Alens Karrs - Kā viegli atmest smēķēšanu

Ja es piedāvātu 40 000 mārciņu vērtu ķīlu par 1000 mārciņām, viņam būtu mans paraksts, pirms es būtu pakustējies, taču neviens pārliecināts smēķētājs (ņemiet vērā, ka tagad es nerunāju par kādu, kas grasās atmest kā jūs, bet par kādu, kam nav ne mazākā nodoma atmest) nekad nav pieņēmis manu piedāvājumu. Kāpēc ne?

Šajā brīdī daudzi smēķētāji manās konsultācijās saka: "Klausieties, es tiešām neesmu uztraucies par naudu." Ja domājat tāpat, pajautājiet sev, kāpēc. Kāpēc citos jautājumos jūs nopūlaties, lai šur tur ietaupītu pāris mārciņas, taču tērējat tūkstošiem mārciņu, lai sevi saindētu?

Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša. Jebkurš cits lēmums ir analītisku pārdomu rezultāts, kad jūs izsverat visus "par" un "pret" un nonākat pie racionāla rezultāta. Tas var būt nepareizs, tomēr būs radies racionālas dedukcijas ceļā. Kad vien smēķētājs apsver smēķēšanas "par" un "pret", atbilde ir viena un tā pati: "PĀRSTĀJ SMĒĶĒT! TU ESI STULBENIS!" Tāpēc smēķētāji smēķē nevis tāpēc, ka to vēlas, ir tā izlēmuši, bet gan tāpēc, ka domā, ka nevar pārtraukt. Viņiem jāpārliecina pašiem sevi. Viņiem jātur galva smiltīs.

Dīvaini, ka smēķētāji savā starpā slēdz dažādas norunas: "Pirmais, kas padosies, samaksās otram 50 mārciņas ", taču tūkstošiem mārciņu, ko viņi ietaupītu atmetot, viņus neietekmē. Tāpēc ka viņi joprojām domā ar savām iespaidotajām smadzenēm.

Uz mirkli iztīriet smiltis no savām acīm. Tā ir mūžīga ķēdes reakcija. Ja to nelauzīsiet, paliksiet smēķētājs uz mūžu. Tagad novērtējiet, cik, jūsuprāt, iztērēsiet smēķēšanai visa mūža garumā. Summa katram būs citādāka, bet šajā vingrinājumā pieņemsim, ka tie ir 10 000 mārciņu.

Īsi pēc tam nolemsiet aizdegt savu pēdējo cigareti (lūdzu, vēl ne, atcerieties galvenās instrukcijas). Lai paliktu nesmēķētājs, jums tikai jāizvairās no slazda. Proti, jūs nedrīkstat aizsmēķēt šo pirmo cigareti, ja to darīsiet, šī cigarete izmaksās jums 10 000 mārciņu.

Ja domājat, ka tas nav pareizais veids, kā uz to skatīties, jūs atkal sevi izjokojat. Padomājiet, cik daudz naudas būtu ietaupījis, ja nebūtu aizsmēķējis pirmo cigareti.

Ja domājat, ka arguments ir patiess, padomājiet, ko jūs darītu, ja saņemtu čeku 10 000 mārciņu vērtībā. Jūs priekā dejotu. Tad sāciet dejot. Jūs drīz šo laimestu saņemsiet, un tas būs tikai viens no daudzajiem ieguvumiem.

Atradināšanās periodā jums var būt kārdinājums aizdegt vēl vienu pēdējo cigareti. Ja atcerēsieties, ka tas jums izmaksās 10 000 mārciņu , tas jums palīdzēs neaizsmēķēt.

TV un radio raidījumos gadiem esmu izteicis šo piedāvājumu. Man šķiet neticami, ka pat pārliecinātākais smēķētājs nav pieņēmis manu piedāvājumu. Pasmejos par saviem golfa kluba biedriem, kad viņi sūdzas par tabakas cenu kāpšanu. Man bail — kāds no viņiem pieņems darījumu, ja bikstīšu pārāk daudz. Tad es zaudētu savu naudu.

Ja esat mundru smēķētāju kompānijā, kas jums stāsta, cik ļoti to izbauda, pasakiet, ka pazīstat kādu idiotu, kas visu mūžu piegādātu viņiem cigaretes, ja tie tūlīt samaksātu viņam gada cigarešu naudu. Varbūt atradīsiet kādu, kas pieņems manu piedāvājumu?

Šajā jomā "smadzeņu skalošana" ir visspēcīgākā. Smēķētāji domā, ka apzinās veselības riskus. Tā nav.

Pat manā gadījumā, kad gaidīju, ka jebkurā brīdī eksplodēs mana galva, un patiesi ticēju, ka esmu gatavs tā sekām, es tikai muļķoju sevi.

Ja toreiz, izņemot no paciņas cigareti, uz tās iedegtos sarkana signāllampiņa, ko pavadītu brīdinoša balss: "Labi, Alen, šī ir tā cigarete! Par laimi, tu esi brīdināts. Līdz šim tu esi izsprucis, bet, ja aizsmēķēsi vēl vienu cigareti, tava galva eksplodēs." Vai domājat, ka es aizdegtu to cigareti?

Ja šaubāties par atbildi, pamēģiniet iziet uz galvenās ielas ar dzīvu satiksmi un mēģiniet iztēloties, ka jums ir izvēle — atmest smēķēšanu vai pirms nākamās cigaretes ar aizvērtām acīm šķērsot ielu.

Nav šaubu par to, kāda būtu jūsu izvēle. Es darīju to pašu, ko visi smēķētāji, es turēju galvu smiltīs un cerēju — kādu rītu pamodīšos un vienkārši negribēšu smēķēt. Smēķētājs nevar sev atļaut domāt par veselības draudiem. Ja viņš to darītu, pazustu pat ilūzija par to, ka viņš izbauda "ieradumu". Tas izskaidro, kāpēc nesmēķēšanas dienās mediju izmantotā šoka metode ir tik neefektīva. Tikai nesmēķētāji saņemas to skatīties. Tas izskaidro arī to, kāpēc smēķētāji, kas piesauc tēvoci Fredu, kas smēķēja četrdesmit cigarešu dienā un nodzīvoja astoņdesmit gadu, ignorē tos tūkstošus, kurus tabaka nogalina pašā plaukumā.

Aptuveni sešas reizes nedēļa man ar smēķētajiem (īpaši gados jaunākiem) ir šāda saruna:

Es: - Kāpēc jūs nevēlaties pārtraukt?

Smēķētājs: - Nevaru to atļauties.

Es: - Vai jūs nesatrauc draudi veselībai?

Smēķētājs: - Nē, rīt es varētu pakļūt zem autobusa.

Es: - Vai jūs to darītu tīšām?

Smēķētājs: - Protams, ne.

Es: - Vai palūkojaties pa labi un pa kreisi, kad šķērsojat ielu?

Smēķētājs: - Protams.

Tieši tā. Smēķētājs pūlas, lai nepakļūtu zem autobusa, un iespēja, ka tas notiks, ir simtiem tūkstošu pret vienu. Taču viņš šķietami apzinās risku, kad izredzes, ka tabaka viņu sakropļos, ir ļoti reālas. Tāds ir "smadzeņu skalošanas" spēks.

Atceros slavenu britu golferi, kas nepiedalījās Amerikas kausa izcīņā, jo baidījās lidot. Kaut gan viņš nepārtraukti smēķēja golfa laukumā. Vai nav dīvaini — jūtot, ka lidmašīnai ir kaut mazākais defekts, viņš atteiktos no lidojuma, kaut arī nāves iespēja ir viena pret simtiem tūkstošu, kamēr tā ir viena pret trim, smēķējot cigareti, un viņš to apzinās. Un ko smēķētājs no tā iegūst?

PILNĪGI NEKO!

Vēl pastāv mīts par smēķētāja klepu. Daudzi jaunie cilvēki, kas nāk pie manis, neuztraucas par savu veselību, jo neklepo. Patiesība ir gluži pretēja. Klepus ir viena no dabas šķietami drošajām metodēm, kā izvadīt no plaušām nevajadzīgas vielas. Klepus pats par sevi nav slimība, bet simptoms. Smēķētāji klepo, kad viņu plaušas cenšas atgrūst vēzi veicinošo indi. Kad viņi neklepo, šīs indes paliek viņu plaušās un izraisa vēzi. Smēķētāji izvairās no vingrinājumiem un pierod pie seklas elpošanas, lai neklepotu. Es ticēju, ka nepārtrauktais klepus mani nogalinās. Iespējams, tīrot manas plaušas, tas izglāba man dzīvību.

Padomājiet par to šādi. Ja jums būtu jauka mašīna un jūs ļautu tai sarūsēt, tas būtu diezgan dumji, jo tā kļūtu par lūžņu kaudzi un jūs nevarētu ar to pārvietoties. Kaut gan tas nebūtu pasaules gals, tas ir tikai naudas jautājums, un jūs nopirktu sev jaunu. Jūsu ķermenis palīdz jums pārvietoties visu mūžu. Mēs visi apgalvojam, ka veselība ir mūsu vērtīgākais īpašums. Slims miljonārs jums pateiks, cik tas ir patiesi. Vairums no mums var atcerēties kādu slimību vai negadījumu, kad lūdzām Dievu, lai mums kļūtu labāk. (CIK ĀTRI MĒS AIZMIRSTAM.) Kad esat smēķētājs, jūs ne tikai ļaujat sevī iekļūt rūsai un neko nedarāt, jūs sistemātiski bojājat savu vienīgo transporta līdzekli, kas jums būs vajadzīgs visu mūžu.

Attopieties. Jums tas nav jādara, un atcerieties — JUMS TAS PILNĪGI NEKO NEDOD.

Uz brīdi izņemiet galvu no smiltīm un padomājiet, vai tad, ja jūs droši zinātu, ka nākamā cigarete izraisīs vēzi, vai jūs to tiešām aizsmēķētu. Aizmirstiet slimību (ir grūti to iedomāties), bet iztēlojieties, ka jums jādodas uz Karalisko Mārsdeinas slimnīcu, lai izciestu šausmīgās procedūras — apstarošanas terapiju utt. Tagad jūs neplānojat savu dzīvi. Jūs plānojat savu nāvi. Kas notiks ar jūsu ģimeni un mīļajiem, ar jūsu plāniem un sapņiem?