A. Strugacki - Zilā planēta

Tiklab Zemes, kā fluora planētas cilvēku iedzimtības mehānismi principā bija vienādi. Uzskicējusi tos, Afra simboliski attēloja cilvēka organismā notiekošo vielu maiņas procesu, kura gaitā tiek apgūta augu uzkrātā staru enerģija. Tad viņa pameta skatienu uz nekustīgajiem svešinieku stāviem, enerģiski pārsvītroja savā diagrammā fluora atomu un tā vietā iezīmēja skābekli.

Svešie nodrebēja. Viņu komandieris paspēra dažus soļus uz priekšu un, cieši piespiedis seju pie caurspīdīgās starpsienas, ar savām lielajām acīm uzmanīgi aplūkoja Afras neveiklos zīmējumus. Pēkšņi viņš pacēla abas rokas pāri galvai un zemu paklanījās Zemes sievietei.

Svešinieks bija uztvēris pārdrošo ideju, kas pēdējā mirklī dzimusi Afras smadzenēs un, šķiršanās sāpju pamudināta, izlauzās uz āru. Pašos pamatos grozīt ķīmiskos procesus, kas liek funkcionēt cilvēka organismam! Tieši ietekmējot iedzimtības mehānismu, aizstāt vielu maiņā fluoru ar skābekli! Saglabāt visas fluora cilvēku īpatnības, reizē panākot, lai viņu organisms darbotos uz citas enerģētiskas bāzes! Šis uzdevums bija tik gigantisks, ka diezin vai pat septiņi gadu simti, kas šķīra «Telūru» no Zemes, spēja kaut cik ievērojami tuvināt tā atrisināšanas laiku.

Un tomēr, cik daudz varētu paveikt ar abu planētu kopīgajiem spēkiem! It īpaši, ja tām pievienotos vēl citas domājošu būtņu apdzīvotas planētas… Nē, fluora cilvēce noteikti nepazudīs bez pēdām Visuma dzīlēs!

Tāpat kā Zemes cilvēki, arī svešie, acīm redzot, ticēja prāta varenībai. Lūk, kādēļ Afras izšķiltā cerību dzirkstele padarīja svešiniekus tik možus, ka viņu atvadu sveicieni likās skaidri runājam par jaunu tikšanos nākotnē.

Abi zvaigžņu kuģi lēni attālinājās, izvairīdamies viens otru aizskart ar savu palīgdzinēju ugunsstrūklām. Drīz baltais kuģis viscaur ietinās žilbinošā liesmu mākonī. Kad šis mākonis nobālēja un pēdīgi apdzisa, tā vietā vairs nevarēja saskatīt neko citu, izņemot kosmosa mūžīgo tumsu.

Tad arī «Telūrs», pamazām kāpinot ātrumu, iesāka pulsāciju, un tā kļuva it kā par tiltu, kas saīsina nepārskatāmos attālumus starp zvaigznēm. Patvērušies aizsargapvalkos, cilvēki vairs neredzēja, kā pieaug pretim lidojošie gaismas kvanti un tāli spīdekļi iegūst aizvien violetāku nokrāsu. Pēc tam zvaigžņu kuģis iegrima nulltelpas neizdibināmajās dzīlēs, aiz kurām to gaidīja Zemes straujā, ziedošā dzīve.

Priekšvārds. I. Lifšics

A un B. Strugacki. Viesi. Tulk. I. Lifšics

A. Dņeprovs. Uzmanību — krabji. Tulk. I. Lifšics

G. Gurevičs. Pūķa infra. Tulk. I. Lifšics

A. un B. Strugacki. Seši sērkociņi. Tulk. I. Lifšics

V. Savčenko. Otiā ekspedīcija uz dīvaino planētu. Tulk. I. Lifšics

V. Saparins. Tantalusa prāva. Tulk. I. Lifšics

V. Zuravļova. Par spīti neiespējamībai. Tulk. I. Lifšics

A. Dņeprovs. Profesora Kenanta eksperiments. Tulk. I. Lifšics

A. Kolpakovs. Cefeīdas noslēpums. Tulk. I. Lifšics

A. Dņeprovs. Maksvela vienādojums. Tulk. A. Zariņa

V. Zuravļova. Zilā planēta. Tulk. I. Lifšics

1. Jefremovs. Čūskas sirds. Tulk. I. Lifšics

ZILĀ PLANĒTA

MĀKSLINIEKS O. MEDNIS

Redaktore L. Rūmniece. Māksi, redaktors H Purviņš. Tehn. redaktore M. Krasovska.

Korektore V. Kapteine. Nodota salikšanai 1963. g. 23. aprīli. Parakstīta iespiešanai 1963. g. 23. jūlijā. Papīra formāts 84XI08s2. 6,88 fiz. iespiedi.; 11,28 uzsk iespiedi.; 11,61 izdevn. 1. Metiens 15 000 eks. Maksā 45 kap. Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 16741 — J1534. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrijas Poligrāfiskās rūpniecības parvaldes 3. tipogrāfijā Rīgā, Ļeņina ielā 137139. Pašūt Nr 414. K2