• Пожаловаться

KOLINS VILSONS: APZIŅAS PARAZĪTI

Здесь есть возможность читать онлайн «KOLINS VILSONS: APZIŅAS PARAZĪTI» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RIGA, год выпуска: 1990, категория: Фантастика и фэнтези / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

KOLINS VILSONS APZIŅAS PARAZĪTI

APZIŅAS PARAZĪTI: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «APZIŅAS PARAZĪTI»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

KOLINS VILSONS APZIŅAS PARAZĪTI RIGA «SPRĪDĪTIS» 1990 THE MIND PARASITES Moscow Raduga Publishers 1986 No angļu valodas tulkojusi MARA RŪMNIECE Redaktore INTA SMITE Mākslinieks GUNTARS SIETIŅS AUGUSTAM DĒRLETAM, kurš pamudināja sarakstīt šo grāmatu «Pirms nomirstu, man jārod veids, kā pasacīt to būtisko, kas ir mani, ko es nekad vēl neesmu teicis — kas nav ne milestiba, ne naids, ne žēlums vai nicinājums, bet pati dzīves elpa, spēcīga un nākusi no tālienes, tā ienes cilvēka dzīvē plašumu un baiļpilnu, bezkaislīgu spēku, kāds nepiemīt cilvēcei. . .» BĒRTRANDS RASELS* vēstule Konstancei Malsonei, 1918. g., citēts no: «Mana filozofiskā attīstība», 261. lpp.

KOLINS VILSONS: другие книги автора


Кто написал APZIŅAS PARAZĪTI? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

APZIŅAS PARAZĪTI — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «APZIŅAS PARAZĪTI», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Kopš tā laika es bieži esmu prātojis, vai draugs mani izvēlējies par savas gribas izpildītāju pēc rūpīgām pārdo­mām vai arī tas bijis aiz izmisuma pēdējā minūtē pieņemts lēmums. Acīmredzot viņš par to nav varējis padomāt, citādi viņi visu būtu uzzinājuši. Vai tādā gadījumā tas bija pēkšņas iedvesmās radies pēdējais uzzibsnījums vienam no divdesmitā gadsimta spožāka­jiem prātiem? Vai mani izraudzījās faute de mieux*? Kādudien mēs uzzināsim atbildi, ja būsim piekļuvuši catoguāņu arhīviem. Man tīk domāt, ka izvēle izdarīta ar nodomu, kā veikls un viltīgs gājiens. Jo, ja liktenis viņam izvēles ziņā bija labvēlīgs, tad man tas noteikti bija labvēlīgs turpmākos sešus menešus, kad es domāju par visu ko, tikai ne par Karela Veismaņa apcerējumiem.

Pirms aizbraucu uz Turciju, es paziņoju dzīvokļa saim­niekam, ka manas prombūtnes laikā Baumgartam atļauts ieiet manā dzīvoklī. Viņš bija piekritis pamēģināt vis­pirms izšķirot papīrus. Es biju arī ievadījis sarunas ar diviem amerikāņiem — psiholoģijas mācību grāmatu iz­devējiem, kuri izrādīja interesi par Karela Veismaņa apcerējumiem. Tad dažus mēnešus es par psiholoģiju vairs nedomāju, jo problēmas, kas saistītas ar bazalta statuešu vecuma noteikšanu, pilnīgi paņēma mani savā varā. Reihs pats bija iekārtojies Turcijas Urāna kompāni­jas laboratorijās Dijarbakirā*. Līdz šim viņu, protams, galvenokārt interesēja cilvēku un dzīvnieku atlieku ve­cuma noteikšana ar argona metodi, un šai nozarē viņš bija vislielākā autoritāte pasaulē. Novērsdamies no aiz­vēsturiskiem laikiem un pievērsdamies Hetu valsts lai­kam, viņš uzsāka pētījumus sev jaunā jomā. Cilvēks ir miljons gadu vecs; hetu iebrukums Mazāzijā notika 1900. gadā pirms mūsu ēras. Reihs priecājās, sastopot mani Dijarbakirā, jo mana grāmata par hetu civilizāciju — kopš tās iznākšanas 1980. gadā — bija autoritatīvs darbs.

Manuprāt, Reihs ir valdzinošs cilvēks. Es pats pārzi­nāju jebkuru laikposmu no 2500. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 10. gadsimta beigām. Reihs pilnīgi pārzi­nāja jebkuru posmu, sākot ar karbona periodu, un viņš varēja runāt par pleistocēnu — tikai pirms miljons ga­diem —, it kā tā būtu nesena vēsture. Reiz es biju klāt, kad viņš aplūkoja dinozaura zobu un it kā nejauši ieminējās, ka tas nekādi nevarot būt tik jauns, lai piederētu pie krīta perioda, ka viņš to attiecinātu uz vēlo triasa periodu — apmēram piecdesmit miljonus gadu ag­rāk. Es biju klāt arī tad, kad Geigera skaitītājs apstipri­nāja viņa minējumu. Viņa nojautas šādos gadījumos bija gluži vai pārdabiskas.

Tā kā Reiham šajā vēstījumā būs ievērojama loma, tad man kaut kas par viņu jāpastāsta. Tāpat kā es, viņš bija liela auguma, taču atšķirībā no manis viņam nebija lieko tauku. Reiham bija cīkstoņa pleci un milzīgs, izvirzīts žoklis. Viņa balss allaž izraisīja pārsteigumu, jo bija maiga un visai augsta — es domāju, ka tās ir bērnībā pārciestas kakla infekcijas slimības sekas.

Tomēr galvenā atšķirība starp mani un Reihu bija mūsu emocionālā attieksme pret pagātni. Reihs bija caur un cauri zinātnieks. Viņam skaitļi un mērījumi bija viss; viņš varēja gūt milzīgu prieku, lašīdams vairāk nekā desmit lappušu garus Geigera skaitītāja rādījumus. Viņa iemīļotais apgalvojums bija, ka vēsturei jābūt zinātnei. Es gan nekad neesmu mēģinājis slēpt savu izteikti romantisko ievirzi. Es kļuvu par arheologu gandrīz vai mistiska piedzīvojuma dēļ. Es lasīju Leijarda* grāmatu par Nīnives* civilizāciju, ko biju nejauši atradis fermā, kur biju apmeties. Pagalmā uz veļas auklas karājās daži apģērba gabali, un pērkona grāviens lika man izsteigties ārā, lai noņemtu drēbes. Fermas pagalmā bija liela peļķe ar pelēku, dubļainu ūdeni. Kad ņēmu drēbes no auklas, manas domas vēl kavējās Nīnivē, bet tad es nejauši pamanīju peļķi un uz brīdi aizmirsu, kur atrodos un ko daru. Kad es uz to paraudzījos, tā kļuva pavisam nepazīs­tama un sveša kā jūra uz Marsa. Es stāvēju un skatījos, kā pirmās lietus lāses sagrumbo lāmas virsmu. Pār mani nāca laimes apjausma un tāda izpratne, kādu līdz šim netiku piedzīvojis. Nīnive un visa vēsture pēkšņi kļuva tikpat īsta un reizē sveša kā šī peļķe. Vēsture kļuva par tik taustāmu realitāti, ka es sajutu tādu kā nicinājumu par paša esamību, kad tā stāvēju pagalmā ar drēbju pilnām rokām. Atlikušo vakara daļu es staigāju apkārt kā sapnī. Kopš tās dienas es sapratu, ka man jāveltī dzīve «pagātnes uzrakšanai» un jāmēģina no jauna radīt šo realitātes vīziju.

Pēc brīža kļūs saprotams, ka tam visam ir būtiska vieta manā stāstā. Tas nozīmēja, ka Reiham un man bija gluži pretēja attieksme pret pagātni, un mēs pastāvīgi uzjautri­nājām viens otru ar mazsvarīgiem atklājumiem mūsu raksturos. Reiham zinātne ietvēra sevī visu dzīves dzejis- kumu un pagātne tikai gadījuma pēc bija tas lauks, kur viņš izlietoja savas spējas. Bet man zinātne bija dzejas kalpone. Mans agrākais skolotājs sers Čārlzs Maijerss bija nostiprinājis manī šo pārliecību, jo viņš izjuta pilnīgu nicinājumu pret visu, kas mūsdienīgs. Redzēt viņu strādājam izrakumos nozīmēja redzēt cilvēku, kurš pārstājis dzīvot divdesmitajā gadsimtā un uz vēsturi skatās kā klinšu ērglis no kalna virsotnes. Pret vairumu cilvēku viņš izjuta tādu riebumu, kas uzdzina drebuļus; reiz viņš man žēlojās, ka lielākā daļa viņam šķietot nepilnīgi un panīkuši. Maijerss lika man sajust, ka īsts vēsturnieks ir drīzāk dzejnieks, nevis zinātnieks. Reiz viņš sacīja, ka pārdomas par atsevišķiem cilvēkiem rosi­not viņu sapņot par pašnāvību un viņš varot samierinā­ties ar to, ka ir cilvēks, tikai apzinoties civilizācijas uzplaukumus un pagrimumus.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «APZIŅAS PARAZĪTI»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «APZIŅAS PARAZĪTI» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «APZIŅAS PARAZĪTI»

Обсуждение, отзывы о книге «APZIŅAS PARAZĪTI» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.