Elena Djugana Djugana - BURVJU KAĶI

Atcerieties, kaķis spēj palīdzēt jums attīstīt savu jūtīgumu, pa­manīt savas snaudošās parapsiholoģiskās spējas. Apburtais kaķis spēj darboties kā sava veida starpnieks starp fizisko un astrālo pasauli. Buroties kopā ar mīļoto mājdzīvnieku, jūs gūstat iespēju nodibināt tuvākas attiecības ar visu dzīvo pasauli, ar pirmelementu gariem, ar dabu. Jums jau ir attiecības ar savu kaķi, tāpēc, ja vēlaties padarīt kaķi par tādu kā kolēģi maģijā, jo tieši tāda ir tuvākā palīga klasiskā definīcija, tad pastāstīšu par dažiem knifiem, kas var palīdzēt nodi­bināt kontaktu ar kaķi. Šie vienkāršie paņēmieni palīdzēs izveidot un noturēt tieši maģisko saikni.

Vai var būt lielāka dāvana par kaķa sniegtu mīlestību?

Čārlzs Dikenss

Kaut gan šķiet, ka kaķis visu pēcpusdienu guļ, saritinājies savā iemīļotajā vietiņā, patiesībā dzīvnieks kārtīgi strādā. Kaķi ir īsta enerģijas ražotne, kas var palīdzēt uzlabot jūsu mājas labklājību, jūsu pašu psi­hisko un fizisko veselību. Tie, kas mīl kaķus, zina, cik daudz pozitīvu jūtu rada mūsu mīluļi. Apmierinājums, ko izjūtat, kad kaķis priecīgi murrā, ieritinājies jums klēpī, ir patiešām reāls maģiskās enerģijas vadītājs, kanāls. Pastāv vēl daži veidi, kā ģenerēt maģisko enerģiju starp jums un kaķi kā tuvāko palīgu, tie ir viegli apgūstami, intere­santi, ātri paveicami.

Tas ietilpst tīri garīgajā, dvēseliskajā kategorijā, t. s. duh. Kaķa glaudīšana rada enerģijas apmaiņu pašā pamatlīmenī. Maiga pa­kakles kasīšana, pamatīga vaigu berzēšana, glāsts pāri visai mugurai — dariet visu, kas jūsu kaķim patīk. Iznākums: kaķis murrā, un jūs gūstat mieru. Kaķa glaudīšana rada arī statiskās elektrības uzkrāšanos. Šī statiskā elektrība var jums nākt par labu sausās ziemas dienās. Daži kaķi ir ļoti pakļāvīgi, tiem patīk, ja tos nēsā apkārt. Šādi kaķi visiem spēkiem centīsies atrast savu iemīļoto cilvēku, lai varētu guļus izlaisties tam uz pleciem.

Mūsu pirmais kaķis mēdza no slēpņa lēkt virsū manam vīram, kad vien vīrs noliecās, lai kaut ko paceltu no grīdas. Bija patiešām jocīgi vērot, ka šī kaķene staigāja vīram pa pēdām visā mājā. Reizēm viņa nevērīgi pastaigājās pa virtuves leti, kamēr viņš gatavoja ēdienu, un tad pēkšņi lēca. Viņš nekad neļaunojās par to, ja ceļā uz vīra pleciem - savu parasto atpūtas vietu - kaķene nejauši viņam ieskrāpēja. Kad tā bija iekārtojusies, vienmēr izskatījās pārmēru apmierināta. Nemaz nerunājot par to, cik jocīgi bija vērot, kā liels, rūdīts tēvainis staigā apkārt ar skaļi murrājošu kaķeni ap pleciem. Šis ir lielisks piemērs enerģijas apmaiņai starp kaķi un cilvēku. Kaķeni tas nomierināja, bet manu vīru pēc smagas darba dienas šis kontakts vienmēr darīja jautru.

>

Kaki tiešām atbild kādam noteiktam tembram tiem tuvo cilvēku

balsī, un daudziem kaķiem, šķiet, ir pat vajadzība pēc skaniskas sazi­nāšanās. Daži kaķi un viņu cilvēki ir pat izveidojuši tādu kā rotaļu ar savstarpēju ņaudēšanu. Savu kaķi jūs pats visvairāk pazīstat, tāpēc dariet tā, kā jums abiem ir labāk. Tomēr centieties izvairīties no bēr­nišķīgas vāvuļošanas spalgā balstiņā, tas tāds aizrādījums no manas personīgās pieredzes. Ja jums šķiet, ka kaķi izturas pret cilvēkiem tā, it kā būtu pārāki, tad varbūt iemesls meklējams cilvēkos, kas visu laiku gvelž kaķiem pilnīgas muļķības. Vienkārši runājiet ar savu apburto kaķi mīlošā, draudzīgā, cieņas pilnā balsī. Kad es darbojos ar kaķi kādā burvestībā, zinu, ka vislabāk ir runāt klusi, rāmi, ikdienišķā tonī.

Nenovērtējiet šo soli pārāk zemu. Kad jūs maigi sakāt kaut ko savam kaķim, ieskatieties tam acīs. Tas rada dziļāku garīgu kontaktu. Brīdi padomājiet par to. Ja jūsu mīļotais cilvēks ieskatās jums acīs un klusi pasaka "es tevi mīlu", tad šis apgalvojums tiešām nonāk līdz dvēselei. Tagad iedomājieties, ka šis pats teikums atskanētu no tāda cilvēka mutes, kurš pat neskatās jums virsū. Tas taču nebūs viens un tas pats, vai ne?

Taču, kad jums ir acu kontakts, nepārvērtiet to par sacensību "kurš ilgāk izturēs". To kaķi var uztvert kā agresijas pazīmi. Vienkārši ar mierīgu, nopietnu seju ielūkojieties kaķim acīs. Maigi pakasiet kaķa pakakli, lai skatiens ilgst tikai dažas sekundes. Ja varat likt kaķim uz jums paskatīties, kamēr runājat, tad varat būt droši - kaķis klausās, un, kas vēl svarīgāk, tas nojauš, ka jūs lūdzat viņa palīdzību.

Dzīvnieku domāšana norit vizuālu tēlu formā. Ja jau jūs esat ieskatījušies viens otram acīs, pamēģiniet nosūtīt vienkāršus vizuālus tēlus tiešā ceļā uz dzīvnieka prātu. Šīs darbības laikā jūsu kaķi vai nu paliks mierīgi, vai arī sāks izlocīties no jūsu tvēriena, ja viņiem kas nepatiks. Dažiem kaķiem nav iebildumu pret telepātiju, bet citi sabož spalvu. Es dabūju izciest to uz savas ādas. Kad pirmo reizi uz­zināju par telepātijas iespēju, šī doma mani apbūra. Pielēcu kājās, pa­ķēru tuvāk esošo kaķi rokās, lai tūlīt pat izmēģinātu šo prāta saikni. Nedomāju neko, tāpēc nemaz neprasiet, par ko es tobrīd domāju. Man likās, doma ir laba, tā jāizmēģina, un tūlīt. M-jā. Mana svītrainā ka­ķene Samanta ne tikai nebija iepriecināta, bet pat gluži pretēji. Viņa iešņācās un cirta man ar ķepu par šādu bezceremoniālu apiešanos, pēc tam cēli devās prom un vairākas stundas nerādījās man acīs.

Pirmais mēģinājums bija izgāzies, atlicis vēl otrais. Nu es biju gudrāka. Tuvojos Jasmīnai, kad viņa rāmi gulēja tīrās veļas groza pašā viducī. Klusi uzrunāju kaķeni, viņa nožāvājās un izstaipījās. Maigi izņēmu viņu no veļas groza un sāku sarunāties, vienlaikus bu- žinādama viņas pakakli tieši tā, kā manai kaķenei tas patika. Tad, pēc tam, kad viņa bija ieskatījusies man sejā, es mēģināju nosūtīt vienkāršu mentālu ainiņu ar dārzu. Jasmīna murrāja, mierīgi gulēja man klēpī, un viņas izturēšanās veidu labi aprakstītu vārdi: "Hm, vai nav interesanti?" Vēlāk, tajā pašā pēcpusdienā, es tiešām izvedu kaķeni paspēlēties dārzā. Nogaidīju kādu stundu, tad atkal mēģināju nosūtīt viņai telepātisko dārza ainu. Viņa metās skriešus uz dārza puses durvīm. Es tās mierīgi atvēru un arī izgāju dārzā kopā ar Jasmīnu. Tur viņa varēja medīt vaboles puķu dobēs. Kad bija pienācis laiks iet iekšā, atvēru durvis un pasaucu viņu vārdā, un kaķene tiešām nāca iekšā pati, "nežēlodamās". Sī eksperimenta interesantās sekas bija tādas, ka visu nākamo dienu Jasmīna man sekoja, lai kurp es ietu. Man ienāca prātā, varbūt viņa gaida, ko es tagad viņai "pateikšu".

Atcerieties, ja negribat, lai kaķis apvainojas, tuvojieties tam lēnām. Kad es pirmajā reizē saķēru Samantu, kaut arī mani nodomi bija tie labākie, es faktiski nedevu viņai izvēles brīvību. Un kaķene reaģēja kā bērns, kas pieprasa, lai to palaiž vaļā, un tūlīt! Visu atlikušo dienas daļu viņa dusmojās uz mani, līdz es atvainojos viņai un pēc tam

pielabinājos ar stiebriņu svaigas kaķumētras no garšvielu dārziņa. Pusstundu vēlāk viss tika piedots, bet es biju cieši apņēmusies nāka­majā reizē būt pieklājīgāka.

Varbūt jūs varat patrenēties "mentālo ainiņu" nosūtīšanā tādā reizē, kad jūsu kaķis uztupstas jums uz krūtīm. Pagaidiet, līdz kaķis nomierinās un atslābst, laimīgi murrājot un raugoties jums sejā. Tad viņš būs atvērtāks jūsu mēģinājumiem sūtīt telepātiskas vēstis, un jums pašiem būs labāka izdevība pierast pie domas, ka telepātiska sazināšanās ir iespējama.