Iļja Laurs - Jauna pieeja biznesam

Biznesa sākums ir kā makaronu mešana uz sienas: pielips vai nepielips

Tad jau patiesi: ja mūsu sasniegums ir lielāka peļņa, nevis kvalitatīvs produkts vai perfektas idejas, – varam ļoti kļūdīties. Cilvēki, kuriem vispirms rūp laba ideja, izveido labāku produktu un finansiāli ir ieguvēji.

Man pašam nācies radīt vairāk nekā 20 biznesa ideju. Tobrīd mobilo tālruņu aplikāciju projekts “GetJar” pat nebija dibināts kā komerciāls biznesa produkts. Tas vispirms bija sabiedrisks projekts, mums interesēja aplikācijas izmēģināt pēc iespējas vairāk mobilajos tālruņos. Bet tirgū to bija tūkstošiem! Darbā mums nebija tik daudz, cik vajadzēja.

Tad nolēmām izveidotās aplikācijas ievietot interneta mājaslapā un ļaut tās bez maksas lejupielādēt un izmēģināt ikvienam lietotājam. Tā kā projekts bija jāizmēģina un tas mums izmaksāja dārgi, – kvalitāte bija ļoti svarīga. Vēlāk pamanīju, ka daudzi cilvēki vēlas izmantot bezmaksas tālruņu aplikācijas. Tad pēc gadu ilgas nekomerciālas “GetJar” darbības sapratu, ka šai idejai ir liels pieprasījums un no tās var veidot biznesu.

Protams, mēs katrs citādi novērtējam panākumus. Vieniem panākums ir jauni pienākumi darbā, citiem – sabiedriskais stāvoklis, trešajiem panākumu mērs ir naudas daudzums bankā. Personiski man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu. Un sajūta, ka tagad “GetJar” aplikācijas tika lejupielādētas pat 3 mljrd., kamēr uz Zemes dzīvo tikai 7 mljrd. cilvēku, – ir neparasta.

Varbūt mērīt panākumus atkarībā no tā, cik plaši izplatās prātā nobriedusī ideja, iemācījos, vēl studējot Viļņas Universitātē. Proti, studiju gados istabas īrei naudu pelnīju, mācīdams bērniem angļu valodu, sagatavodams viņus angļu valodas eksāmenam. Jau tad pamanīju, ka nodot zināšanas un vērot, kā skolēns pēc katras stundas prot aizvien vairāk, patiesi ir ļoti jauki. Zināšanas viņam sniedza vairāk iespēju pilnveidoties. Studiju laikā no 1995. līdz 2000. gadam sapratu, ka radīt to, kas ir noderīgs, to, kas citiem var palīdzēt sasniegt jaunus mērķus vai iespējas, ir ļoti patīkams darbs.

Man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu.

Tāpat universitātē diezgan agri pamanīju, cik ātri aug internets, un sapratu, ka strauji palielinās iespēja veidot interneta blogus. Arī uzņēmējiem vajadzēja apgūt šo izaicinājumu un iepazīstināt ar savu biznesu jaunajā interneta telpā.

Vēl bērnībā, pat nesācis iet skolā, pateicoties vecākiem inženieriem, jau pazinu datoru. Protams, astoņdesmito gadu sākumā tās bija milzīgas DVK kastes ar melnu ekrānu un zaļiem burtiem. Taču interese par programmēšanu un datoriem saglabājās visu mūžu, lai gan profesionāli to nekad neesmu studējis.

Kad radās pieprasījums, mājaslapu veidošana ātri vien kļuva par vienu no manām aizraujošākajām nodarbēm studiju gados. Turklāt internets tāpat ļāva piedzīvot atgriezenisko saiti – tikai daudzkārt lielāku. Viens no maniem pirmajiem klientiem bija viesnīca “Takioji Neris”. Tolaik patiesi bija ļoti eksotiski, ka izveidoto interneta mājaslapu izmanto simtiem cilvēku visā pasaulē. Amerikāņi, austrālieši, apmeklējuši mājaslapu, ieraudzīja fotogrāfijas un pēc tam ieradās Kauņas viesnīcā. Sapratu, ka internets vienlaikus ļauj sasniegt daudz vairāk cilvēku nekā jebkurš cits tradicionāls līdzeklis. Vēlējos šo iespēju izmantot.

Mūsu jaunāko projektu “GetJar Gold” jau izmantojuši vairāk nekā 100 milj. lietotāju. Tas ir gandrīz 33 tādas valstis kā Lietuva! Taču vēl no tiem laikiem, kad mācīju angļu valodu, līdz šim darbā priecājos par to, ka domas un nodotā ideja cilvēkiem, lai arī kurā pasaules daļā tie atrastos, ļauj sasniegt jaunus mērķus un paver vairāk iespēju.

Taču katram no mums pašam jāapsver, kāds mērķis svarīgāks. Jau par fenomenu kļuvušā “Facebook” radītājs Marks Cukerbergs atklāti dalījās pārdomās, ka, veidojot šo unikālo sociālo tīklu, viņa galvenais mērķis bija izmainīt pasauli. Izdarīt tā, lai komunicēt būtu daudz vieglāk un interesantāk.

M. Cukerbergs mudina: “Nesāc no parasta uzņēmuma, izveido kaut ko fundamentālu” (angl. Don’t just start a company, do something fundamental ).

Daudz veiksmīgu kompāniju iespaidīgus rezultātus sasniegušas nevis tāpēc, ka alka pēc peļņas, bet tāpēc, ka ticēja savai idejai.

Kompānijas “Google” dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins vēl 1996. gadā radīja pavisam jaunu meklēšanas algoritmu, kurš ļāva meklēt informāciju un to ērti šķirot. Ilgu laiku šis izgudrojums nebija komerciāli pielāgots. Nācās to ilgi pilnveidot, daudz investēt, kamēr beidzot tika atrasts biznesa modelis, kas kompāniju padarīja ļoti bagātu. Daudz veiksmīgu kompāniju iespaidīgus rezultātus sasniegušas nevis tāpēc, ka alka pēc peļņas, bet tāpēc, ka ticēja savai idejai.

Kā jau minēju, šī biznesa tipa misija ir citāda – uzņēmēji, kuri iedzīvina savas idejas, ne vienmēr sasniegs vismazāko pašizmaksu un vislielāko preces un pakalpojuma cenu. Viņi nerīkosies pēc klasiskajiem ekonomikas likumiem un par savu svarīgāko mērķi nepasludinās peļņu. Neuzskatu, ka bagātība ir kas slikts. Taču, lai arī kāds būtu mērķis, nauda ir tikai līdzeklis. Protams, ka mūsdienu vide maina arī ātrumu, kādā iespējams sagaidīt vēlamo rezultātu. Senāk, lai izveidotu miljardu vērtu biznesu, vajadzēja 10 gadus. Piemēram, viesnīcu tīklu nebija iespējams izveidot ātrāk par desmit gadiem. Digitālo tehnoloģiju gadsimtā laiks, kurā var gūt vēlamos rezultātus, ir daudz īsāks. Par visstraujāk izaugušo kompāniju pašlaik tiek uzskatīts kopīgas iepirkšanās portāls “Groupon” un interneta spēļu kompānija “Zynga”.

“Zynga” vērtība četru gadu laikā izaugusi no 1 līdz 7 mljrd. ASV dolāru, bet portāla “Groupon” vērtība trīs gadu laikā – 13 mljrd. ASV dolāru. Taču līderis šajā jomā ir “Facebook”. Sociālā tīkla vērtība astoņu gadu laikā sasniegusi rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru.

Finansiālā brīvība ir ļoti spēcīgs faktors. Nauda palīdz realizēt daudz vēlmju, apmierināt ne mazums dažādu vajadzību, ļauj justies drošāk par savu un savas ģimenes nākotni.

No redzētā Silīcija ielejā un savā apkārtnē Lietuvā varu secināt, ka vispirms, kā jau iepriekš teicu, dominē nolūks realizēt ideju, taču otrā vietā tomēr ir vēlēšanās nopelnīt.

Ne mazums uzņēmēju iesāk savu biznesu tikai tāpēc, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas. Pēc manām domām, ap 30 procentu uzņēmēju Amerikā, Lielbritānijā un Rietumeiropā ir ieinteresēti veidot un pārdot biznesu tikai finansiāla labuma dēļ. Tā saucamie sērijveida uzņēmēji (angl. serial enterpreneur ) nejūt sentimentu pret radīto produktu vai pakalpojumu un sagaida pēc iespējas lielāku pelņu. Šeit jau var piemērot klasiskās ekonomikas likumus, kuri palīdz sasniegt vislabākos rezultātus. Tomēr arī šajā gadījumā panākumus biežāk gūst tie, kuri rada kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu.

Par tipisku sērijveida uzņēmēju varētu saukt savu draugu Amerikā Omāru Hamoui, kurš arī man palīdzēja izprast Silīcija ielejas modeli. Savu mobilo reklāmu biznesu “AdMob” viņš sāka no preču reklāmas “GetJar” platformā. Attīstot biznesu, pēc pāris gadiem viņš kompāniju pārdeva “Google” par 750 milj. ASV dolāru. Pat pēc šī veiksmīgā darījuma Omārs turpina investēt un veido jaunus uzņēmumus.