StaVl Zosimov Premudroslovsky - Trakais detektīvs. Smieklīgs detektīvs

– Pagaidi, Harutun,.. nāc šurp syudy? – pavēlēja Klefs.

Idots negribīgi vērsās.

– apsēdies. Ottila norādīja uz tuvējo spaini un apgāza to, bet tas bija bez dibena. Idota apsēdās.

– Pielieciet man rokas, palmu uz leju… Lūk. Tagad, Harutun, atnes avīzi.

– no kurienes? apchi.

– pajautā sievai..

– Pisyunya, dod man avīzi! apchi.

– Kas? Pisyunya?

– Apchi, apchi, apchi … – Harutūns sarkani noteica

Idots iesmējās.

– par ko tu smejies? – Ottila pagriezās pret lieveņu. «Izolda, atvediet papīru šeit!»

– Paņem pats! Ne pamāte neizauga! Izolda šņukstēja.

– Ej, dabū. – zemā balsī iesūtīja kaprālis Klops. Harutuns atnesa avīzi pusstundas laikā, Ottila jau bija paspējusi pielīdzināt simts nagus.

– Kas jāšanās tev gāja bojā? Nāc šurp.

Ottila paņēma avīzi un izplatīja to uz laktas.

– Trīs. – pasūtīja kļūdu

– Četri. – Idots apjukumā atbildēja.

– Kas, četri?

– Nu, trīs – četri – pieci…

– vai tu mani vicini? iespļaut rokās un trīs, trīs līdz caurumiem. Izdzēsiet no rokām visus savus sūdus.

– Kāpēc?

– Vai vēlaties to demonstrēt rajona policijas pārvaldes laboratorijā?

– Nē

– Tad trīs šeit un ātri.

Bērns ātri noberza bumbiņu ar zirni un pasniedza to Klopam.

– iekšā? Oho! – pārsteigts Klops.

– Tūliņ jutu, apchi, profesionāļa roka.

Ottila zirņi, kas iesaiņoti zeltā no cigaretes, zem papīra lapas augšup. Un aizdedzini šķiltavu. Papīrs sadedzināja un žāvēja zirņus. Ottila atloka un ar āmuru izsita zirni. Atbrīvots no tabakas, kas izķidāta no cigaretes, un atdalīta. Aizzīmogots un pabeigts beigās. No spēles sērkociņa lodziņa filtra vietā ievietoju savītu kartona gabalu. Un ar mēli viņš samitrināja cigaretes augšpusi un aizdedzināja to. Aploks saburzījās un ievilkšana tieši iesūcās apgabala plaušās, un viņš atcerējās Āfriku. Tās atklātās vietas un džungļi. Dejoju zem turienes ar papuascas smirdot no manas mutes. Olivjē no melnā vīrieša smadzenēm no kaimiņu cilts, kurš nāca pēc sāls. Pirmais sekss ar nīlzirgu un vairāk. Beigu beigās viņš, sašļācis kā burbulis, aizturēja elpu, pamazām izlaižot džina spārnotos dūmus brāzmās. Viņa asinis bija bagātinātas ar jautru skābekli, un viņš jutās tā, it kā būtu lidojis ar nulles smagumu. Viss apkārt bija gaišs un rosīgs. Pienāca Ottila bērnība, un viss apkārt sāka iepriecināt. Suns izkāpa no būdiņas un, ieraudzījis muļķīgus saimnieka skatienus, dejoja un vicināja asti.

– Neko pats nekautrējies?! – Viņš neizrunāja balsi un nodeva cigareti Intsephalopath. -on Harutun, turies. Kā eksperts atrodiet atšķirību starp sūdiem un sekliem.

– Un es nekad to nesmēķēju. Apchi. Es nezinu kā.

– Tāpat kā cigarete, vienkārši neizlaižiet dūmus. Es saku: nelieciet to pilnībā mutē, atstājiet spraugu gaisa padevei plaušām un ievelciet, ievelciet un neizlaižiet. Ievelciet to un jūtiet to sevī.

Harutūns lēnām gāja pāri un pacēla apvārci. Viņš smēķēja, kā priekšnieks lika. Pēc mirkļa viņš pārvērtās dārzeņā un apmānījās kā tītars.

– Dodiet mazulim. – Ottila aizmirsa un pavēlēja Harutunam. – Ļaujiet joku cietuma priekšā … – pēc pusstundas Ottila turpināja, – Arutun, alle. Ko tu ņem?

– Ah? Dod.. – vecais vīrs pamāja un saprata. Viņš izkāpa ar cigareti. Idots paņēma spārnu, uzpūta un pasniedza to apkārt rajonam. Viņš sāka otro kārtu, un drīz Incephalopath pabeidza papēdi.

– Nu ko? – atlaidiet Bedbug. – smēķēt? Ko tu pīpē, kazlēni?

– Belomor. – Es saņēmu Idot paciņu un paņēmu katrai cigareti un es pats. Notika. Viņi ņēma un smēķēja.

– Nu sakiet, kā jūs likumīgi pļaujāt kaņepes? – iesāka Bedbug.

– Heh, vai jūs varat man sākumā pateikt, kā jūs apchi viņu likumīgi stādījāt? – piebilda Harutūns.

– Tāpat kā, heh. – piespraudu Idot. – uz traktora.

– Ko jūs vajājat, salaga? – Harutūns nikni izteicās. – Traktorā tas saskrāpjas. Sēdies, bļāvējs! Visu mūžu!!!

– Jā, apsēdies, tu, citādi tu stāvi kā āķis. Tur sēdiet uz lieveņa. – ieteica Gultasveces kaprālis.

– Īsāk sakot, joks bija praksē. – Idotas sākums.

– Un kuru tu studēji? jautāja Klefs.

– Jā, traktoristam-ģenerālim. Nu viņi nosūtīja uz plāniem, kaņepes tīrīt virvēm. No kaņepju virvēm tiek šūti brezents jūsu UAZ.

– Lūk, kā? – pārsteigta Ottila. – un ko?

– Nu viņi mani uzlika uz kaņepju novākšanas mašīnas.

– Un kas tas ir? jautāja Klefs.

– Jā. – apstiprināts incephalopath.

– Un kur tu zini? – pārsteigts Klops.

«Es esmu jaunībā, Apchi,» iesāka Harutuns, bet Idots turpināja:

– … bija narkomāns.

– apklusti, kucēn! – Harutūns bija sajūsmā. – tu spēlē, apchi, tu ilgi sēdi.

– nomierinies, Harutun. – Klefs pasmaidīja. – turpināt.

– Nu, jaunībā es dzīvoju un mācījos Kaukāzā Šaragā, un mums bija priekšmets – sauca lauksaimniecības tehniku. Tātad, mēs gājām cauri kaņepju novākšanas mašīnai. Viņa, upči, turas pie Baltkrievijas vai MTZ-40. Balso, apchi.

– Un kas tālāk? – pagriezos pret kazlēnu.

– Nu, es eju augšā … – turpināja Idot.

– kā ir? jautāja Klefs.

«Jā, tāpat kā kombaini, apchi, viens pēc otra,» paskaidroja Intsephalopath. – tikai mums ir atdalīšanās, un, apchi, viņiem ir kāpnes.

– es redzu. Kas tad tālāk?

– Nu, es dodos. – Idotas sākums.

– es uzreiz piedzēros. – piebilda Klefs.

– Kas, apchi, kaņepes ir tā pati jūra. – piespraudis Harutuns.

– Nē, priekšniek, mūs UAZ ar rajona policijas darbinieku un medmāsu aizveda uz traktoru. Varēja vest basi ar ranetku, bet ne vairāk. Ārsts pastāvīgi izdara spiedienu. Traktoram nav logu, ir karstums, ir tikai jumts un vējš, gan no plīts, gan bučojot. Četras stundas maiņa ir tik elpojoša, ka smēķēt nav nepieciešams. Galu galā jūs pats tajā atrodaties. Šeit. Pāri laukiem gar ceļu starp niķļiem džipā kazahi noķer traktoru un brauc augšup, saucot: «Atveriet mucu. Jā.» Un, ja jūs to neatvērsit, viņi nogalinās. Tātad jūs pakļaujaties. Jūs notīrāt bungu asmeņus no putekļiem, un putekļi ir Galimovy hash. Par to viņi iemet dolārus kabīnē un izgāž. Līdz piecu kilogramu izvilktajam svaram, skaitiet, ielieciet!? Mača galva trīs stundas aptver piecus. Šī ir tēma.

– Un tik maz, un trīs? – jautāja dēls Izija, kurš klusi noklausījās. – izmēģināt.

– Nu, viņš ielēca mājā, paraut. Vai jūs neredzat, ka es pratinu?

– Ļaujiet viņam klausīties, tas ir likumīgi un pamācoši, – māte, kas arī sildīja ausi, pārtrauca. – kas notiks tālāk?

– Nu, īsi sakot, es dodos, buzz lido un tas mani aizsedza, bet es to neberzēju, es vienkārši šņukstēju gaisu. Un es skatos, partneris brauc priekšā, un viņš izleks no traktora un noskrien uz sāniem, un traktors joprojām brauc. Es paskatos spogulī, un tajā UAZ policists un ārsts tuvojas maiņai. Es neesmu uz vietas. Un no UAZ pent izskrēja pēc bēguļojošā sidekick, lai panāktu panākumus.

– Un kāpēc viņš tā brauca, jūs pārmetat? – kļūdu Klops.

– kūpināts, morons, pirms pļaušanas. Un vēja dzestrums kopumā noplēsa nabaga līdzcilvēku torni un viņam šķita, ka viņš pļauj mušas pēc plānotajiem, jūsuprāt, narkotiku kurjeriem. Un tad pēc veida pentes dega. Nu, viņš ir vainīgs.

– Sveiks, hah hoh huh – Klops ķiķināja, un Harutūns kaut kur Kaukāzā lidinājās … – un ko, jūs pieķērāt?