VALDIS ARTAVS - SPRAUDĪTE

Tūkstoš latu nospēlējis,

Pievīlis šo automāts.

Lai mēs visi saziedojot,

Citādi šim būšot gals,

Izliks ģimeni uz ielas,

Sieva raudās, bērni sals…

– Velti cerēts! – es šim saku,

– Tu mums, draudziņ, mieru liec.

Pats tu naudu paspēlēji,

Pats tu arī galā tiec!

Protams, viss, ko pastāstīju,

Manis paša izdomāts.

Nav man kaimiņš paspēlējies,

Nav tam nojucis vēl prāts.

Bet, kad Kargins paspēlējās,

Kurš man spēj to izskaidrot,

Kāda velna pēc mums visiem

Viņa parāds jāatdod?

Ārstē Pareksu jau ilgi

Godmanis ar Slakteri.

Vai nu slimnieks beigts pagalam,

Vai nu švaki dakteri!

***

Smaidiet, un labi būs!

Pozitīvās emocijas,

naudu redzot, rodas.

Tāpēc arī laupītāji

bankas laupīt dodas.

Pozitīvās emocijas

Izjūt mīlas pāri.

Tāpēc jau uz jaunām meitām

puiši ir tik kāri.

Pozitīvās emocijas

rodas, dzerot šņabi.

Visas bēdas pēkšņi pazūd,

Viss ir atkal labi.

Taču alkohols ir kaitīgs

Veselīgam garam,

Un nav labi bankas laupīt.

Meitās iet gan varam!

***

Mūsdienu šūpuļdziesma

Čuči, manu mazulīt,

miegā saldā.

Lieli, gudri onkuļi

šodien valda.

Izaugsi un zināsi,

kā tas bija.

Kādu putru onkuļi

ievārīja.

Čuči, manu mīlulīt,

aijā, žūžu.

Maksāsi tu parādus

visu mūžu.

***

Tas tikai tā, pa jokam

(no kāda pagasta ikdienas)

Tiekas divi labi draugi.

Protams, trauks uz galda.

Nomācoša atmosfēra

Abu starpā valda.

– Tu man, Valdi, neuzticies?

Ivars drūmi jautā.

– Kāpēc mani sablamēji,

Ķengas laizdams tautā?

– Ko tu, Ivar, tas pa jokam!

Iedzersim pa graķim!

Ka starp mums nav vienprātības,

Jāsmejas pat kaķim. –

Pienāk trešais, Ilmārs vārdā,

Ko viss pagasts zina:

– Bravo, draugi, jūsu strīdi

Presi uzjautrina!

Žurnālisti, nabadziņi,

Pelna baltu naudu.

Visas jūsu nesaskaņas

Sagādā tiem baudu.

Gan jau atkal viss būs labi,

Beigsies krīzes žņaugi.

Kurā ģimenē nav strīdu?

Nu tad prozit, draugi!

Tādi brīnumi var notikt

Laikam vienīgi pie mums:

Nosēž cilvēks desmit gadus

«Atvainojiet, pārpratums!»

Tos, ko velti nomušīja,

Partijā sāk atjaunot.

Bet kas mušītāji bija,

Tiem bez rindas desu dod.

Tādi brīnumi var notikt

Laikam vienīgi pie mums:

Karojām vai desmit gadus,—

Bet, kad vajadzētu tiesāt

Tos, kas pašā augšā stāv,

Izrādās, ka visi svēti

Un ka vainīgo mums nav.

Tādi brīnumi var notikt

Laikam vienīgi pie mums:

Visā milzīgajā valstī

Pēkšņi ziepju iztrūkums.

Kur tās ziepes pazudušas,

Ko nu kurais šodien min:

Partija sāk atmazgāties,

Bet vai izdosies, kas zin!