Nadežda Tefi - Pagātnes pareģotājs

Tāda rakstniece bija Nadežda Tefi, ar kuras stāstiem lasītājs tikko iepazinās.

Viņa piedzima 1876. gadā pārtikušā ģimenē. Viņas tēvs — pa­zīstams jurists profesors A. Lohvickis — bija vispusīgi izglītots cilvēks, lielisks runātājs un slavens asprātis; to acīm redzami man­tojusi arī Nadežda.

Rakstīt Tefi sāka, jau būdama pieaudzis, izveidojies cilvēks. Sā­kumā viņa pievērsās dzejai. To iespieda žurnāls «Sever» 1901. gadā. Pēc dažiem gadiem iznāca dzejoļu krājums «Septiņas ugunis». Taču Tefi dzeja neguva panākumus.

Pavisam citādas sekmes bija Tefi humoristiskajiem stāstiem. Kritika visai silti apsveica jauno humoristi. Atzīmēja, ka rakstnieci neapšaubāmi ietekmējis Cehovs. To atzina arī pati Nadežda Tefi. Bet viņai ātri izveidojās savs rokraksts, paņēmieni un stils. Tefi at­šķirībā no daudziem humoristiem neizdomā smieklīgas situācijas, lai panāktu komisku efektu. Patiesi smieklīgo viņa saskata dzīvē, ik­dienā, cilvēku attieksmēs. Rakstnieces novērošanas spējas ir patie­šām apbrīnojamas. Bet viņas māka parādīt lietas un ļaudis no gluži negaidītas puses, no kādas mēs tos nekad nebūtu uztvēruši, iekaro lasītāju.

īsā laikā Tefi publicēja vairākus stāstu un lugu krājumus. Viņas talants sasniedza sevišķu uzplaukumu, kad viņa bija «Satirikona», bet pēc tam «Jaunā Satirikona» līdzstrādniece. Par labākajiem Tefi stāstiem, kas bija iespiesti «Satirikonā», I. Buņins izteicās, ka tie uzrakstīti «lieliski, vienkārši, ar lielu atjautību, novērošanas spēju un brīnišķīgu zobgalību».

Tēmu loks rakstniecei ļoti daudzveidīgs. Viņu interesē gan sa­dzīves situācijas, gan sociālās problēmas, gan cilvēku psihe, gan politika.

Protams, ne visiem Tefi stāstiem ir vienāda vērtība. Taču savos veiksmīgākajos darbos viņa nedaudzās līnijās, dažos vārdos ir spē­jusi attēlot cilvēku iekšējo pasauli, ieskatīties dvēselē un parādīt to mums.

Tefi redzēja cariskajā Krievijā pastāvošās pretrunas un neģēlī­bas, darbaļaužu nabadzību un beztiesību un pārtikušo varasvīru paš­apmierinātību.

1905. gadā uzrakstītais dzejolis «Bitītes» bija iespiests boļševistiskajā avīzē «Vperjod», bet 1905. g. novembri, pašā revolūcijas cīņu karstumā, tas tika pārdrukāts boļševistiskajā legālajā avīzē «Novaja žizņ». Sis dzejolis kļuva par populāru proletariāta dziesmu. Tā beidzamās rindas izteica ticību nākamajām revolucionārajām cīņām:

Tai naktī līdz rītausmai adata steidza, Līdz sarkana zīda gabalus beidza Par platu un taisnu audeklu šūt. Mēs izšuvām brīvības karogu sārto, To glabāsim ilgus gadus pēc kārtas, Bet vienmēr tam līdzās mums būt! Mēs klausāmies visi, vai nesākas trauksme, Vai neskan pie sliekšņa jau signāla sauksme, Ne bailes, ne žēlums mums nepielīp. Mēs — trūcīgās bites, kam darbs raiti sokas. Mēs gaidām … un sastrādātajās rokās Mums steigšus un rūpīgi adatas zib. [1]

Tefi feļetonus, kas bija publicēti avīzē «Novaja žizņ», naidīgi kritizēja buržuāziskās partijas.

Feļetonā «Jaunās partijas», runājot par garīdznieka Petrova di­bināto konstitucionālistu-demokrātu partiju, Tefi norāda uz pareizti­cīgās baznTcas tumšo lomu Krievijā: «Jaunā partija vēlas lugt dievu. Dievs, tā saka, esot nepieciešams krievu tautai.

Sīs jaunās partijas domas nepavisam nav jaunas. Krievijas poli­tikā, kā iekšpolitikā, tā arī ārpolitikā, dievam vienmēr bijusi visai liela loma.

Uz karalaukiem Mandžūrijā vagoniem tika sūtītas svētbildes.

Lielākā tiesa grautiņu (to es attiecinu uz iekšpolitiku) sākās ar lūgšanas vārdiem: «Svētī un atpestī savus ļaudis, ak kungs!»

Un krievu tauta tika audzināta pēc principa: «Nav citas varas kā tikai iekš tā kunga.» Pēc šī principa katru rīkļurāvēju uradņiku jātur par dieva vietnieku, tāpat kā Romas pāvestu.»

Tefi «Jaunā Satirikona» redakcijā ar entuziasmu sagaidīja 1917. gada Februāra revolūciju, monarhijas gāšanu. Taču drīz viņa pārliecinājās, ka Pagaidu valdība nav spējīga radīt kaut kādas no­pietnas pārgrozības valstī, un sāka uzstāties pret buržuāziskās re­publikas darboņiem.

Bet, kad pienāca Oktobra revolūcija, viņa neizprata tās nozīmi. Sabrukums revolūcijas pirmajos gados viņu nobiedēja. 1919. gadā Tefi emigrē. Konstantinopole, Eiropa, Parīze… Tipisks emigrantes ceļš. Daudzi viņas stāsti kļūst skumji: nav prieka cilvēkam, kas at­rauts no dzimtenes. Viņa redzēja, ka cilvēki, kas pametuši dzimteni, nevienam nav vajadzīgi, ka tie kļūst garīgi tukši un ir nolemti bojā ejai.

Tefi nomira 1952. gada 5. oktobrī. Viņas literārais mantojums ir visai prāvs, un lielākā daļa stāstu pelna, lai padomju lasītājs ar tiem iepazītos.

1965. gadā divi Tefi stāsti bija iespiesti autoru — satirikoniešu krājumā «Noslēpumi ap mums». Tagad lasītājiem ir iespējams izla­sīt vēl dažus talantīgās rakstnieces stāstus, kuros ar viņai īpatnējo asprātību izsmieti reliģiskie aizspriedumi, māņticība, kristīgo svētu­lība, ļoti asi parādīts reliģiskās ticības absurdums un pretrunas.

Un tāpēc mēs iepazīstinām lasītāju ar stāstiem, kurus var izlietot cīņā pret tumsonību, kas mūsu dienās šur tur vēl sastopama.

S. Ņikoņenko

Gaišie svētki………………………………………….. 3

Saldās atmiņas………………………………………… 9

Lielais gavēnis………………………………………. 14

Zīlēšana……………………………………………… 20

Pagātnes pareģotājs…………………………………. 26 Pagātnes pareģotājs Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1968

Viņpasaule…………………………………………… 32

Sirmgalvja Vendimiana labais darbs … 37

5. Ņikoņenko. N. Teli……………………………….. 42

n. tefi pagatnes pareĢotajs

Tulkojusi V. Apīne. Redaktors L. Apinis. Māksi, redaktors V. Grants. Tehn. redaktore V. Dārziņa.

Korektore A. Ābele. Nodota salikšanai 1968. g. 25. martā. Pa­rakstīta iespiešanai 1968. g. 23. maijā. Tipogrāfijas papīrs Nr. 2, formāts 70X108/32 1,5 fiz. iespiedi.; 2,1 uzsk. iespiedi.; 1,58 izdevn. 1. Metiens 15 000 eks. Maksā 5 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 2I881-Mp99. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pār­valdes 2. tipogrāfijā «Sovetskaja Latvija» Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 921. Kl+2

Теффи Надежда Александровна ПРЕДСКАЗАТЕЛЬ ПРОШЛОГО

Издательство политической литературы Москва 1967

Издательство «Лиесма» На латышском языке

SĒRIJĀ

«ATEISTISKĀS DAIĻLITERATŪRAS BIBLIOTĒKA» 1968. GADĀ IZNĀK SĀDAS BROŠŪRAS:

V. Fereāls

INKVIZĪCIJA A. Franss

TAFI DEBESSBRAUKSANA R. Gārnets

DIEVU MIJKRĒSLIS Dž. Golsverzijs

KRISTIETIS Krājums

SPREDIĶA SPĒKS N. Ļeskovs

ZANLISA KUNDZES GARS J. Satrovs

DIVKĀRT ATMASKOTIE S. Zvancevs

SVĒTIE AIZSTĀVJI T. Dreizers

SVĒTAIS KOLUMBS UN UPE

[1] atdzejojis jānis sirmbārdis.