Rama Krišnas ašrams izcēlās ar spartisku garu. Nekā lieka: parastas sienas, grida, griesti. Pie sienām attēli, kuros redzami reliģiskie lideri. Viss ieturēts oranžos toņos.
Arī pats Meistars viss ģērbies oranžā. Viņu pavadija piecu cilvēku svīta. Apsēdāmies pie galda: vienā pusē - mēs, otrā - viņš ar saviem pavadoņiem. Sanāca tā, ka tieši preti Meistaram vieta atradās Venerām Hafarovam, pa kreisi no viņa - Sergejam Seļi- verstovam, pa labi - man. Tobrīd Veners vēl nesaprata, kādiem pārbaudījumiem viņu pakļaus pozīcija tieši pretī Meistaram.
- Esmu dzirdējis, ka jūs esat pie manis ieradušies pēc dziļām zināšanām, - ierunājās Meistars.
- Mēs ieradāmies salīdzināt mūsu zināšanas ar jūsu zināšanām, - es atbildēju.
- Jūsu zināšanas? Kādas? - pavaicāja Meistars, palūkojies uz mani. - Vispār, - viņš turpināja, - cilvēki sāk kaut ko saprast…
Rama Krišnas ašrams
- Lūk, mūsu pētijumu rezultāts, - es teicu un pasniedzu viņam hipotētiskā atlanta attēlu.
Meistars pastiepa roku pēc zīmējuma, taču, to ieraudzījis, piepeši roku nolaida. Es, neērti, šķērseniski pastiepies, noliku viņa priekšā attēlu. Viņš pa diagonāli to vēlreiz uzlūkoja, taču rokās neņēma. Iestājās klusums.
- No kurienes jūs to dabūjāt zināt? - pārtraucis klusumu, Meistars ievaicājās.
- Tas ir dažādu pasaules rasu acu pētijumu rezultāts. Atļaujiet man īsumā pastāstīt…
- Jūs bijāt Tibetā?
- Nē, nebijām.
- Tikāties ar tibetiešu lamām? -Nē.
- Par to labāk zina tibetiešu lamas. Pastāstiet man ko vairāk.
Es paņēmu zinātniskos materiālus un sīki izklāstīju mūsu pētijumu būtibu, atkal gan uzsvērdams acu datoranalīzes objektivitāti.
Meistars uzmanīgi klausījās un piepeši ieteicās:
- Datoram nav dvēseles. Jūs, krievi, spriežat kā amerikāņi. Amerika neieredz Indiju tās garīgās attīstības dēļ. Bezdvēseles amerikānis izraisis pasaules sagrāvi.
- Es gribētu salīdzināt iegūtos rezultātus ar…
- Saprāts nav tikai smadzenes, - it kā mani nedzirdēdams, Meistars turpināja, - ķermenis ir mazāk nozīmīgs nekā dvēsele. Ir svarīgi saprast, kas tā tāda - uztvere. Galvenais ir novērtēt to, ko mēs redzam, un pastiprināt savas uztveres spēku, jo tikai spēcīga uztvere var būt pareiza. Reliģija nav vis atsevišķā, bet kopīgā uztvere. Ir jāatšķir individuālais saprāts no Visuma saprāta. Radža joga sniedz iespēju ielūkoties Visuma saprātā. Mana uztvere nāk no Visuma saprāta…
Es aptvēru, ka Meistars ir sācis savu slaveno sprediķi. Viņš
palūkojās uz Sergeju, kurš filmēja ar videokameru, tad uz mani (es, noliecis galvu, visu rūpīgi pierakstīju) un apturēja skatienu pie Venera Hafarova, kurš, sēdēdams pretī, lūkojās viņam acīs. Tūlīt pat mēs ar Sergeju sajūtām šī skatiena smagumu, kurš, par laimi, nebija vērsts uz mums. Mēs jutām kaut kādu smaguma sajūtu, kas jaucās ar satraukumu: šķita, ka pa mūsu smadzenēm kāds rokas, tās izņem ārā un pa drupa- čai pārskata. Es liecu galvu arvien zemāk, pierakstīdams sacīto, Sergejs nepārtraukti vērās videokamerā.
- Garīgās attīstibas nozīme, - Meistars turpināja, - ir ļoti liela. Garīgajai attīstībai, pēc Rama Kriš- nas mācības, ir ari fiziskās pazīmes, kas izpaužas acu, deguna un citu orgānu formā. Īpaša nozīme ir dzeltenām acīm…
Veners Hafarovs šī skatiena ietekmē periodiski pievēra acis, tad ar gribas piepūli tās atvēra un turpināja lūkoties Meistarā. Viņa seja piesarka, plakstiņi pietūka, roku pirksti brīžiem savilkās, pieri noklāja sviedru lāsītes. Mēs ar Sergeju sapratām, ka Veners cīnās ar Meistara hipnotisko iedarbību. Mums bija vieglāk.
Galu galā Meistars savu runu beidza. Viņš paskatījās uz mums nu jau normālu, kā man šķita, siltu skatienu.
- Vai varu jautāt? - es ievaicājos.
-Jā.
- Tikko jūsu skatiens iedarbojās sevišķi spēcigi. Vai tā bija trešās acs ietekme?
- Šķiet, ka jā.
- Kas ir Šambaia, ko meklēja dižais krievu zinātnieks Nikolajs Rērihs?
- Šambaia ir garigs, nevis fizisks jēdziens. Nemeklējiet, jūs to neatradīsiet. Tā ir augstāko būtņu mājoklis, bet augstākās būtnes pirmām kārtām atšķiras ar augstu garīgumu, kas jums nav pieejams.
- Sakiet, Meistar, - es teicu, - ir taču princips, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, kas, man šķiet, nāk no Dieva, jo dabas likumi ir ģeniāli vienkārši. Diemžēl mēs ne vienmēr varam aptvert vienkāršā ģeniālo jēgu un slēpjam to zem vispārējām frāzēm, kā, piemēram, "augstākais garīgums, kas mums nav pieejams…" Šajā sakarībā es gribu pavaicāt - vai jūs zināt kaut ko konkrētu un vienkāršu par Šambalu?
- Es zinu…
- Ko?
- Šambaia nav gluži precīzs nosaukums, tas pasaulē izplatījies no dažu tibetiešu lamu mutēm un kļuvis populārs pēc Rē- riha grāmatu publicēšanas. Preciza nosaukuma tam, ko jūs dēvējat par Šambalu, nav, toties ir noteikts dvēseles un ķermeņa stāvoklis, kas noved pie augstākā garīguma apziņas. Šo stāvokli mēs labi saprotam, mēs mācām to sasniegt, - atbildēja Meistars.
- Kas tas ir par stāvokli?
-Tas ir tāds ķermeņa stāvoklis, kad uz garigās enerģijas rēķina vielmaiņa samazinās lidz nullei.
- Bet kāds tam sakars ar augstāko garīgumu?
- Tāds, ka šajā stāvoklī cilvēks ziedojas nevis sev, bet visai cilvēcei, dzīvībai uz Zemes.
- Paskaidrojiet, lūdzu!
- Ka to saprast?
Es aptvēru, ka mēs atkal esam saskārušies ar kādu lielu noslēpumu un, kaut gan Meistars jau bija jaušami labvēligs pret mums, viņš neko nestāstis.
- Pēc mūsu pētījumiem, - es turpināju, nolēmis sākt no otras puses, - cilvēce ir cēlusies Himalajos un no turienes izplatījusies pa visu pasauli. Vai tas nozīmē, ka tibetiešu rase ir visaugstākā garīgā ziņā?
- Ļoti sen Himalaju ļaudis uz šis zemes bija visgarīgākie, Hi- malaju apvidus bija ipaša garīguma reģions. Bet tas laiks ir pagājis un par mūsdienu tibetiešiem to nevar teikt,' - pastāstīja Meistars.
- Senie tibetieši spēja pazemināt savu vielmaiņu līdz nullei un ziedot sevi visai cilvēcei?
- Spēja.
- Kā?
- Kāda šajā ziņā ir trešās acs loma?
- Kāda ir deguna loma?
- Nekāda.
Es sajutu pamatīgu nogurumu. Paskatījos uz Veneru un Sergeju - arī viņi izskatījās divu stundu ilgās sarunas novārdzināti. Es palūdzu atļauju iziet uzsmēķēt. Neskaitāmi jautājumi jaucās galvā. Kā sarunu turpināt? Kā atkal neatdurties pret klusēšanas sienu vai nelaimīgo vārdu "noslēpums"? Iepriekš vienīgi pateikšu, ka tobrīd mēs nesapratām, kāda nozīme turpmāk būs iepriekšminētajam stāvoklim, kad vielmaiņa samazinās līdz nullei.
Veners Hafarovs pastāstīja par savām izjūtām Meistara hipnotiskās iedarbības laikā.
- Man šķita, - viņš teica, - ka manas smadzenes sāks vārīties.
Krišnas sekotāju fotogrāfijas
No sākuma man ļoti sagribējās gulēt, tik tikko varēju izturēt, lai neaizsnaustos, pat kniebu sev. Tad sajūtas mainijās: mana seja it kā pietūka, jutu, ka acis izspiežas, bet pakausi uzrodas spēcīgas sāpes, it kā kāds no pakauša spiestu ārā smadzenes, šķita, ka tūlit izgāzīsies.
- Malacis, Vener, izturēji!
- Kam tas viņam bija vajadzigs, pārbaudīja, vai?
- Starp citu, - piebilda Sergejs, - jūs pamanijāt, ka savas runas laikā viņš nemitīgi uzlūkoja mūsu atlanta zīmējumu? Attēls uz viņu atstājis iespaidu, viņš par atlantiem visu zina.
Читать дальше