Aizeks Azimovs - Es robots

Здесь есть возможность читать онлайн «Aizeks Azimovs - Es robots» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: rīga, Год выпуска: 1970, Издательство: zinātne, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Es robots: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Es robots»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ES ROBOTS
AIZEKS AZIMOVS
A(Amer) Ai 487
No angļu valodas tulkojušas R. Koka un Ņ. Ķrilova.
Māksliniece V. Hirša.
DAŽI VĀRDI PAR AIZEKU AZIMOVU
«Vēsture sasniegusi robežlīniju, kad cilvēce vairs nedrīkst naidoties. Visiem cilvēkiem uz Zemes jābūt draugiem. Es vienmēr esmu cen­ties to uzsvērt savos darbos.»
Tie ir Aizeka Azimova — ievērojamā ame­rikāņu fantasta un zinātnieka — vārdi. Pēc viņa domām, zinātniskā fantastika ir viens no posmiem, kas palīdz apvienot cilvēci. Tā ri­sina problēmas, kas ir svarīgas visiem planē­tas iedzīvotājiem.
Šim žanram A. Azimovs — Harvarda uni­versitātes bioķīmijas profesors — veltījis div­desmit sava mūža gadu. Viņa devums ir vai­rāki desmiti romānu un stāstu. To pamatā ir piedzīvojumu tematika, fantastiskais ele­ments. Taču galvenais viņa daiļrades virziens ir cits: Azimovu visvairāk interesē socioloģi­jas problēmas, cilvēces nākotnes likteņi. Kā viņš iztēlojas nākotni?
«Cilvēkam, kas radis skatīt pasauli no amerikāņu redzes viedokļa, — izteicies reiz Azimovs, — optimistisks mūsdienu sabiedrī­bas skatījums ir nepieņemams. Es izmantoju fantastiku, lai kritizētu sabiedrību.» Azimova lielums atklājas viņa nozīmīgākajos, sociolo­ģijas problēmām veltītajos darbos. To vidū ir stāstu cikli «Es, robots», «Zvaigznes kā pu­tekļi», «Uz Zemes trūkst vietas», kā arī gran­diozā utopija — rakstnieka vērtīgākais darbs — «Mūžības beigas». Groteskā un pa­radoksālā formā lielais fantasts te paver mūsdienu kapitālistiskās pasaules drūmo ainu, risina modernās cilvēces morālās un filozofis­kās problēmas. Šī viela nedod pamatu opti­mistiski raudzīties cilvēces nākotnē, jo viss liecina par to, ka zinātnes milzīgie sasnie­gumi var novest pie cilvēces iznīcināšanas.
Tāpēc Aizeks Azimovs bija tik ļoti izbrīnī­jies par padomju fantastu sociālo optimismu. «… Padomju fantastika pieļauj, ka zinātnes progress agri vai vēlu radīs varenu cilvēces uzplaukumu. Pie mums tā domāja pirms ga­diem piecdesmit. Arī es agrāk biju tāds pats optimists …»
Taču arī šodien Azimovs ilgojas pēc optimis­ma. Rakstnieks pats atzīstas: ja viņš dzīvotu Padomju Savienībā, tad arī laikam rakstītu tādus pašus darbus kā padomju fantasti.
Interesanti atzīmēt, ka Aizeks Azimovs, kas savos fantastiskajos darbos risinājis ļoti plašu jautājumu loku, skardams gan kosmiskos li­dojumus, gan ar robotiem saistītas problē­mas, gan audzināšanas, apmācības un vēl daudzus citus jautājumus, pēdējos gados pie­vērsies galvenokārt populārzinātniskajai lite­ratūrai.
Kā to izskaidrot? Pats rakstnieks sniedz šādu paskaidrojumu: pēc pirmā mākslīgā Ze­mes pavadoņa palaišanas viņam kļuvis kauns, ka savās grāmatās viņš nav parādījis mūs­dienu zinātnes un tehnikas apbrīnojamos sa­sniegumus. Azimovs arī izsakās, ka viņš ne­protot aprakstīt jūtas un pārdzīvojumus, tā­pēc daiļliteratūras darbi viņam nepadodoties.
Te nu jāsaka, ka Aizeks Azimovs nepama­toti sevi noniecina. Jo, būdams ļoti erudīts un dziļš rakstnieks — īsts zinātniskās fantasti­kas klasiķis — viņš ierindojies piecu labāko amerikāņu fantastu skaitā. Tomēr jāuzsver, ka arī viņa populārzinātniskās grāmatas uz­rakstītas tikpat spoži, ar tādu pašu žilbinošu fantāzijas lidojumu un plašu vērienīgumu kā viņa fantastiskie darbi.
Tā kā latviešu lasītāju mēs iepazīstinām ar A. Azimova zinātniskās fantastikas darbu krājumu, noslēgumā gribētos vēl dažos vār­dos raksturot viņa paša domas par minētā žanra un tā rakstnieku galveno sūtību. Tās viņš izklāstījis priekšvārdā japāņu lasītājiem:
«Es nebeidzu cerēt, ka cilvēku sadarbība turpināsies Mēness iekarošanas lielajā darbā. Bet, ja ļaudis nesadarbosies, iekarojot Mē­nesi, tad līdz Marsa izpētīšanas brīdim cil­vēce būs smēlusies pietiekami veselā saprāta, lai apzinātos, ka tas ir visu kopīgs uzdevums.
Rakstnieki fantasti pareģo, ka šī diena pie­nāks, un viņi tādēļ raksta, lai tā drīzāk pie­nāktu. Rakstnieks fantasts, fantastikas lasī­tājs un pati fantastika kalpo cilvēcei.»
Ņ. Ķrilova

Es robots — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Es robots», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

AIZEKS AZIMOVS

ES ROBOTS

.

TRĪS ROBOTIKAS LIKUMI

2. Robots nedrīkst darīt cilvēkam pāri vai ar savu bezdarbību pieļaut, ka cilvēkam tiek nodarīts ļaunums.

3. Robotam jāpaklausa cilvēka pavēlēm, izņemot gadījumus, kad šīs pavēles ir pretrunā ar Pirmo likumu.

4. Robotam jārūpējas par savu drošību, ja vien tas nav pretrunā ar Pirmo vai Otro likumu.

Robotikas rokasgrāmata, 56. izdevums, 2058. g.

IEVADS

Es pārskatīju savas piezīmes, un man tās nepatika. Biju pavadījis akciju sabiedrībā «U. S. Robots» trīs dienas, bet tikpat labi būtu varējis šo laiku pavadīt mājās, lasot en­ciklopēdiju.

Man teica, ka Sjāzena Ķelvina dzimusi 1982. gadā, tātad pašlaik viņai ir septiņ­desmit pieci gadi. Visi to zina. Ari firmai «U. S. Robots and Mechanical Men» ir septiņ­desmit pieci gadi, jo tajā pašā gadā, kad piedzima doktore Ķelvina, Lorenss Robert- sons nodibināja akciju sabiedrību, kas tagad ir kļuvusi par visdīvaināko rūpniecības mil­zeni cilvēces vēsturē. Nu, bet to jau ari visi zina.

Divdesmit gadu vecumā Sjūzena Ķelvina bija piedalījusies psihomatemātikas semi­nārā, kurā doktors Alfrēds Lenings, firmas «U. S. Robots» līdzstrādnieks, demonstrēja pirmo staigājošo robotu, kas varēja ari ru­nāt. Sis lielais, neveiklais un neglītais robots, kurš oda pēc mašīneļļas, bija domāts darbam Merkurija raktuvēs. Bet viņš runāja, pie tam saprātīgi.

Sjūzena šai seminārā neuzstājās; viņa ne­piedalījās ari vētrainajās diskusijās, kas tam sekoja. Viņa bija nesabiedriska, neizskatīga, neinteresanta meitene, un no pasaules, kas viņai nepatika, tā norobežojās ar maskai lī­dzīgu sejas izteiksmi un hipertrofētu inte­lektu.

Bet jau toreiz, klausoties un skatoties, Sjūzena sajuta, ka viņu pārņem aizraušanās dzedrā liesma.

2003. gadā viņa pabeidza Kolumbijas uni­versitāti un uzsāka aspiranta darbu kibernē­tikā.

Robertsona izgudrotie pozitronu smadzeņu sakari pārspēja visu, kas bija paveikts div­desmitā gadsimta vidū skaitļojamo mašīnu jomā. Neskaitāmus relejus un fotoelementus aizstāja poraina platlniridija lode apmēram cilvēka smadzeņu lielumā.

Sjūzena iemācījās aprēķināt parametrus, kas nepieciešami iespējamo mainīgo lielumu noteikšanai «pozitronu smadzenēs», un kon­struēt uz papīra «smadzenes» tā, lai varētu precīzi paredzēt to reakcijas uz dotajiem kai­rinājumiem:

2008. gadā viņai tika piešķirts psiholoģijas doktora grāds un viņa sāka strādāt

Piecdesmit gadus viņa bija aculieciniece tam, kā cilvēces progress mainīja virzienu un spēji izrāvās uz priekšu.

Tagad viņa gāja atpūtā, ja to vispār varēja saukt par atpūtu. Vismaz viņa atļāva, ka uz viņas vecās darbistabas durvīm uzliek zlmiti ar cita darbinieka vārdu.

Tas ari būtībā ir viss, ko es pierakstīju. Manā ricibā bija vēl gari viņas publicēto darbu un viņai piederošo patentu saraksti, sīka paaugstinājumu hronoloģija — īsi sakot, detalizēta profesionāla biogrāfija.

Bet ne jau tas man bija vajadzīgs.

Lai uzraks'tltu apcerējumus laikrakstam «Interplanetary Press», man vajadzēja kaut ko vairāk. Daudz vairāk.

Es viņai to pateicu.

— Doktore Ķelvina, — es sacīju. — Cil­vēku uztverē jūs un «U. S. Robots» esat viens un tas pats. Jūsu aiziešana pensijā noslēgs veselu ēru un …

— Vai jūsu apcerējumiem ir vajadzīgas in­teresantas detaļas?

Viņa man neuzsmaidīja. Man šķiet, viņa nekad nesmaida. Bet viņas asais skatiens to­mēr nebija dusmīgs. Jutu, ka tas ieurbjas mani līdz pašam pakausim, un sapratu, ka viņa redz man cauri; tāpat viņa redzēja cauri visiem citiem.

Es tomēr sacīju:

— Tā tas ir.

— Interesantas detaļas par robotiem? Tā ir pretruna.

— Nē, doktore. Par jums.

— Nu, mani taču ari dēvē par robotu. Jūs būsiet dzirdējis, ka manī nav nekā cilvēciska.

Es tiešām biju to dzirdējis, bet tas jau man nebija viņai jāsaka.

Doktore Ķelvina piecēlās no krēsla. Viņa bija neliela auguma un izskatījās trausla. Es sekoju viņai pie loga, un mēs palūkojāmies laukā.

Firmas

— Ķad es sāku šeit strādāt, — viņa teica, — man bija maza darbistabiņa kādā ēkā, kas atradās apmēram tur, kur tagad ir katlu māja. — Viņa parādīja to. — So ēku nojauca, kad jūs vēl nebijāt piedzimis. Ķopā ar mani tur strādāja vēl trīs cilvēki. Manā rīcībā bija tikai puse galda. Visus mūsu robotus ražoja vienā ēkā. Trīs robotus nedēļā. Bet palūko­jieties tagad!

— Piecdesmit gadi ir ilgs laiks, — es iz­metu šo nodrāzto frāzi.

— Bet ne tad, kad cilvēks atskatās uz sa­vas dzīves gadiem, — viņa atteica. — Tad ti­kai jābrīnās, cik ātri tie aizsteigušies.

Ķelvina atgriezās pie galda un apsēdās. Ķaut ari viņas sejas izteiksme nebija mainī­jusies, viņa likās tāda kā skumja.

— Cik jums gadu? — viņa apjautājās.

— Trīsdesmit divi, — es sacīju.

— Tad jūs neatceraties, kāda izskatījās pa­saule bez robotiem. Bija laiks, kad cilvēks bija pasaulē gluži viens, bez neviena drauga. Tagad ir būtnes, kas viņam palīdz, — būtnes, kas ir par viņu daudz stiprākas, izturīgākas, darbam daudz noderīgākas un viņam pilnīgi uzticamas. Cilvēce vairs nav vientuļa. Vai jūs par to esat kādreiz domājis šādā plāksnē?

— Laikam gan ne. Vai drīkstu citēt jūsu vārdus?

— Lūdzu. Jūsu uztverē robots ir robots. Zobrati un metāls, elektrība un pozitroni. — Saprāts un dzelzs! Cilvēka darināts, un, ja vajadzīgs, — cilvēks var to iznicināt. Bet jūs neesat strādājis ar tiem, tātad nepazīstat tos. Viņi ir cēlāki un labāki par mums.

Piesardzīgi mēģināju viņu paskubināt:

— Mēs gribētu dzirdēt kādu stāstu par ro­botiem, kā ari jūsu domas par tiem. «Inter- planetary Press» apkalpo visu Saules sis­tēmu. Trīs miljardi potenciālu lasītāju, dok­tore Ķelvina. Viņiem vajadzētu dzirdēt jūsu stāstu par robotiem.

Bet viņa nebija jāskubina. Manī neklausī­damās, viņa turpināja stāstīt tieši to, kas man bija vajadzīgs.

— To visu varēja paredzēt jau pašā sā­kumā. Toreiz mēs pārdevām robotus lietoša­nai uz Zemes — tas bija pat vēl pirms es sāku šeit strādāt. Roboti tad, protams, neprata runāt. Pēc tam viņi sāka arvien vairāk līdzi­nāties cilvēkiem, un tas radīja protestus. Arodbiedrības, protams, iebilda, ka roboti konkurē ar cilvēkiem, un dažādām reliģiskām sektēm radās savi aizspriedumi. Tas viss bija smieklīgi un pilnīgi veltīgi. Un tomēr tas tā bija.

Es pierakstīju visu vārds vārdā ar savu kabatas magnetofonu, cenzdamies noslēpt pirkstu kustības. Ja nedaudz ievingrinās, tad sarunu var ļoti labi pierakstīt, nemaz neizņe­mot mazo daikliņu no kabatas.

— Ņemiet kaut vai gadījumu ar Robiju, — viņa sacīja. — Es to nepazinu. Robiju izjauca gadu pirms manas atnākšanas šeit darbā. Viņš bija galīgi novecojis. Bet es redzēju muzejā mazo meiteni…

Viņa apklusa, un ari es neteicu ne vārda.

Viņas acis aizmiglojās un domas aiztrau- cās pagātnē. Tām bija tāls ceļš ejams!

— So stāstu es uzzināju vēlāk, un, kad mūs dēvēja par svētuma zaimotājiem un dē­monu radītājiem, es to vienmēr atcerējos. Ro- bijs bija mēmais robots. Viņš neprata runāt. Viņu izgatavoja un pārdeva 1996. gadā. To­reiz roboti vēl nebija šauri specializēti, un Robiju pārdeva par bērnaukli.

— Par ko?

— Par bērnaukli…

RObijs

— Deviņdesmit astoņi… deviņdesmit de­viņi … simts.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Es robots»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Es robots» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Es robots»

Обсуждение, отзывы о книге «Es robots» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x