Romans Arzjancevs - Autogēnais treniņš peldētāju psihologiskajā sagatavošanā. Bakalaura darbs

© Romans Arzjancevs, 2017

ISBN 978-5-4485-2352-6

Создано в интеллектуальной издательской системе Ridero

Viena no galvenajām tendencēm, kas raksturīga mūsdienu sporta attīstībai ir sportistu psiholoģiskās sagatavošanas lomas paaugstināšana efektīvu un drošu rezultātu sasniegšanai dažādos sacensību apstākļos. Psiholoģiskās gatavības sacensībām veidošana var kļūt par spēcīgu rezervi sportiskās darbības rezultātu paaugstināšanai; to uzskata par pirmo uzdevumu psiholoģiskajā sagatavošanā.

Psiholoģiskajā sagatavošanā lielu vērību veltī percepcijas un domāšanas procesu pētīšanai, sportistam nodarbojoties ar konkrētiem sporta veidiem. Šajos procesos pēta darbību optimālas vadīšanas problēmu aspektus, ātras pareizu lēmumu pieņemšanas problēmas sportiskās cīņas gaitā, psihisko stāvokļu problēmas un to regulācijas metodes.

Mūsdienās nevar būt pat runa par augstiem sportiskajiem sasniegumiem, ja nav nepieciešamās sportista psiholoģiskās sagatavošanas.

Ietilpīgās sportiskās sagatavotības procesa mērķuzdevums ir augsta fiziskā un psihiskā potenciāla uzkrāšana un maksimāli iespējama šī potenciāla realizācija līdz «optimālam augstāko sasniegumu pieaugumam» [51; 3—4].

Lielas treniņu slodzes uzstāda augstas prasības organisma kustību, veģetatīvajām un psihiskajā funkcijām. Tāpēc, analizējot treniņu slodzes, jāņem vērā vingrinājumu psihiskās iedarbības pakāpe attiecībā uz sportista stāvokli [35; 3].

Peldēšana ir viens no sporta veidiem, kas attīstās vislielākā mērā. Pastāvīgi pieaugošais sportisko sasniegumu līmenis peldēšanā prasa neatlaidīgu treniņu procesa pilnveidošanu. Mūsdienu peldēšanas attīstības posmā cīņa notiek par sekundes desmitdaļām. Tālāku sasniegumu izaugsmi sporta peldēšanā, sekmīgas piedalīšanās iespēju lielākajās sacensībās lielā mērā nosaka pastāvīga peldētāju sagatavošanas sistēmas pilnveidošana. Dotajā treniņu procesa attīstības posmā tādi treniņu elementi kā apjoms un intensitāte ir jau gandrīz sasnieguši galējos lielumus. Tagad, lai uzvarētu, jābūt labai ne tikai visu īpašību fiziskai sagatavotībai, bet jāpiemīt arī labai emocionālai noturībai. Tāpēc viens no galvenajiem panākumu noteikumiem ir sportista psihiskās gatavības stāvoklis sacensībām. Tieši šajā sagatavošanas posmā vadošie sporta peldēšanas speciālisti redz lielas rezerves peldētāju meistarības paaugstināšanai. Mani ieinteresēja šis jautājums un es nolēmu, izmantojot Ķīpsalas peldbaseina trenera Vladimira Maslovska peldētāju grupas piemēru, veikt peldētāju psihiskā stāvokļa pētījumus.

Pētījuma objekts:treniņu process peldēšanā.

Pētījuma priekšmets:peldētāju vispārējā psiholoģiskā sagatavošana.

Pētījuma subjekts:dažādu sagatavotības līmeņu peldētāji.

Pētījuma mērķis:autogēnā treniņa satura atlase, aprobācija, peldētāju psiholoģiskās sagatavotības un sacensību rezultātu dinamikas izvērtējums.

Pētījuma hipotēze:ja psiholoģiskās sagatavošanas saturā tiks akcentēta mobilizācijas un nomierināšanās noturības attīstīšana ar autogēnā treniņa palīdzību, tad uzlabosies peldētāju sasniegumi sacensībās.

Aizstāvēšanai tiek izvirzīta:autogēnā treniņa saturs un aprobācija.

Atslēgas vārdi:peldēšana, psiholoģiskā sagatavošana, autogēnais treniņš.

Psiholoģiskā sagatavošanās sacensībām ir viena no aktuālākajam problēmām Latvijas sportā – vēl arvien nepietiekama uzmanība tiek veltīta tās teorētiskajam pamatojumam. Psiholoģiskās sagatavošanas problēmas atrisināšanai ir praktiska nozīme – tai jānodrošina sportistu vispusīga sagatavotība, rezultativitāte un uzvaras dažāda līmeņa sacensībās.

Atšķirībā no Amerikas sporta psihologiem, kuri uzmanību velta atsevišķiem sportista sagatavošanas aspektiem, piemēram, stresa menedžmentam, motivācijai, mentālo treniņu izmantošanas iespējām utt., Sanktpēterburgā un arī citur Eiropā sporta psihologi ir izveidojuši psiholoģiskās sagatavošanas sistēmu, kura paredz vairākus psiholoģiskās sagatavošanas veidus. Šīs piramīdas pamatā ir vispusīga psiholoģiskā sagatavošana. Un tikai uz tās bāzes tiek attīstīta speciālā psiholoģiskā sagatavošana, kurā ietilpst psiholoģiskā sagatavošana konkrētām sacensībām un tiešā psiholoģiskā sagatavošana startam.

1. att. Sportista psiholoģiskās sagatavošanas veidi [9; 14].

Sportista psiholoģiskā sagatavošana ir mērķtiecīga psihisko procesu, stāvokļu un sportista personības īpatnību pilnveidošana saskaņā ar sportiskās darbības prasībām.

Sportista psiholoģiskā sagatavošana ir svarīgs posms sportista kopējās sagatavošanas struktūrā un sistēmā, kas nepieciešama mērķtiecīgajai iedarbībai uz psihiskajiem procesiem, stāvokļiem un sportista personības īpatnībām gan vispārējās sagatavošanas gaitā, gan gatavojoties katrām konkrētām sacensībām.

Sportiskā darbība ir viens no cilvēka fiziskās pilnveidošanas līdzekļiem, tā ir cieši saistīta ar psihisko procesu, stāvokļu izpausmēm un personības īpatnībām. Būtībā, šīs saites nosaka darbības panākumus [27; 6].

2. att. Psiholoģiskās īpašības, kas nosaka augstāko sporta sasniegumu panākumus [34; 231].

Sportā eksistē divu veidu psiholoģiskā sagatavošana:

a) sportista vispārējā psiholoģiskā sagatavošana;

b) sportista psiholoģiskā sagatavošana priekšā stāvošām sacensībām.

Abas psiholoģiskās sagatavošanas daļas ir cieši saistītas, tomēr ir būtiskas un īpašas atšķirības, kas jāņem vērā sportisko treniņu metodikā [43; 4].

Vispārējā psiholoģiskā sagatavošana vispārinātā veidā ir sportista psihiskās adaptācijas slodzei optimizācija.

Vispārējo psiholoģisko sagatavošanu risina citiem veidiem. Pirmais veids paredz sportistam iemācīt universālus paņēmienus, kas nodrošina cilvēka psihisko gatavību darbībai ekstremālos apstākļos: emocionālo stāvokļu pašregulācijas paņēmieni, aktivizācijas līmeņi, kas nodrošina efektīvu darbību, uzmanības koncentrācija un sadalīšana, mobilizācijas spēja ar maksimālu gribas un fizisko piepūli. Otrais veids paredz mācīšanu sacensību cīņas apstākļu (neattiecinot uz konkrētām sacensībā) modelēšanas veidiem ar mutisku-tēlu modeļu palīdzību.

Pašlaik visplašāk pielietotās ir tādas specializētas psihiskās iedarbības sistēmas kā neiromuskulārais treniņš (NMT) un mentālais treniņš (MT) [38; 489—487].