Juris Vīksna - Informācijas loģika

© Juris Vīksna, 2017

ISBN 978-5-4485-8833-4

Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero

Cienījamie lasītāji, piedāvāju iepazīties ar otro izdoto autora e-grāmatu. Pirmā e-grāmata —,,Informācijas vērtība” abas par tēmu-kā darbojas informācija. Darbs ir pētīts, analizēts ar Realitātes (dialektikas) un Abstraktās (idealizētās) loģikas analītikas kopsakarībām/ likumsakarībām. Divas informāciju nesošas duāli pretējas formāta izpildījuma formas-Realitāte un Abstraktā Realitāte priekš dinamikas mijiedarbībām-notikumiem un to secinājumiem.

Esamības katra mirkļa aktualitāte ir informācija. Informācija ir dzīvība. Kā darbojas informācija universālās kombināciju pārvērtībās, loģisko vērtību dinamikas plūsmās. Loģika formē informāciju motivācijai, argumentos, pamatojumos, secinājumos, tiek noformēts relatīvais pieņēmumu viedoklis priekš loģiskām darbībām. Realitātē notiek nepārtrauktu notikumu plūsma, formējas notikumi un to attiecīga novērtēšana-kas /kāpēc /priekš kura /kāda veidā notiek. Kādas likumsakarības kontrolē informācijas loģisko vērtību tapšanu/izvēli/akcentēšanu un notikumu tālāku loģisku attīstību. Informācijas nesēji pēc bāzes likumiem var attīstīt, veidot, izmantot tikai to informāciju kura jau eksistēja/eksistē realitātē, un to modulēt/sintezēt fantāzijās ar /un dažādos informācijas nesējos objektīvajā realitātē. Informācija saglabāta/izplatīta informācijas nesējos, un uz to pamata idejas-ideju loģikas-ideoloģijas veidot jaunu evolucionējušu informāciju, un tās iespējamās loģiskās vērtības priekš pārvērtībām sistēmās. Darba autors analītiskajos pētījumos ir nonācis likumsakarīgi pie secinājuma, ka reāli informācijas nesēji darbojas informācijas aprites, formēšanās izveides bāzes (dabas) likumu ietvaros, ar savām subjektīvajām kombināciju, pretenziju variācijām selektīvi izvēlētā informācijas apstrādes loģiskajā modulī. Informācijas loģika ir analoga/transformēta tieši saistīta ar dabas (Esamības) likumiem un darbojas to likumsakarībās. Ja ir faktos- īstenībā pamatota objektīva perspektīva ideja, tad tā tiks neizbēgami attīstīta pamatojumos. Informācijas pieredze-spriedumi/secinājumi/korekcijas-tēmas turpinājums jaunās informācijas transformācijas vērtībās. Esamībā savstarpējā tandēmā darbojas objektīvā un subjektīvā informācija, formējot to nesēju jēgu un pievienoto jēgu, caur pretrunām procesos veidojot vienīgo iespējamo loģisko risinājumu, no teorētiski iespējamo loģisko ceļu daudzveidības, ko diktē vadošie aktuālie spēki. Katrai pozīcijai ir vajadzīga sava eksistences patiesība. Autors savā darbā ir izmantojis savus pētījumus un empīrisko informāciju par konkrētu notikumu likumsakarībām, nenorādot vietu /personāžus/identitātes, jo autora mērķis ir pētīt tika kā darbojas loģiskā informācija.

Pētot kā darbojas informācija top atzinums, zinot/pieņemot iespējams kā darbojas informācijas loģikas algoritmi var prognozēt objektīvi un spriest intuitīvi notikumu attīstību un procesu neizbēgamu formēšanos dažādos līmeņos un etapos, situācijas loģiska likumsakarīga attīstība. Zinot matērijas/enerģijas īpašības un starp tām iespējamas procesu mijiedarbības var prognozēt gaidāmos rezultātus, analogi ir ar informāciju, zinot kāda tipa/īpašību informācija tiek izmantota noteiktos loģisko dzirnavu mehānismos, kāds būs maluma procesa rezultāts, bet kāpēc tas netiek pieņemts, tas jau ir cits iespējamo loģisko procesu stāsts aprakstīts tālāk e-grāmatā. Autora mērķis (atbilde uz dažreiz uzdotu jautājumu) nav atbalstīt vai noliekt kādu loģiku/ ideju-ideoloģiju, jo šis ir jaunais bāzes analītikas pētniecības jaunais formāts-no neitrālas pozīcijas procesu pētniecība, kā darbojas informācija. Esamībai ir loģiska uzbūve, cik daudz iespēju ir izmantots šajā universālajā loģiskajā pasaulē, realizēties caur dažādām loģiskajām vērtībām loģiskajai harmonijai, un kādi stereotipi ierobežo to. Interese ir ceļš caur jautājumiem uz īstenību, ar informāciju pētot kā darbojas informācija. Darbs rakstīts neformālā stilā. Ar cieņu darba lasītājiem.

Informācijas loģikas likumu bāze-Esamības eksistējošie loģiskie fundamentālie likumi, pilnīgai Esamības kontrolei, primāri (eksplozijas) tapušai autentiskai substancei —visur/visiem/vienmēr priekš sistēma-sistēmās attīstības-evolūcijas-duālās dialektikas notikumu procesiem. Hipotētiski ja tā nebūtu, tad nebūtu paša loģiskā informācijas nesēja-loģiskā spriedēja, un nelikumsakarīgi nebūtu/neeksistētu jēdzienu un to procesu-ko/par ko/kam/priekš kam spriest- apspriest, nesaprotami kas/kur/kāpēc vispār nenotiek, tikai viens bez turpinājuma notikums, pilnīgā NE- sistēmu pilnīgā haosā-neorganizētā kustībā, bez likumsakarībām un sistēmu attīstības-bezjēdzīga eksistences (jēga loģiski notikumi),NE -eksistence, nebūtu loģisko jēdzienu pieprasījuma- vārdu Hipotētiski ja nebūtu loģikas, nebūtu attīstības kā tādas, nebūtu saprāta i/terminu/jēdzienu/formulu, kuru satura būtība ir apzinātā eksistences loģiskā jēga noformēta kodētās sistēmās vērtībās. Intelekta loģikas/tehnoloģiju mākslīgā intelekta, savstarpēji saistītu sistēmu moduļu konstrukciju. Esamības jēga ir sistēmu dinamikas loģika- evolūcijas attīstība-enerģijas īpašību transformācija- realizācija notikumos. Esamības savstarpējo saistīto likumu algoritmi ir to loģiskas darbības definētos un vēl nedefinētos algoritmos. Eksistences loģika- jēgas nesēja. Sistēmu jēga – resursu attīstība un to organizēšana loģiskās loģistikas izpildījumā definētās civilizāciju sistēmās. Sistēmu jēga tiek definēta argumentu pamatojuma algoritmos-aktuāli relatīvajos procesiem.

Visi notikumi ir informācija-notikums ir enerģijas potenciāla un pozīcijas maiņa mijiedarbību transformācijās. Var nebūt informācijas par notikumu, bet zinot dabas un informācijas darbību formēšanās loģiskās likumsakarības var loģiskos pamatojumos prognozēt notikumu iespējamību un to likumsakarīgu attīstību. Esamībā lēmumi primāri tiek pieņemti likumsakarīgi daļēji nepilnīgi loģiski, jo pilnīgam loģiskam pamatojumam ir nepieciešama komplicētā loģika ar argumentu likumsakarību pamatojumu, kuri realitātes dinamikā ir procesuāli ietilpīga procedūra, tāpēc tiek pamatā pieņemti vispārīgo secinājumu loģikas lēmumi-stereotipi/tradīcijas/pieredze/uzskati/pieņēmumi/principi un tēmu dalībnieku subjektu esošās vai plānotās pozīcijas vadlīnijas. Lēmumu pieņemšanas procesā ir svarīgi kādi objektīvie argumenti tiek izmantoti pret subjektīvajiem pozīciju motivācijas argumentiem, kur lielu lomu spēle tradīcijas-automātiski jau esošu pozīciju viedokļi un asociatīvā katra dalībnieka loģiskā pieredze kura formē tūlītēju vispārinājumu reakciju spriedumam. Jebkurš attīstības sistēmas sakārtošanas procesam ir jāpārvar jau esošās sistēmas vērtību aprites definētos un nedefinētos noteikumus un aktīvo faktoru summu.

Zināšanas veido iespējas un to formētu pretenziju motivētu darbību realizāciju, priekš apzinātā mērķa loģiskās konstrukcijas —shēmās/moduļos /algoritmos- rezultātu sasniegšanu, organizējot darbības realitātē vai/un izplatot saziņai informāciju informācijas nesējos, informatīvi piesaistot organizējot loģisku informāciju, kā vajadzīgo informāciju nepieciešamos resursos. Primāri ir notikums/dati/ sekundāri to loģiskā apstrāde izmantošanai. Objektīva adekvāta informācija nodrošina pareizas loģiskas darbības, pret esošo/veidojamo situāciju, vai bijušu situāciju priekš argumentu pamatojumam. Autentisko visu cēloņu noskaidrošana mazina/izslēdz neatbilstību/kļūdu veidošanos. Lai pareizi analizētu ir jāzina fakti vai/un sistēmas darbības principu/principālās shēmas izpildījuma algoritmus. Priekš sistēmas analīzes ir būtiska un/vai nebūtiska iegūtā /izplatītā informācija, papildinoša vai/un precizējoša.