Anatolijs Tomiļins - Interesanti par astronomiju

Tā stāsta leģendas.

Astrologi bija obligāts per­sonāžs jebkurā galmā, un pa­rasti viņi bija nelietīgi cil­vēki. Bet vai par to viņus var vainot? Galu galā, kas maksā par mūziku, tas arī pasūta deju. Valdniekiem tuvu stā­vošajiem vajadzēja būt vai nu vēl lielākiem neliešiem nekā viņu senjori, vai arī ta­lantīgiem diplomātiem.

Lai gan galma astrologiem piederēja liela vara, viņu dzī­ve nebija apskaužama. Visos laikos šiem «zinātniekiem» savos pareģojumos vajadzēja būt sevišķi izmanīgiem. Tādu piemēru ir daudz.

Pjotra Krekšina — Kronštates darbu uzraudzītāja un Pētera I laikmeta rakstnieka memuāros ir interesants ieraksts par cara Pētera dzimšanu.

1671. gada 11. augustā cara Alekseja Mihailoviča bērnu mājskolotājs un audzinātājs Simeons Polockis, kas sastādīja astroloģiskus pareģojumus, saskatīja zvaigznēs, ka carienes Natālijas Kirilovnas klēpī ieņemts dižs valdnieks.

«Marsa tuvumā parādījusies ļoti spoža zvaigzne, un šo parādījušos zvaigzni tās vērotājs ir pazinis … un labi apskatījis, un citu zvaigžņu jūrā tās darbību ap­rakstījis, un mātes klēpī ieņemtais jānosauc Pētera vārdā.»

Tālāk pastāstīts, ka, saskatījis šo zīmi, Polockis jau nākamajā rītā apsveicis caru ar dēla ieņemšanu, kuram vajadzēja dzimt 1672. gada 30. maijā. Tajā pašā laikā viņš pasniedzis caram arī nākamā zīdaiņa horoskopu.

«Visus Krievijā bijušos viņš pārspēs slavā un darbos, un viņam būs lielas uzslavas, un slavu pie slavas viņš krās un apbrīnojamas uzvaras gūs.»

Dabiski, cars ar carieni par pareģojumu bija ļoti prie­cīgi. Tomēr Simeonu uzdeva uzraudzīt četriem uradņi- kiem, kuri astrologu apsargāja, kamēr varēja tieši sa­skatīt, ka cariene ir grūta. Pēc tam orākuls galmā bija lielā godā un viņam tika pavēlēts būt pie cara galda. Un, kad pēc grūtām dzemdībām cariene, kā jau to bija paredzējušas zvaigznes, laimīgi dāvāja dēlu, Simeonu apveltīja ar «samtu un sabuļu ādām un daudz zelta no valsts kases».

Tagad naivo karaļu laiki ir aizritējuši, taču tas nepa­visam nenozīmē, ka līdz ar laikmetu ir izzudusi ari interese par pareģojumiem. To, šķiet, kļuvis vēl vairāk: no globāliem cilvēces likteņu paredzējumiem līdz fut­bola čempionātu rezultātu prognozēm. Modernā pare­dzēšana ir tā saukto sabiedrībā akreditēto orākulu privi­lēģija. Taču nav izzudušas arī astroloģijas privātās fir­mas, kas savu biznesu taisa duļķainajā māņticības straumē.

«Kamēr mītu izplatīšana pastāv kā ienesīgs arods, cilvēki, kas ar to nodarbojas, negribēs zaudēt savus ienākumus; ja tomēr kāds no viņiem savas muļķības vai nemākulības dēļ tiks padzīts, viņa vietu ieņems cits nelietis, kurš melos tieši tādā pašā veidā.» Sie progre­sīvā amerikāņu filozofa Berouza Danema vārdi ļoti labi raksturo mūsu apgalvojumu.

Starp citu, ar likteņa pareģojumu var ieinteresēt ne tikai neizglītotu cilvēku. Tas ir apbrīnojami pievilcīgs temats. Vai vēlaties pamēģināt?

Autors apņemas minēt tipisku astroloģiska pareģo­juma paraugu, bet jūs, iepazinuši tā metodiku, izmēģi­niet to pie saviem tuviniekiem. Lieku galvu ķīlā, ka no 'desmit gadījumiem septiņos jūs izdzirdēsiet: «Protams, blēņas, taču daudz kas ir apbrīnojami precīzi.»

Tikai atcerieties, ka spriedumiem jābūt «vispārīgiem», pēc iespējas mazāk konkrēta. Jūsu klienti no neskaid­rajiem mājieniem paši izdarīs sev pareizus secinājumus. Un vēl viens likums — cilvēki vienmēr labprātāk tic maz iespējamam, taču no savas nākotnes viedokļa la­bam notikumam nekā pat acīm redzamam, bet sliktam notikumam.

Tātad neliela pagrīdes astrologu apmācība.

Pareģotāja galvenais uzdevums — sastādīt un iztul­kot horoskopu. Turklāt darba pirmā puse ir pilnīgi zinātniska un, lai to veiktu, labi jāzina astronomija. Otrā …

Starp citu, par to vēlāk.

Pirmām kārtām, kas ir horoskops?

Burtiski tas nozīmē «stundas rādītājs».

«Sastādīt horoskopu» nozīmē vajadzīgajā laika brīdī noteikt zvaigžņotās debess vispārējo ainu. Parasti tāds brīdis ir cilvēka piedzimšana. Iedomājieties, ir uzdevums fiksēt stundās, minūtēs un sekundēs laiku, kad pasaulē nācis zīdainis, un pēc tam aprēķināt debess spīdekļu stāvokli tajā acumirklī. Par bērna parādīšanās brīdi uzskatīja viņa pirmo kliedzienu, un vēsture mums ir at­stājusi liecības par to, cik svarīga ir šī mirkļa fiksē­šana.

«Kad Ludviķa XIII dzīvesbiedre Austrijas Anna gata­vojās dāvināt Francijai visumīļoto karali ar nākamo kārtas numuru, viņas guļamistabā tika paslēpts

0 „ °

astrologs Morēns, lai — nedod dievs! — nepalaistu garām bridi, kad dofins pirmo reizi iekliegsies, un lai nekļūdītos, sastādot horoskopu …»

Tagad horoskopa sastādīšanu krietni atvieglo efeme- rīdas — krājumi, kas satur planētu, mākslīgo Zemes pavadoņu, kā arī dažādu zvaigžņu koordinātes, kuras dažādiem laika brīžiem aprēķinātas, pamatojoties uz debess ķermeņu kustības matemātisko teoriju.

Ikvienam astrologam, kas sevi ciena, jāpārvalda ne tikai amata specifika, bet jāzina arī praktiskā astrono­mija.

Horoskopu sastādīšana ir necilvēcisks darbs. Reiz autors sadūšojās to veikt, stingri nolēmis visu izdarīt saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem. Apmēram mē­nesi viņš brīvajā laikā gāja uz Saltikova-Sčedrina pub lisko bibliotēku un tur sēdēja pie vecām grāmatām, ar savu nodarbošanos izraisīdams bibliogrāfos dzīvu, kaut arī ne sevišķi pagodinošu diskusiju. Kad beidzot uz pa­pīra lapas, kas bija sasvītrota kā preferansa spēles laikā, bija visas horoskopa pazīšanas zīmes, izrādījās, ka viss darbs nebija plika graša vērts, tāpēc ka māte nevarēja atcerēties ģeogrāfiskās joslas laika korekciju.

Galu galā pretrunīgās pamācības (astroloģijā nav kopēju noteikumu) izraisīja glābēju domu, ka horoskopa sastādīšana nav pats svarīgākais. Daudz interesantāka ir darba otra daļa — horoskopa iztulkošana.

Lai cik tas ari būtu dīvaini, šim darbam atradās vie­

noti noteikumi. Izrādījās, ka visu nosaka mēnesis, kurā pasaulē parādījies subjekts, kas jūs interesē.

Lai noskaidrotu horoskopa iztulkošanas principus, autors ir gatavs minēt šādu piemēru. Paredzēsim likteni cilvēkam, kas dzimis, piemēram, martā.

Marts ir mēnesis, kad Saule atrodas Auna zvaigznājā, un cilvēks visu mūžu atradīsies tā aizbildniecībā. Martā dzimst cilvēki ar noteiktu raksturu un noteiktu ārējo izskatu. Tas ir astroloģijas likums. Tēvam, mātei un ģenētikai šeit nav nekādas darīšanas.

Tātad jūs esat dzimis martā?

Vai vēlaties, lai aprakstām jūsu izskatu?

Jūs esat kalsns, ar garu kaklu. Jūsu sejā ir uzkrī­toši plati vaigu kauli. Zem jūsu cietajiem, taisnajiem, bet varbūt arī sprogainajiem, rūsganajiem vai arī tumši brūnajiem matiem nav viegli saskatīt jūsu acu pelēko krāsu. Jums ir neliela mute, bet priekšzobi ir lieli un izvirzīti uz priekšu.

Nu vai ir līdzīgs? Ja ne, tad uzskatiet, ka bērnībā jūs esat cietsirdīgi apmānīts. Jūs nebūt neesat dzimis tajā mēnesī, kādu nosaukuši vecāki.

Jūsu dzīvi vairāk iespaidos Marss. Bet tas daudz ko nozīmē. Pirmkārt, par raksturu. Jums ir dedzīga un ne­apvaldīta daba. Jums patīk neatkarība, un pret citu cilvēku viedokli jūs jūtat nicināšanu. Jūs neciešat pa­kļaušanos. Nerimtīgs gars, bezgalīgas kaislības un griba ir jūsu rakstura īpašības. Jums ir darbīga daba, kas mērķa sasniegšanai neatzīst nekādus šķēršļus. Jūs esat godkārīgs un tiepīgs un savā stūrgalvībā aizejat līdz despotismam.