Alens Karrs - Kā viegli atmest smēķēšanu

Tolaik biju trīspadsmit kilogramus smagāks nekā tagad, un neko nevarēju tur padarīt.

Tiklīdz mazais monstrs ir atstājis mūsu ķermeni, beidzas šausmīgā nedrošības sajūta. Kopā ar brīnišķīgo pašcieņas sajūtu atgriežas jūsu pašpaļāvība. Jūs iegūstat pārliecību kontrolēt savu dzīvi ne tikai ēšanas ieradumu ziņā, bet arī citās jomās. Šī ir viena no lieliskajām priekšrocībām, ko iegūstat, atbrīvojoties no tabakas.

Kā jau teicu, svara mīts ir radies, lietojot aizstājējus atradināšanās periodā. Patiesībā tie atmešanu neatvieglo. Tie šo procesu apgrūtina. Detalizētāk tas ir izskaidrots nodaļā par aizstājējiem.

Ja vien sekosiet norādījumiem, svara problēmām nevajadzētu jūs satraukt. Tomēr, ja jums tādas jau ir vai arī jūsu svars sāk kļūt par problēmu, iesaku jums izlasīt Alena Karra "Kā viegli novājēt", šī grāmata balstīta uz tiem pašiem principiem kā Vieglais ceļš un padara svara kontrolēšanu par prieku.

Daudzi smēķētāji mēģina atmest ar gribasspēka metodi, cenšas stiprināt savu motivāciju, radot viltus dzenuļus.

Tam ir daudz piemēru. Tipiskākais ir: "Par ietaupīto naudu mums ar ģimeni būs pasakainas brīvdienas." Tā šķiet loģiska un saprātīga pieeja, taču tā ir mānīga, jo jebkurš sevi cienošs smēķētājs labāk smēķētu piecdesmit divas nedēļas gadā un vispār nedotos atvaļinājumā. Jebkurā gadījumā smēķētāja prātā ir šaubas ne tikai par to, vai viņš spēs atturēties no smēķēšanas piecdesmit nedēļas, bet arī par to, vai atvaļinājums bez cigaretes būs bauda? Tas tikai vairo sajūtu, ka viņš upurē ko būtisku un padara cigareti vēl vērtīgāku. Tā vietā koncentrējieties uz pretējo: "Ko es no tā iegūstu? Kāpēc man jāsmēķē?" Vēl viens piemērs: "Es varēšu atļauties labāku mašīnu." Tas tiesa, un šis stimuls var likt jums atturēties, līdz patiesi nopirksiet šo mašīnu, taču, tiklīdz sajūsma par jauno pirkumu būs pierimusi, jūs jutīsities nepilnvērtīgi un agrāk vai vēlāk atkal iekļūsiet tajā pašā slazdā.

Vēl viens tipisks piemērs ir darbā vai ģimenē noslēgts pakts. Tas dod iespēju noteiktos dienas periodos novērst kārdinājumu. Lai gan tie parasti izgāžas divu iemeslu dēļ.

1. Šis stimuls ir šķietams. Kāpēc jums būtu jāgrib atmest smēķēšanu tikai tāpēc, ka to dara citi? Tas tikai rada papildus spiedienu, kas saasina sajūtu, ka upurējat kaut ko. Lieliski, ja visi smēķētāji šajā brīdī patiesi vēlas atmest. Tomēr jūs nevarat piespiest smēķētāju atmest, lai gan katrs slepenībā to vēlas, šāds pakts tikai rada papildu spiedienu, kas palielina vēlmi smēķēt, ja viņi vēl nav gatavi atmest. Tas pārvērš viņus slepenajos smēķētājos, kas savukārt palielina atkarības sajūtu.

2. "Sapuvušā ābola" teorija jeb atkarība citam no cita. Gribasspēka metodes laikā smēķētājs pārcieš grēku nožēlošanas periodu, kura laikā viņš gaida, ka tieksme smēķēt pazudīs. Ja viņš padodas, ir zaudējuma sajūta. Gribasspēka metodes laikā viens no dalībniekiem agrāk vai vēlāk ir spiests padoties. Tad pārējiem ir attaisnojums, ko tie gaidījuši. Tā nav viņu vaina. Viņi būtu izturējuši. Tikai Freds ir viņus pievīlis. Patiesībā vairums jau krāpās.

3. "Dalīšanās uzticībā" ir pretēja "sapuvušā ābola" teorijai. Šeit padošanās negods nav tik ļauns, jo tiek sadalīts. Atmetot smēķēšanu, ir brīnišķīga sasnieguma sajūta. Kad jūs to darāt viens, nenovērtējams atbalsts, lai pārdzīvotu pirmās pāris dienas, ir ovācijas, ko saņemat no draugiem, radiniekiem un kolēģiem. Kad to dara visi vienlaicīgi, lauri ir jādala, un tas samazina atbalstu.

Vēl viens klasisks viltus motivācijas piemērs ir kukulis (piemēram, vecāks, kas sola pusaudzim naudas summu vai sader "Es došu tev simt mārciņas, ja man neizdosies"). Reiz kādā TV pārraidē arī bija piemērs. Policists, kas centās atmest, cigarešu paciņā ielika 20 mārciņu banknoti. Viņš bija noslēdzis līgumu ar sevi. Viņš drīkstēja smēķēt, tikai vispirms viņam bija jāpielaiž uguns naudaszīmei. Tas viņu pāris dienas aizkavēja, taču tad viņš banknoti sadedzināja.

Beidziet sevi muļķot. Ja smēķētāju neattur aptuveni 50 000 mārciņu , ko vidusmēra smēķētājs savā mūžā iztērē, 50% iespēja saslimt ar kādu no šausminošajām slimībām, nepatīkamā elpa, mūžīgā verdzība un fiziskās un garīgās mokas vai vispārējs un paša nicinājums, tad pāris neīstu mērķu neko nemainīs. Tie tikai liks upurim izskatīties nozīmīgākam. Turpiniet skatīties uz sacīkšu virves otru galu.

Ko man dod smēķēšana? PILNĪGI NEKO.

Kāpēc man tas jādara? JUMS NAV TAS JĀDARA! JŪS TIKAI SODĀT SEVI.

Šajā nodaļā ir norādījumi par vieglo atmešanas metodi. Ja tiem sekosit, atklāsiet, ka atmešanas process var būt gan salīdzinoši viegls, gan baudāms!

Atmest smēķēšanu ir viegli. Viss, kas jums jādara, ir divas lietas.

1. Nolemiet, ka vairs nekad nesmēķēsiet.

2. Neesiet grūtsirdīgs par šo lēmumu. Līksmojiet!

Droši vien jūs sakāt: "Kāpēc ir vajadzīga pārējā grāmatas daļa? Kāpēc jūs nevarējāt to pateikt uzreiz?" Tāpēc ka jūs kādu laiku tā dēļ justos slikti un agrāk vai vēlāk mainītu savu lēmumu. Droši vien jau daudzas reizes esat to darījis.

Kā jau esmu teicis, visa smēķēšanas padarīšana ir veikls, baismīgs slazds. Galvenā atmešanas problēma ir nevis fiziskā atkarība, bet "smadzeņu skalošana", un vispirms ir nepieciešams likvidēt mītus un mānus. Izprotiet savu ienaidnieku. Pārziniet viņa taktiku, un jūs viņu viegli sakausiet.

Lielāko savas dzīves daļu esmu pavadījis, mēģinot atmest smēķēšanu, un esmu pārcietis nedēļām ilgas depresijas. Kad beidzot pārtraucu, no simt cigaretēm dienā uzreiz pārgāju uz nulli, ne mirkli nejūtoties slikti. Tas bija baudāmi pat atradināšanās perioda laikā, un kopš tiem laikiem man tāda veida spazmu nav bijis. Gluži pretēji, tas ir brīnišķīgākais, kas manā dzīvē noticis.

Es nespēju saprast, kāpēc tas bija tik viegli, un pagāja kāds laiks, līdz es noskaidroju iemeslu. Tas bija tāds. Es noteikti zināju, ka vairs nekad nesmēķēšu. Iepriekšējo mēģinājumu laikā, lai cik mērķtiecīgs es būtu, es pamatā mēģināju atmest, cerot — ja izturēšu pietiekami ilgi, tieksme pāries. Tā, protams, nenotika, jo es gaidīju — kaut kas notiks, un, jo nomāktāks jutos, jo vairāk gribēju cigareti, un alkas nekad nepārgāja.

Mans pēdējais mēģinājums bija citādāks. Kā jau visi mūsdienu smēķētāji, es nopietni domāju par šo problēmu. Ikreiz, kad izgāžos, mierināju sevi ar domu, ka nākamreiz būs vieglāk. Man neienāca prātā, ka man būtu vajadzējis turpināt smēķēt visu mūžu. Pēdējā doma mani šausmināja un lika par to dziļi aizdomāties.

Tā vietā, lai neapzināti aizdegtu cigaretes, es sāku analizēt savas izjūtas, tās smēķējot. Tas apstiprināja to, ko jau zināju. Es cigaretes neizbaudīju, un tās bija netīras un pretīgas.

Sāku skatīties uz nesmēķētājiem. Līdz šim vienmēr biju viņus uzlūkojis kā neizteiksmīgus, nesabiedriskus un klīrīgus ļautiņus. Tomēr, kad biju viņus iepazinis, viņi man šķita stiprāki un pat vairāk atslābinājušies. Likās, ka viņi spēj tikt galā ar dzīves sarežģījumiem un spēj izbaudīt sabiedrību labāk nekā smēķētāji. Viņi noteikti bija mundrāki un aizrautīgāki par smēķētājiem.

Sāku runāt ar bijušajiem smēķētājiem. Iepriekš biju viņus uzlūkojis kā cilvēkus, kas naudas un veselības dēļ bija spiesti smēķēšanu atmest, tomēr vienmēr slepenībā ilgojās pēc cigaretes. Nedaudzi teica: "Retumis ir kāds lūzums, taču tie ir tik niecīgi un nedaudz, ka par tiem nav vērts uztraukties." Bet vairums teica: "Vai man tā trūkst? Jūs laikam jokojat. Nekad dzīvē neesmu juties labāk."