Iļja Laurs - Jauna pieeja biznesam

Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus.

Cits paziņa ir interesanta un radoša personība – Andrejs Andrejevs, kurš Krievijā izveidoja un attīstīja interneta reklāmas kompānijas “SpyLog”, “Begun” un iepazīšanās portālu “Mamba”, kā arī visus šos uzņēmumus sekmīgi pārdeva. Šobrīd Andrejs vada citu paša izveidotu uzņēmumu – sociālo iepazīšanās tīklu “Badoo”. Šis blogs pašlaik ir vairāk nekā 2 mljrd. ASV dolāru vērts.

Tad gandrīz visas lielākās kompānijas un korporācijas alkst iegūt maksimālu finansiālo atdevi. Kā jau sacīju, Stīvs Džobss, Marks Cukerbergs, Lerijs Peidžs un Sergejs Brins vada ļoti lielas kompānijas un pirmām kārtām vēlas realizēt savas idejas. Taču otrs šo kompāniju mērķis ir saņemt pēc iespējas lielāku finansiālo atdevi.

Kad kompānija pieņem kaut vienu investoru, kas tiecas pēc finansiāla labuma, vadītājs vairs nerealizē tikai savus mērķus. Viņš pārstāv akcionāru finansiālās intereses.

Piemēram, akcionāriem vismazāk var rūpēt izmainīt pasauli vai piemēroties kompānijas dibinātāja dzīvesveidam. Viņu galvenais mērķis – no investētās naudas iegūt maksimālo labumu. Investoru kompānijas visbiežāk nejūt sentimentu.

Saņemot investīcijas, jābūt atklātam. Īpaši tādos gadījumos, kad vadītāja un akcionāra intereses var atšķirties. Vajadzētu pateikt, piemēram, ka vēlaties radīt neparastu produktu, un uzsvērt, ka pieņemat ieguldījumu, bet nevarat garantēt, ka kompānija gūs vislielāko finansiālo labumu. Jā, jums var paveikties daudz nopelnīt, bet jūsu mērķis, piemēram, nav nopelnīt pēc iespējas vairāk.

Ja kompānija ir neliela un akcionāru loks šaurs, vienošanās nevarētu būt sarežģīta. Taču, kad sabiedrība kļūst atvērta un akcijas sāk pārdot biržā, tad vadītāja uzdevums ir sasniegt vislielāko finansiālo labumu un nopelnīt vislielāko ienākumu investoriem.

Dažreiz tiešām šķiet, ka cilvēki pietiekami nenovērtē visas biznesa priekšrocības. Protams, varbūt ne katrs sapņo par privāto biznesu un ne katrs vēlētos uzņemties tādu atbildību. Taču, ja arī jūs neinteresē patstāvīgs bizness, bet vēlaties strādāt lielā kompānijā, ieņemt augstu amatu un saņemt garantētu algu, – privātais bizness jums var palīdzēt, ja iecerat pat pašus ambiciozākos nākotnes plānus. Pirmkārt, izveidojot savu biznesu, pats būsiet atbildīgs par to, kādus pienākumus uzņemsieties.

Jo lielāka kompānija, jo tajā vairāk darbinieku. Un tad arī kandidātu uz vienu pozīciju ir vairāk un ticamība, ka tiksiet paaugstināts, var būt niecīga. Turklāt maz ticams arī tas, ka liela kompānija pēkšņi divkārt paplašināsies vai mēneša laikā tiks izveidota jauna nodaļa. Tad ceļš pa karjeras kāpnēm var izrādīties ļoti garš.

Tomēr, kā jau teicu, mazā kompānijā šie procesi ir daudz ātrāki, uz paaugstinājumu neskatās tik birokrātiski. Pieņemsim, ka lielās korporācijās ir skaidri norādīts, kādai vajadzētu būt izglītībai kandidātam, kurš pretendē uz konkrēto pozīciju, kā arī citi atbilstoši nosacījumi, bet mazā uzņēmumā pienākumu sadale varētu būt atkarīga no kolēģu vienošanās.

Ja, izveidojot jaunu kompāniju, pavada veiksme, – ir divas iespējas. Pirmā – veiksmes gadījumā kompānijas akcijas tiks pārdotas biržā. Otrā – jūsu uzņēmumu vēlēsies nopirkt liela kompānija. Iespēja, ka nāksies pārdot savu uzņēmumu, ir pat 20:1. Turklāt pārpirkšanas gadījumā bieži notiek tā, ka nopirktās kompānijas darbinieku amati nemainās.

Ja arī amats būs par vienu pakāpi zemāks, vienmēr jāsaglabā augsts pienākumu izpildes līmenis. Un, ja prezidenta vietā jums tiks viceprezidenta postenis, gada atalgojums būs 300–500 tūkst. dolāru. Amerikā tas ir raksturīgi. Izveidojot privāto biznesu un trīs gadu laikā to sekmīgi attīstot, ceturtajā gadā to varat pārdot un ieņemt ļoti augstu amatu lielā kompānijā. Ceļš uz tādu amatu no nulles lielā kompānijā var ievilkties desmit gadu garumā un ilgāk. Jums nāksies konkurēt ar tūkstošiem kolēģu, kuri centīsies iegūt to pašu, ko jūs.

Man bieži nākas satikt uzņēmējus, kuri nolēmuši veiksmīgu biznesu nevis saglabāt, bet to pārdot un paātrināt kāpšanu pa karjeras kāpnēm.

Piemēram, mans draugs Omārs Hamoui savu mobilo tālruņu reklāmas kompāniju “AdMob” pēc četriem gadiem pārdeva “Google”. Viņš uzreiz tika iecelts par “Google” kompānijas viceprezidentu. Ja Omārs savu karjeru būtu sācis “Google” no zemākās pakāpes, ieņemt tādu augstu amatu būtu bezgala sarežģīti. 2012. gadā te strādāja gandrīz 54 tūkstoši darbinieku!

Turklāt, ja arī nolemsiet uzņēmumu nepārdot, bet no tā vienkārši aiziet un patstāvīgi veidot karjeru lielā kompānijā, jūsu stāvoklim būs liela ietekme uz turpmāko karjeru. Pat ja gaužām vienkārši ieguvāt viceprezidenta vietu mazā uzņēmumā, sarunā ar tādām kompānijām kā “Google”, “Microsoft” vai “Yahoo” tas var būt nozīmīgi. Varēsiet runāt par daudz augstāku amatu nekā līdz tam, kad viceprezidenta amata jūsu CV nebija.

Pirmkārt, izveidojot savu biznesu, pats būsiet atbildīgs par to, kādus pienākumus uzņemsieties.

Labs piemērs ir lietuvietis programmētājs Doms Mituzs. Vēl dzīvojot Lietuvā, viņam bija nopietns mērķis – strādāt lielā ASV IT kompānijā. Protams, to paveikt nav viegli. Taču viņa zināšanas un kvalifikāciju novērtēja “Wikipedia”. Doms pie šīs sabiedrības, kas netiecās pēc peļņas, pievienojās bez algas. Turklāt viņam ļāva padarboties diezgan lielā, nozīmīgā un ļoti mūsdienīgā projektā. Tas viņam deva daudz pieredzes un palīdzēja iegūt labu slavu savās aprindās.

Pastrādājis “Wikipedia”, Doms pēc tam sasniedza savu izraudzīto mērķi un tika uzaicināts “Facebook”. Manuprāt, Doma piemērs rāda, ka virzībai pa karjeras kāpnēm jābūt apdomātai un secīgai. Bez pieredzes un nopelnītā vārda diez vai būtu paveicies iekārtoties vienā no slavenākajām mūsdienu kompānijām pasaulē.

Cits paziņa Patriks Morks mūsu kompānijā sāka strādāt 2007. gadā. Tolaik “GetJar” vēl bija neliels uzņēmums, un piešķirt viņam mārketinga viceprezidenta amatu nebija grūti. Pārstāvēdams mūsu kompāniju, Patriks aktīvi piedalījās konferencēs, rakstīja mārketinga pārskatus, sniedza intervijas. Šis darbs palīdzēja viņam kļūt pazīstamam savā jomā. Jau pēc dažiem gadiem Patriks iekārtojās “Google” un tika iecelts par mārketinga direktoru. Turklāt darbs mūsu kompānijā viņam palīdzēja ne vien pacelties par karjeras kāpnēm, bet atnesa arī finansiālu labumu. Kā viens no kompānijas vadītājiem Patriks saņēma arī “GetJar” akcijas.

Diezgan bieži tiek runāts, ka uzņēmējs un algots darbinieks ir divas pilnīgi dažādas un viena no otras attālas pozīcijas. Valdošais uzskats varbūt pat nosaka izvēli – algots darbinieks domā, ka patstāvīgs bizness neļaus turpmāk sasniegt labus rezultātus ikdienas darbā.

Biznesā īstenībā nekas nav ne balts, ne melns. Ir ne mazums veidu, kā iesaistīties šajā nodarbē. Uzņēmējdarbības pakāpi nosaka uzņēmuma īpašums, atalgojums, ieņemamais amats un jūsu investīcijas.