Duglass Prestons - Ķeceris

Lokvuds bija uzaudzis Sanfrancisko piekrastē, apmeklējis mā­cību iestādes gan Austrumkrastā, gan Rietumkrastā un nu jau div­padsmit gadus dzīvoja Vašingtonā. Viņš bija televizorā šad tad manījis citu Ameriku - to, kuru apdzīvoja kreacionisma piekritē­ji, kristīgie fundamentālisti, TV evaņģēlisti un milzīgas, kliedzoši spožas baznīcas. Tā Amerika šķita tāla, nostumta uz tādām paval- stīm kā Kanzasa un Oklahoma.

Nu vairs tā nebija tāla.

- Prezidenta kungs? - ierunājās FIB direktors.

- Jā, Džek?

- Arizonas ceļu policija ziņo par miera traucējumiem pie pos­teņiem uz šosejām - uz astoņdesmit devītās šosejas pie Pelēkā kal­na, uz simt sešdesmitā ceļa pie Tjūbasidjas, arī pie Tesnezaijas.

- Kādi miera traucējumi?

- Atsevišķās sadursmēs ievainoti vairāki pavalsts policisti. Sa­tiksme ir dzīva, un daudzi dodas pāri laukiem, šādi izvairoties no ceļu posteņiem. Nelaime tāda, ka Navahu rezervātā ir simtiem zemes ceļu, liela desa pat nav iezīmēd kartēs. Mūsu posteņi ir cau­ri kā siets.

Prezidents pagriezās pret Štāba priekšnieku komitejas vadītā­ju, kas sēdēja savā Pentagona kabinetā. Tā sienas klāja koka pa­neļi, pie gala sienas karājās Amerikas karogs.

- Ģenerāli Krisp, kur ir Nacionālā gvarde?

- Vienība ieņems pozīcijas pēc divām stundām.

- Mums nav divas stundas laika.

- Atrast nepieciešamos helikopterus, pilotus un pietiekami ap­mācītus kareivjus ir grūts uzdevums, prezidenta kungs.

- Tur, uz ceļa, uzbrūk mūsu policistiem. Šeit, Amerikas Savie­notajās Valstīs, nevis kaut kādā Dieva aizmirstā kaktā, tādā kā Afganistāna. Bet jūs liekat gaidīt vēl divas stundas?

- Lielākā daļa helikopteru atrodas Vidējos Austrumos.

Ierunājās FIB direktors:

- Prezidenta kungs?

Prezidents pagriezās.

-Kas ir?

- Nupat saņēmām ziņojumu… - Direktors paņēma no kāda blakusstāvoša cilvēka papīra lapu. - Ārkārtas ziņa no navahu cilts policista, kurš devās uz Sarkano galdkalnu noskaidrot situ­āciju.

- Viens pats?

- Tobrīd, kad policists izbrauca, neviens nebija lietas kursā par patiesajiem apstākļiem; viņš pats arī ne. Viņš noraidījis ārkārtas ziņojumu, kas ir pārtraukts. Tajā teikts… - Direktors lasīja no pa­pīra lapas. - Sūtiet papildspēkus… agresīvs pūlis… mani nogalinās… Tas ir viss. Fonā var dzirdēt pūļa aurošanu.

- Jēzus un Marija!

- Pēc dažām minūtēm pārtrauca darboties globālās pozicio­nēšanas sistēmas raidītājs, kas uzstādīts patruļmašīnā. Tas pa­rasti notiek tikai tad, ja mašīnai pielaiž uguni.

- Kādas ziņas no ķīlnieku glābšanas vienības, kas atrodas galdkalnā? Vai viņi ir drošībā?

- Jaunākais ziņojums, kas ienācis pirms desmit minūtēm, vēs­ta, ka operācija norit bez aizķeršanās. Tiesa, ienākušas neapstip­rinātas ziņas par šāvienu trokšņiem no Renesceļa puses, apmē­ram divarpus jūdžu attālumā no lidlauka. Pašlaik cenšamies sa­zināties ar vienību. Taču, prezidenta kungs, es jums apliecinu, ka nekādi nevaldāmi, agresīvi pūļi nespēs aizkavēt FIB ķīlnieku glāb­šanas vienību darbā.

- Ak tā gan? - skanēja prezidenta šaubu pilnā atbilde. - Vai viņi ir apmācīti šaut uz civiliedzīvotājiem?

FIB direktors neveikli patriņājās krēslā.

- Viņi ir apmācīti reaģēt uz visdažādākajiem pavērsieniem.

Prezidents pagriezās pret štāba priekšnieku komitejas vadītāju.

- Vai ir kaut neliela iespēja izsūtīt vienību ceļā agrāk, nevis pēc divām stundām?

- Atvainojiet, ser! - iejaucās nobālušais FIB direktors. - Es tik­ko saņēmu ziņojumu par sprādzienu un ugunsgrēku… milzīgu ugunsgrēku… pie Sarkanā galdkalna lidlauka.

Prezidents klusi vērās direktorā.

- Ko šie cilvēki grib? - Lokvuds nenovaldījās. - Dieva dēļ, ko viņi grib?

Pirmo reizi kopš ienākšanas Ārkārtas situāciju istabā ierunā­jās Geldons.

- Jūs zināt, ko viņi grib.

Lokvuds blenza uz odiozo priekšvēlēšanu kampaņas vadītā­ju. Ļumīgais resnis sēdēja, rokas sakrustojis uz krūtīm, piemie­dzis acis, it kā aizsnaudies, un visus pēc kārtas mierīgi nopētīja.

- Viņi alkst iznicināt "Izabellu", - vīrietis teica, - un nogali­nāt Antikristu.

ABĀM ROKĀM IEĶĒRIES GALDA MALĀ, Fords izlasīja jau­no vēsdjumu vizualizētājā. "Izabella" darbojās sparīgi, ar pilnu jaudu, viss komandtiltiņš drebēja un kauca kā kritienā savērptas lidmašīnas kabīne.

Reliģija radās kā centiem izskaidrot neizskaidrojamo, kontrolēt ne­kontrolējamo un izturēt neizturamo. Ticība augstākai varai kļuva par visvarenāko jaunievedumu cilvēces evolūcijas beidzamajā posmā. Ciltis, kurās tika piekopta reliģija, bija pārākas par bezdievju ciltīm. Tām bija virzība un mērķis, motivācija un misija dzīvē. Reliģijas loma izdzīvoša­nā bija tik iespaidīga, ka alkas pēc ticības atspoguļojās pat cilvēka genomā.

Fords bija atvirzījies nostāk no pārējiem. Keita, uzmetusi Vai- menam mīklainu un, kā šķita, nedaudz nožēlas pilnu skatienu, devās pie Dolbija un palīdzēja viņam darbā. Visi zinātnieki, kuru tiešais pienākums bija "Izabellas" apkalpošana - Dolbijs, Čena, Edelšteins, Korkorana un Sentvinsents -, bija pilnīgi iegrimuši darbā. Pārējie kā piekalti urbās ar skatienu vizualizētājā, lasīdami teikumus ekrānā.

Zinātne visbeidzot ir panākusi to, kas reliģijai gadsimtu gaitā nav izdevies. Jūs tagad zināt, kā izskaidrot neizskaidrojamo un kontrolēt ne­kontrolējamo. "Apgaismojoša" reliģija jums vairs nav vajadzīga. Cil­vēce beidzot ir pieaugusi.

Vordlo, kas stāvēja apsardzes postenī, klusi ieteicās:

- Atsūtīta spridzinātāju vienība ar sienu izgāšanas aparatū­ru. Tā mēģinās izsist durvis.

- Cik cilvēku? - Hazēliuss asi noprasīja.

- Astoņi.

- Bruņoti?

- Spēcīgi.

Zinātniekus pāršalca panika.

- Ko mēs iesāksim? - Iness iekliedzās.

- Turpināsim klausīties, - sacīja Hazēliuss skaļā balsī, kas no­māca "Izabellas" dūkoņu, un norādīja uz ekrānu.

Reliģija cilvēka izdzīvošanai ir tikpat nozīmīga kā ēdiens un ūdens, ja mēģināsiet aizvietot reliģiju ar zinātni, cietīsiet neveiksmi. Tā vietā jūs pasniegsiet zinātni kā reliģiju. Jo es jums saku - zinātne ir reliģija. Vienīgā patiesā reliģija.

Džūlijai Tibodo, kas stāvēja blakus Hazēliusam, paspruka šņuksts.

- Cik brīnišķīgi! - Viņa liegi šūpojās, ar plaukstām cieši ap­tvērusi savus augšdelmus. - Ak, cik brīnišķīgi! Un man ir tik ļoti bail.

Hazēliuss kā balstīdams aplika viņai roku ap pleciem.

Neaptverami, domāja Fords. Viņš bija pats savām acīm redzē­jis visu sarunu. Un viņi ticēja.

Zinātne piedāvā nevis patiesības grāmatu, bet metodi tās noskaidro­šanai. Zinātne ir nevis patiesības atklāsme, bet tās meklējumi. Tas ir lī­dzeklis, nevis dogma. Tas ir ceļojums, nevis tā galamērķis.

Fords vairs nevarēja ilgāk nociesties.

- Jā, bet cilvēku ciešanas? Vai zinātne spēs "izturēt neiztura­mo", kā jūs izteicāties?

- Magnētiskā spole tuvojas sarkanajai atzīmei, - Dolbijs klusi brīdināja.

- Izspied visu sulu, - Hazēliuss murmināja.

Pēdējā gadsimtā medicīna un tehnoloģijas novērsušas cilvēkiem tik daudz ciešanu, kas nav izdevies visiem mācītājiem pēdējās tūkstošga­des laikā.

- Jūs runājat par fiziskajām ciešanām, - Fords aizrādīja. - Bet cieš ari dvēsele. Kā tad garīgās mokas?

Vai tad es neesmu sacījis, ka viss ir viens? Vai tas nav mierinājums - apzināties, ka jūsu ciešanas satricina visu kosmosu? Neviens necieš vie­natnē, un mokām ir savs mērķis. Pat bezdelīgas kritiens ir būtisks visā. Visums nekad neaizmirst.