Duglass Prestons - Ķeceris

- Reja? Kas vizualizētajā īsti notiek?

- Nav ne jausmas. No detektoriem saņemu vienmērīgu sakarī­gu datu plūsmu. Spriežot pēc tā, "Izabella" nemaz nav nobrukusi.

- Kā tu izskaidrotu to, kas redzams ekrānā?

Čena pacēla galvu un iepleta acis. - Johaidī! Neko nesaprotu.

- Tas kustas, - Dolbijs rādīja. - It kā celtos augšup.

Detektori iedziedājās, un visu telpu piepildīja to spalgā sīk­šana.

- Rej, tie ir atkritumdati, - Edelšteins neatlaidās. - Dators ir nobrucis - tas nevar būt nekas īsts.

- Es nemaz neesmu tik pārliecināts, ka tie ir atkritumdati, - Hazēliuss attrauca, cieši raugoties ekrānā. - Maikl, kādas ir ta­vas domas?

Daļiņu fiziķis kā nohipnotizēts blenza ekrānā. - Pilnīgi nesa­protami. Neviena krāsa, neviens apveids neatbilst daļiņu enerģi­jām, lādiņiem un grupām. Tas pat nav radiāli nocentrēts nulles koordinātā; tas izskatās pēc savāda, magnētiski saistīta plazmas mākoņa.

- Es jums saku, - Dolbijs atkārtoja, - tas kustas, tas tiecas ārā. Tas ir kā… Ak, kungs, kas tas īsti ir?

Viņš aizžmiedza acis, cenzdamies atgaiņāt noguruma izraisī­to smeldzi. Varbūt viņam tikai rādās. Atvēris acis, viņš tomēr ieraudzīja to pašu - un tas pletās aizvien platāks.

- Slēdziet ārā! Nekavējoties slēdziet "Izabellu" ārā! - Mersera sauca.

Piepeši ekrāns pildījās ar ņirbu un izdzisa, palikdams pilnīgi melns.

- Velns parāvis! - Čena kliedza, mežonīgi klabinādama taus­tiņus. - Man zūd jebkāda pieeja.

Ekrāna vidū nesteidzīgi iegaismojās viens vārds. Zinātnieki klusējot to vēroja. Pat Volkonskis, kurš vel pirmīt satraukumā bija pacēlis balsi, aprāvās pusvārdā. Neviens nekustējās.

Volkonskis iesmējās saspringtus, spiedzīgus smieklus, tie ska­nēja histēriski un izmisīgi.

Dolbijā spēji uzvirmoja dusmas. - Kuces dēls tāds, tu to izda­rīji?!

Volkonskis papurināja galvu, sašūpodams taukainās pinkas.

- Tev tas šķiet smieklīgi? - Dolbijs noprasīja un, rokas dūrēs sažmiedzis, cēlās no krēsla. - Tu uzlauz četrdesmit miljardus vēr­tu eksperimentu un tagad ņirdz mums sejā?

- Es nekur nav ielauzies, - Volkonskis atbrēca, noslaucīdams lūpas. - Tu aizver muti.

Dolbijs pagriezās pret zinātnieku grupiņu. - Kurš to izdarīja? Kurš sačakarēja "Izabellu"?

Viņš pievērsās vizualizētajam un skaļi nolasīja tur redzamo vārdu - izspļāva to nevaldāmās dusmās

sveicieni

Dolbijs atkal pagriezās pret pārējiem. - Es nositīšu to mērgli, kas to izdarījis.

doktora Stentona Lokvuda Trešā, Savienoto Valstu prezidenta padomnieka zināt­nes jautājumos, kabinetam, kas atradās Septiņpadsmitajā ielā. Ilgā darba pieredze Vašingtonā Fordam apliecināja - kabineti iekār­toti tā, lai iespējami daudz vēstītu par tā īpašnieka personības daļu, kas redzama visiem, fasādi, taču vienmēr bija rodams arī kāds iekšējai būtībai raksturīgs noslēpums. Fords vērās apkārt šā noslēpuma meklējumos.

Šādu kabineta iekārtojumu Fords bija saīsināti nodēvējis par SIVC - Svarīgs, Ietekmīgs Vašingtonas Cilvēks. Senlietas, sākot no Napoleona laika galda, kas bija tikpat liels un neglīts kā Hummer apvidus auto, un beidzot ar franču apzeltīto portiko pulksteni un mīksto Sultanabādas paklāju uz grīdas. Viss šeit bija autentisks un kvalitatīvs. Nekā tāda, kas nebūtu maksājis veselu bagātību. Un, protams, neiztrūkstošā savas varenības izrādīšana - pie sienas izliktie ierāmētie diplomi, balvas un fotogrāfijas, kurās ka­bineta īpašnieks redzams kopā ar prezidentiem, vēstniekiem un kabineta locekļiem.

Stentons Lokvuds vēlējās pasaules acīs izskatīties ietekmīgs, turīgs vīrs, ievērojams ar savu varenību un diskrētumu. Taču Fords te redzēja tikai viņa pūliņu drūmo rezultātu. Šis vīrs nelo­kāmi tiecās būt tāds, kāds nebija.

Lokvuds pagaidīja, līdz apmeklētājs apsēžas, un pats ieslīga klubkrēslā, kas atradās kafijas galdiņa pretējā pusē, tad sakrus­toja kājas un pārlaida garu, baltu plaukstu pār gabardīna biksēm, nogludinot krokas.

- Iztiksim bez parastajām Vašingtonas formalitātēm, - viņš piedāvāja. - Mani sauc Stens.

- Vaimens. - Fords iekārtojās krēslā un nopētīja Lokvudu. Tas bija apmēram četrdesmit astoņus gadus vecs izskatīgs vīrietis ar frizūru, kas izmaksājusi vismaz simts dolāru; ogļu melnais uz­valks glīti piegulēja sporta nodarbībās rūdītam augumam. Visti­camāk, aizraujas ar skvošu. Arī no fotogrāfijas, kas atradās uz rak­stāmgalda un kurā bija redzama simpātiska māte ar trim gaišmatainiem bērniem, dvesa tāds pats bezpersoniskums kā no finanšu pakalpojumu sludinājuma.

- Tā, - noteica Lokvuds tonī, kas liecināja, ka tikšanās ir kriet­ni pavirzījusies uz priekšu. - Esmu par jums, Vaimen, dzirdējis lieliskas atsauksmes no jūsu bijušajiem darbabiedriem Lenglijā. Jūsu aiziešana tur izraisījusi vispārēju nožēlu.

Fords palocīja galvu.

- Tad tā briesmīgā nelaime… Izsaku jums visdziļāko līdzjūtī­bu par sievas bojāeju.

Fords ar pūlēm piespieda sevi nesaspringt no galvas līdz kā­jām. Viņš tā arī nebija sapratis, kā reaģēt uz to, ka cilvēki piemin viņa mirušo sievu.

- Man teica, ka jūs esat vairākus gadus dzīvojis klosterī.

Fords gaidīja turpinājumu.

- Mūka dzīve jums nebija pa prātam.

- Tikai īpaši cilvēki spēj būt mūki.

- Tā nu jūs atstājāt klosteri un sākāt pašreizējo nodarbošanos.

- Kaut kā taču jāpelna iztika.

- Ir bijušas kādas interesantas lietas?

- Nav nevienas. Es tikai nupat atvēru biroju. Jūs esat mans pir­mais klients - ja vien par to ir runa.

- Ir gan. Man jums paredzēts kāds sevišķs uzdevums, pie kura jāķeras klāt nekavējoties. Tas ilgs desmit dienas, augstākais - divas nedēļas.

Fords pamāja.

- Tomēr esmu spiests uzreiz pieminēt kādu āķi. Tiklīdz būšu šo uzdevumu jums aprakstījis, jūs vairs nedrīkstēsiet no tā atteik­ties. Tas veicams Savienoto Valstu teritorijā, tas nav riskants un, pēc manām domām, nav īpaši grūts. Bet jūs nedrīkstat nevienam par to stāstīt arī tad, ja gūsiet panākumus, tādējādi tas diemžēl nav paredzēts jūsu CV spodrināšanai.

- Atalgojums?

- Simts tūkstoši dolāru uz rokas plus oficiāla G-ll alga atbil­stoši uzdevuma slepenībai. - Viņš parāva augšup uzaci. - Vai gri­bat dzirdēt vairāk?

Fords nevilcinājās. - Runājiet.

- Lieliski. - Lokvuds izvilka kādu mapi. - Redzu, ka jums ir antropoloģijas bakalaura grāds, ko esat ieguvis Hārvardā. Mums tieši antropologs ir vajadzīgs.

- Baidos, ka tādā gadījumā jūs esat nošāvuši garām. Tas ir ti­kai bakalaura grāds. Pēc tam es iestājos Masačūsetsas Tehnoloģi­ju institūtā un ieguvu doktora grādu kibernētikā. Mans darbs CIP galvenokārt bija saistīts ar kriptogrāfiju un datoriem. Antropolo­ģiju esmu atstājis tālu pagātnē.

Lokvuds pavēcināja roku, lampas gaismā pamirdzēja viņa Prinstonas universitātes absolventa gredzens. - Tas nav būtiski. Vai esat dzirdējis kaut ko par, hmm… projektu "Izabella"?

- Gandrīz neiespējami par to neko nezināt.

- Tādā gadījumā atvainojos jau iepriekš, ja pastāstīšu jums to, ko jau zināt. Projekts "Izabella" tika pabeigts pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, un tā izmaksas bija četrdesmit miljardi dolāru. "Izabella" ir otrās paaudzes supravaditaju elementārdaļiņu su- perpaātrinātājs. Tā mērķis ir iztaustīt Lielā sprādziena enerģijas līmeņus un izpētīt dažas trakas enerģijas iegūšanas idejas. Šis projekts ir mūsu prezidenta luteklis, šveicieši nesen pabeidza lie­lo hadronu pretkūļu paātrinātāju, un viņš grib, lai Amerika sa­glabā līderpozīcijas elementārdaļiņu fizikas jomā.