Iļja Laurs - Jauna pieeja biznesam

Ja pats vēlaties būt basketbolists, jums vajadzētu ne tikai ar grāmatu rokā staigāt pie atsaucīgiem speciālistiem, bet arī augām dienām liet sviedrus basketbola laukumā kopā ar savu komandu.

Vienīgi prakse un iespēja mācīties no savām kļūdām ļaus iet uz priekšu, sasniegt izvēlētos mērķus. Lietuvā aiz basketbola spēles laukuma robežām komandas gars vēl bieži tiek aizmirsts. Taču tikai iedomājieties, kādus rezultātus varētu sasniegt, ja visa komanda apņēmīgi un motivēti virzītos uz priekšu tā, kā basketbola komanda iziet spēles laukumā, lai izcīnītu zeltu.

Tie ir ļoti vienkārši un elementāri principi. Bet kāpēc tos līdz šim var saskatīt tikai spēles laukumā un kā tādu leģendu par nesasniedzamu labumu, kas pastāv vien citās zemēs un ar grūtībām lauž ceļu uz Baltijas jūras reģiona valstīm? Mēs neesam citādi: esam talantīgi un apdāvināti, mums ir visas iespējas būt uzvarētājiem. Amerikā pirmos ekonomikas likumus bērni mācās jau pusaudža gados, kabatas naudu pelnīdami “McDonald’s” restorānā. Nereti Silīcija ielejas bērni no sava brīvā laika darbiem, draugiem un televīzijas par riska kapitālu zina vairāk, nekā Lietuvas studenti iemācās lekcijās.

Saprotams, Lietuvas vēsture ir citāda nekā Amerikas, tagad mums ir ļoti daudz, ko mācīties. Tirgus ekonomikas likumi šeit tiešām ir vēl jaunums. Taču pats bizness visā būtībā ir tā izmainījies, ka pašlaik visa pasaule mācās jaunus likumus. Tas maina ne tikai biznesa modeli – tas maina sabiedrību.

Bāzes zināšanas mums ir ļoti nepieciešamas. Šī grāmata nepretendē uz sarežģītu ekonomikas likumu analīzi, taču es vēlētos ar visiem dalīties zināšanās, ka šodien uzņēmējam vairs nevajag 20–30 gadu pieredzi biznesā. Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.

Apguvusi mazliet zināšanu, Lietuva jau parāda labus rezultātus. Helsinkos notikušajā uzņēmēju un jaunatnes sanāksmē no 100 piedāvātajām idejām 400 profesionāļu, pieredzējušu uzņēmēju atlasīja tikai 20 spēcīgākās. To vidū 5 idejas bija lietuviešu radītas. Šajā sanāksmē piedalījās Latvijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas pārstāvji, bet lietuvieši spēja piedāvāt ceturto daļu labu ideju. Daudzām šīm valstīm taču ir diezgan ilga pieredze gan tirgus ekonomikas, gan dažādā IT un telekomunikāciju uzņēmējdarbībā. Acīmredzot mums ir idejas un entuziasms, bet trūkst zināšanu.

Students ar tukšām kabatām, bet ar labu ideju var izveidot iespaidīgu biznesu un ar savu produktu pakalpot sabiedrībai.

Pirms pieciem gadiem es pat nezināju, kas ir riska kapitāls un kā tas darbojas. Nācās pamācīties, kamēr sapratu visus jaunos biznesa likumus un kā tos izmantot mūsdienu aizvien ātri mainīgajā pasaulē.

Šodien arvien vairāk jaunatnes satiekas, sarunājas, lasa, diskutē dažādos startup [1] Startup – latviski to var tulkot kā uzņēmums attīstības stadijā, jaunuzņēmums. ( Tulk. piezīme ) klubos. Pamazām dzīve sāk kūsāt arī Lietuvā. Ir svarīgi saprast tieši to, ka pašām labākajām un iespaidīgākajām idejām vajadzīgas zināšanas, bet ne komfortablas telpas. Amerikā tās dzima garāžās un vēl aizvien pārsteidz visu pasauli. Un, domāju, aizvien vēl pārsteigs.

Ir diezgan grūti atbildēt, vai vajadzētu nodarboties ar biznesu?Tikai paši zinām, kāda nodarbošanās mums ir vistuvākā un ļauj realizēt vēlmes, kā arī sasniegt iecerētos mērķus. Taču, manuprāt, cilvēki bieži neizprot uzņēmējdarbības būtību un palaiž garām daudz lielisku iespēju.

Varbūt varētu šķist, ka daži cilvēki nodarbojas ar biznesu, jo meklē tikai finansiālu labumu. Tomēr, tiekoties ar dažādiem uzņēmējiem, sapratu, ka finansiāla atlīdzība patiešām nav viens no spēcīgākajiem motīviem, lai sāktu savu biznesu.

Vieni sāk uzņēmējdarbību, jo tas saskan ar viņu dzīvesveidu. Piemēram, bieži ar šādu motivāciju darbojas ģimenes restorāni, vīna dārzi, dizaina studijas, dažādas amatnieku darbnīcas, viesnīcas. Pieņemsim, dzīvojat pie jūras un jums pieder neliels namiņš, vasarā tajā izmitināt atpūtniekus. Jums patīk tāds dzīvesveids, un ar to varat nopelnīt. Tas ir ļoti raksturīgi senākajiem uzņēmumiem, kas darbojās 20. gs. sākumā. Viesnīca, restorāns vai cits neliels uzņēmums visbiežāk piederēja ģimenei. Kad dēls kļuva pieaudzis, pēc tradīcijām viņš pārņēma uzņēmumu.

Tādu nelielu privātu uzņēmumu daudz ir Amerikā, Eiropā. Piemēram, Itālijā izvaicāju restorāna īpašnieku, kāpēc viņa restorānā tik zemas cenas, un viņš man atbildēja, ka saņemtās naudas pietiek viņa dzīves stilam. Tātad nauda šī restorāna īpašniekam nav galvenā motivācija.

Tāda tipa biznesu ir grūti prognozēt vai ar to konkurēt pēc klasiskajiem ekonomikas modeļiem, piemēram, ar tādiem, kādus lietoja klasiskās ekonomikas pārstāvji Džons Meinards Keinss un Ādams Smits. Viena no galvenajām klasiskās ekonomikas idejām taču ir – biznesam jādod vislielākā peļņa.

Par klasiskās ekonomikas idejām ir rakstīts daudzās ekonomikas teorijas rokasgrāmatās, bet cilvēkiem, kuri gūst peļņu no biznesa, kas kļuvis par viņu dzīvesveidu, ir grūti lietot klasiskās ekonomikas likumus. Minētā restorāna īpašnieks nevēlēsies paaugstināt cenas un paplašināt savu biznesu. Viņa darbošanās nav tam veltīta.

Jaunākie uzņēmumi, īpaši pēc interneta parādīšanās, ir tādi. Lai gan arī te gadās izņēmumi. Lūk, mans brālēns kopš bērnības rakstīja programmas spēlēm, vēlāk nodibināja kompāniju “Eligo Games”. Taču spēļu pasaulē viņš neienāca tāpēc, lai nopelnītu. Viņu tiešām ļoti interesē pats radošais process. Viņa mērķis, tāpat kā daudziem, kas prot nopelnīt no sava dzīvesveida, – darīt to, kas sagādā prieku!

Jaunos biznesa modeļos darbojas citi likumi, un tie nebalstās dzīvesveida diktētā ritumā. Pēc manām domām, visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli. Vēlme paveikt kaut ko neparastu kļūst par spēcīgāko grūdienu ķerties pie biznesa.

Tas ir ļoti nozīmīgi, jo cilvēks, kas piepildījis savu ideju, izjūt iekšēju gandarījumu. Taču, tāpat kā biznesā, kas dzimis no dzīvesveida, arī cilvēkam, kas ar savu ideju vēlas pārveidot pasauli, nauda nav svarīgākais mērķis. Uzņēmējam, kas pārdod savu ideju, visvairāk rūpēs to piepildīt un izplatīt, nevis gūt no tās lielu peļņu.

Bieži tādās kompānijās ļoti svarīga ir kvalitāte. Stīvs Džobss veidoja “iPhone”, “iPad” un citas jaunās paaudzes ierīces nevis tādēļ, ka vēlējās ar to nopelnīt. “Apple” tajā laikā tāpat bija pietiekami bagāta. S. Džobss radīja šos produktus, jo bija perfekcionists un tiecās pēc pilnības.

Visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli.

Uzskatu, ka cilvēki, kas biznesā mēģina īstenot savu ideju, visbiežāk ir ieguvēji, jo, veicinot savu ideju, dabiski sasniedz vislabāko kvalitāti un ilgstošu ekonomisku labumu. Vēlos atgādināt klasisku piemēru par tortes cepēju. Cepējs nolēma, ka var nopelnīt, lietojot sliktāku cukuru vai mīklā iejaucot sviestu, kas nav tik labs kā parasti, un viņa izdevumi būs daudz mazāki. No citādām sastāvdaļām cepta torte var atšķirties pavisam nedaudz. Diemžēl pircējs to pamanīs un citu izstrādājumu no šī cepēja vairs nepirks.