reizi, kad nodzēšat cigareti. Pirmajā dienā jums var rasties nopietni iemesli teikt: "Es vairs nevēlos smēķēt!" — tādi ir katram smēķētājam katru dienu, un tie ir nopietnāki, nekā spējat iedomāties. īstā problēma ir otrā, desmitā vai desmittūkstošā diena, kad vājuma brīdī jūs aizdegsiet pirmo cigareti, un, tā kā tā daļēji ir narkotiku atkarība, tad jums būs nepieciešama vēl viena cigarete, un pēkšņi jūs atkal būsiet smēķētājs.

2. Bailēm par veselību būtu mūs jāaptur. Mūsu analītiskais prāts saka: "Beidz to darīt, tu esi muļķis", bet no tā vieglāk nekļūst. Mēs smēķējam, kad esam nervozi. Pasakiet smēķētājam, ka tas viņu nogalina, un viņš uzreiz aizdegs cigareti. Ap Karalisko Marsdenas slimnīcu (Anglijas slavenākā vēža klīnika) mētājas vairāk izsmēķu nekā jebkur citur valstī.

3. Visi atmešanas iemesli apgrūtina situāciju divu citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie rada upura ilūziju. Mēs esam spiesti atteikties no mazā sabiedrotā, instrumenta vai prieciņa, kā nu katrs uz to raugās. Otrkārt, tie rada "slēģus". Mēs nesmēķējam tāpēc, ka to nevajadzētu darīt. Jautājums ir — kāpēc mēs to gribam vai esam spiesti darīt?

Vieglais ceļš piedāvā — aizmirstiet iemeslus, kāpēc gribētu atmest, bet pievērsieties cigarešu problēmai un pajautājiet sev:

• ko tas man dod?

• vai es to izbaudu?

• vai man tiešam jāmaksā tik dārgi, lai bāztu šīs lietas sev mutē un smacētu sevi?

Jaukā patiesība ir tāda, ka jums smēķēšana nedod pilnīgi neko. Ļaujiet man izteikties skaidrāk — es nedomāju, ka smēķēšanas mīnusi pārsniedz plusus. Un katrs smēķētājs to zina. Lieta tāda, ka smēķēšanai nav nekādu priekšrocību. Kādreiz tā bija sociālais "pluss", taču mūsdienās paši smēķētāji uzskata to par nesabiedrisku ieradumu.

Vairums smēķētāju jūt vajadzību pamatot savu nodarbi, bet visi iemesli ir maldi un ilūzijas. Vispirms mēs iznīcināsim šos mānus. Jūs atklāsiet, ka patiesībā ne no kā neatsakāties. Jūs ne tikai nezaudējat, bet pat iegūstat daudzas brīnišķīgas lietas, un veselība un nauda ir tikai divas no tām. Kad ilūzija, ka dzīve bez cigaretes nebūs tik baudāma, būs izgaisusi, kad jūs sapratīsiet, ka dzīve ir ne vien tikpat patīkama, bet daudz lieliskāka, kad nomāktības un tukšuma sajūta jūs vairs nemocīs, mēs varēsim atskatīties uz veselību, naudu un dučiem citu iemeslu, lai atmestu smēķēšanu.

Tie būs papildu līdzekļi, lai palīdzētu jums sasniegt to, ko patiesi vēlaties, — baudīt dzīvi bez tabakas valgiem.

Kā jau paskaidroju, šis jautājums mani ieinteresēja paša atkarības dēļ. Kad es beidzot atmetu, tas bija kā brīnums. Iepriekš, cenšoties atmest, nedēļām dzīvoju depresijā. Dažas dienas jutos salīdzinoši mundrs, taču tad nomāktība atkal bija klāt. Kā rāpjoties ārā no glumas bedres, kad jūti, ka esi tuvu malai, redzi saules gaismu, bet tad atkal slīdi lejup. Iedegtā cigarete garšo atbaidoši, un tu centies izdomāt, kāpēc tev tas jādara.

Viens no jautājumiem, ko pirms konsultācijas uzdodu klientiem, ir: "Vai vēlaties atmest smēķēšanu?" Savā ziņā dumjš jautājums. Visi smēķētāji ļoti grib atmest. Ja rūdītākajam smēķētājam pajautā: "Ja ar šā brīža zināšanām jūs varētu atgriezties brīdī, pirms kļuvāt atkarīgs, vai jūs sāktu smēķēt?" Atbilde ir: "Nekādā gadījumā."

Pajautājiet kādam smēķētājam, kādam, kas nedomā, ka tas kaitē veselībai, kuru nesatrauc sabiedrības nosodījums un kas to var atļauties: "Vai jūs iedrošināt savus bērnus smēķēt?" Atbilde ir: "Nekādā gadījumā."