E. NORTONE - Sargasi kosmosā

Здесь есть возможность читать онлайн «E. NORTONE - Sargasi kosmosā» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 1977, Издательство: IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE», Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Sargasi kosmosā: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Sargasi kosmosā»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

E. NORTONE
Sargasi kosmosā
IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1977
A(Amer) No 509
Эндрю Нортон СaРГaССЫ В КОСМОСЕ Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатнe» Рига 1977
На латышском языке Перенод с английского И. Кундзнньш Предисловие А. Стругацкого и Б. Стругацкого Оформление Э. Буровой
No angļu valodas tulkojis I. K u n d z i ņ š A. Strugacka un B. Strugacka priekšvārds Noformējusi E. B u r o v a
(Ј) Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne». 1977
PRIEKŠVĀRDS
Amerikāņu fantastikā ir vairāki vārdi, kuri bauda cieņu savā dzimtenē, bet tikpat kā nav pazīstami aiz tās robežām. Izņemot speciālistus, maz pie mums ir tādu, kas dzirdējuši, piemēram, par tādiem rakstnie­kiem kā Margareta Senklēra, Čārlzs Herness, Sems Mervins, Endrū Nortone; ļoti reti pie mums tiek iz­doti Mirēja Leinstera, Ērika Rasela, Gordona Diksona darbi. Taču tie uzrakstīti pietiekami augstā līmenī, un tiem nav nekā kopīga ar «pelēko» bulvāru maku­latūru, kas pārpludina rietumu grāmatu tirgus, to saturs ir patiesi aizraujošs, sižeti asi un labi veidoti, bet aprakstītie notikumi un situācijas liecina par au­toru neparasti spilgto iztēli.
Tomēr šos sacerējumus nevar salīdzināt ar tādu meistaru darbiem kā R. Bredberijs, R. Seklijs, A. Azimovs. Sie romāni un stāsti apraksta piedzīvoju­mus, nevis cilvēka un sociālas traģēdijas. To aizsā­cēji ir Hegards un Berouzs, nevis Velss un Capeks. Pretējo spēku izvietojums tajos ir līdz naivumam vienkāršs. Gaišmataini draugi un rudi ienaidnieki, ka rakstīja Cehovs. Ienaidnieki tīko sagrābt varu Galaktikā un pie viena iegūt daiļo varoni, bet draugi cenšas skaistuli aizsargāt un pie viena stāties ceļā ienaidnieku varaskārajiem tīkojumiem. Pirmajās divās grāmatas trešdaļās draugiem klājas slikti, pēdējā trešdaļā sakāvi cieš ienaidnieki. Tāda ir aplūkotās piedzīvojumu fantastikas shēma, un no autora talanta atkarājas tikai tas, lai šī shēma iespējami mazāk durtos acīs.
Par šādas literatūras klasisku paraugu, īstenībā par tas ciltstēvu jāuzskata slavenais Edmona Hamiltona stāsts «Zvaigžņu karaļi» (1949). Intriga sākas ar to, ka labais, bet ālrsirdīgais Vidusgalaktikas impērijas valdnieks kopā ar Herkulesa zvaigznāja lodveida ko­pas baroniem, kā arī ar sabiedrotajiem grāfiem un hercogiem atsevišķās zvaigžņu asociācijās stājas nā­vīgā konfliktā ar Tumšo Pasauļu Līgu — zvaigžņu kopu tumša putekļu miglāja dzīlēs. Lai gūtu uzvaru, imperators ir gatavs upurēt pat sava dēla prinča personisko laimi, apprecinot viņu ar nemīlamo Fo- malgautas sistēmas kņazieni… Karš kosmosā risinās virsgaismas ātrumā, lietojot atornartilēriju un vēl fantastiskākus līdzekļus (piemēram, pretinieka ap­šaude caur televizora ekrānu).
Stāsts «Zvaigžņu karaļi» uzrakstīts pirms divdes­mit astoņiem gadiem, un ir pilnīgi saprotams, ka tagad tas liek lasītājam pasmaidīt. Taču mūsdienās piedzīvojumu fantastikas autori jau raksta citādi. Titulētas personas viņu sacerējumos vēl laiku pa lai­kam ir sastopamas, taču kosmiskajā arēnā tās vairs tikpat kā neiziet. Starpzvaigžņu valstiskums izpau­žas demokrātiskākās formās — parasti tās ir Savienī­bas, Federācijas, Apvienotās Republikas. Grandiozās simtiem tūkstošu kuģu lielu armādu sadursmes de­vušas vietu necilam divkaujām starp tirdzniecības kuģiem un pirātiem — dažkārt kaujas vietā paspēj ierasties policijas kreiseris. Un vispār, pret bezdibe- nīgajām kosmosa dzīlēm arvien biežāk vērojama cieņas pilna nevērība: autoru augstā literārā meis­tarība ļauj sasniegt nepieciešamo efektu arī mūsu planētas pieticīgajā arēnā vai kādas blakusgalakti- kas noslēpumainajā pasaulē. So sacerējumu valoda ir zaudējusi Berouza retoriskumu un utilitāro lapida- ritāti, varoņu rīcība ieguvusi kaut kādu šķietamu psiholoģisku, bet dažreiz arī sociālu motivējumu, un — kas ir 'ļoti svarīgi — paši varoņi no augstākās sabiedrības sfērām nolaidušies pašā dzīves mutulī; šī dzīve bieži vien ir diezgan dīvaina, pat rēgaina, un tomēr, pēc tīras piedzīvojumu literatūras mērauklas, īsta tautas dzīve. īsāk izsakoties, piedzīvojumu fan­tastika ir tiktāl tuvinājusies Lielās literatūras līmenim, ciktāl piedzīvojumu literatūra vispār spēj tam tuvo­ties. Bet labākie šī žanra darbi pauž pat sociāla pro­testa iedīgļus.
Grāmata «Visuma sargasi» pieder vienas no talan­tīgākajām amerikāņu piedzīvojumu fantastikas autorēm, rakstnieces Fndrū Norlones, spalvai un, jāatzīst, ir pats labākais viņas darbs. Kā lasī­tājs redzēs, šajā sacerējumā tikpat kā nemana ne­kādas idejiskas un valodas radniecības ar nebēdnīgo
Berouza un Hegarda romantiku, tas uzrakstīts labā reālistiskā manierē un pilnībā atbilst mūsdienu lite­rārajām normām. Tajā nav nolaupītu skaistuļu un supervaroņu, kuriem kosmoss «līdz ceļiem», bet ir parastu kosmosa ceļotāju bargā un grūtību pilnā ikdiena, kas paiet, ar sviedriem vaigā pelnot savu dienišķo maizi. Starp citu, tieši dienišķā maize, nevis noslēpumaini izzudušas civilizācijas dārgumi ir stāsta varoņu rīcības galvenais virzītājs spēks. Pasaule, kurā viņi dzīvo un strādā, ir ne mazāk cietsirdīga un nežēlīga par Džeka Londona Balto Klusumu. Valsti — Federāciju, kas apvieno simtus saules sistēmu, — plosa iekšējas pretrunas. Alkatīgie monopoli sagrābj visu, ko vien spēj aizsniegt. Vienpatņi izmisīgi cīnās par eksistenci, vājie iet dibenā, stiprie tik tikko un kaut kā turas virspusē. Nabadzīgs cilvēks bez saka­riem var paļauties tikai uz savu atjautību, profesio­nālo meistarību un veiksmi. Taču, ja nebūs veiksmes, nepalīdzēs ne atjautība, ne meistarība.
Diezin vai Nortone ir centusies izdarīt kaut kādus sociālus vispārinājumus. Būtu naivi ari domāt, ka tieši tādu viņa redz cilvēces nākotni. Nav jāaizmirst, ka viņa rakstījusi parastu piedzīvojumu romānu, viņai bijis vajadzīgs fons sižeta risinājumam, un kā godīgs cilvēks viņa par tādu fonu izvēlējusies tieši to bēdīgo stāvokli, kurš viņai mūsdienu Amerikā visvairāk nepatīk. Iespējams, ka tas pat izdarīts ne­apzinīgi.
Galvenais šajā sacerējumā — draudzība, augsts humānisms, internacionālisms. Atturīga vīriešu drau­dzība bez siekalainas tās apliecināšanas un izskaid­rošanas. Sī draudzība nepazīst ne nacionālu, ne rasu naidu. Kosmiskā kuģa apkalpe atgādina Tūra Heijer- dāla «Ra» komandu: anglis, holandietis, nēģeris, arābs, ķīnietis, japānis, vācietis, amerikānis. Šķiet, starp viņiem ir arī krievs, tikai rakstniece sagrozījusi viņa uzvārdu. Tātad, draudzība, biedriskums, uzti­cība biedriem, pašaizliedzīga savstarpēja palīdzība. Un tas vjss — nelielā kolektīvā, kas cīnās par eksis­tenci. Citādi neizdzīvot. Visapkārt ir naidīga sabied­rība un paidīgs Visums, un no šiem abiem ienaid­niekiem jāatkaro sev gabals gaļas. Situācija gluži kā Džekam Londonam.
Stāsts izceļas ne tikai ar draudzības tēmu (kas piedzīvojumu fantastikā vispār ir diezgan reta). Nortonei ir lieliska fantāzija. Svešas un baismīgas planētas ainas zīmētas reljefi un iespaidīgi, stāstā ir papilnam lielisku, precīzu detaļu, kas izkaisītas pa visu grāmatu. Rakstniece skārusi arī tiešām aktuālas mūsdienu tēmas — tiesa, viņa nav centusies tajās iedziļināties. Priekšteči — rase, kas kādreiz valdījusi visā Galaktikā, tāpat kā cilvēce pašreiz pārvalda visu Zemi, — gājuši bojā drausmīgos savstarpējos karos, gājuši bojā, saberzdami sevi pulveri ar kaut kādu nezināmu ieroci, kas spēj pārvērst pelnos veselas pla­nētas un apdzēst saules. Un viens no stāsta varoņiem ar bailēm runā par to, cik šausmīgi būs, ja šis ierocis ir saglabājies un nonāks Zemes iedzīvotāju rokās …
Gribas minēt vēl kādu interesantu detaļu. Nortone izvirzījusi kosmosa ceļotājiem, diezgan parastiem tā iedomātā laika ļaudīm, pārmērīgas prasības. Viņiem ne tikai pilnībā jāpārzina sava specialitāte. Viņiem ne tikai jāpārzina blakusspecialitātes un jāiegūst praktiskas iemaņas visdažādāko mašīnu, vilcēju un lidaparātu vadīšanā. Viņiem jābūt fiziski attīstītiem kā vieglatlētiem daudzcīņniekiem, vajadzības gadī­jumā jāprot kauties un karot, viņiem jābūt acumirklī­gai reakcijai, jāspēj vairākas diennaktis pēc kārtas iztikt bez miega — un, neraugoties uz visu to, Nortone viņus rāda kā parastus, simpātiskus ļaudis, nepavi­sam ne pārcilvēkus. Vai tas nav mūsdienu un nākamo kosmonautu prototips?
Nobeigumā jāpiebilst vēl pāris vārdu. Vairāku subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ (acīmredzot steiga, izdevniecības apstākļi utt.) Endrū Nortone vairākās vietās pieļāvusi nevajadzīgu atkārtošanos, nepatīkamas paskaidrojošas piezīmes, sižeta neat­bilstību.
Tagad atstājam lasītāju vienatnē ar stāstu un ce­ram, ka viņam tas sagādās tādu pašu prieku kā mums.
A. Sirugackis, B. Strugackis

Sargasi kosmosā — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Sargasi kosmosā», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Negaidot Artura roka pastiepās Deinam par plecu un satvēra žetonu. Tūlīt arī sekoja Deina apkauno­jošās neveiksmes novērtējums.

— Brīvais tirgonis!

Deinam šķita, ka Sendss kliedz tikpat skaļi kā televīzijas diktors.

Rikijs apstājās durvīs un pagriezās pret Deinu. Ilenlefs ieķiķinājās, bet Arturs sāka smieties.

— Tad redz kāds tu esi, veco zēn! Tu būsi kosmosa vikings… zvaigžņu taku Kolumbs… tālu ceļu klai­donis! Vai tu proti apieties ar blasteru, draugs? Un vai tev nebūtu labāk iet atsvaidzināt savas zināšanas par kontaktu nodibināšanu ar ārpuszemes ciltīm? Tu taču zini, ka brīvajiem tirgoņiem visai reti iznāk

saskare ar civilizāciju. — Viņš pagriezās pret abiem pārējiem. — Ejam, zēni! Sarīkosim Vikingam lepnas vakariņas — viņam lāču tagad visu mūžu, bez šau­bām, būs jāpārtiek no koncentrātiem. — Arturs sa­tvēra Dcinu aiz rokas. Lai gan atbrīvoties nebūtu grūti, viņš saprata, ka labāk saglabāt godu un paš­cieņu, tāpēc gāja līdzi, apspiezdams niknumu.

Lai gan brīvos tirgoņus Dienestā nevērtēja augstu un tikai nedaudzi no viņiem dižojās lielajās ostās līdzīgi kompāniju darbiniekiem, tomēr arī nomalēs bija sakrāts ne mazums mantas un neviens nevarēja apgalvot, ka brīvie tirgoņi ir no tiem, kas dzīvē pa­zustu. Artura izturēšanās saniknoja Deinu, un viņš ar sev raksturīgo iedzimto stūrgalvību centās savā nākotnē saskatīt labo. Izlasījis norīkojumu, viņš pir­majā brīdi bija juties pavisam nomākts, bet tagcid garastāvoklis atkal uzlabojās.

Tirdzniecības flotē nebija stingra iedalījuma kastās, darbinieki atšķīrās nevis pēc ranga, bet pēc darba devēja. Ostas lielā ēdamzāle bija atvērta jebkuram, kas vien valkāja aktīvā dienesta formas tērpu. Vai­rumam kompāniju te bija pastāvīgas telpas, kur to kalpotāji norēķinājās ar taloniem. Turpretī caurbrau­cēji un jaunpieņemtie, kuri vēl nebija ieskaitīti savu kuģu apkalpēs, aizņēma galdiņus tuvāk durvīm.

Deins pirmais apsēdās pie brīva galdiņa un no­spieda kontrolpogu. Par vakariņām maksās viņš, brīvais tirgonis, kaut arī šis žests maksātu lielāko daļu viņa ietaupījumu. Deins netaisījās apēst ne kumosa, par ko būtu maksājis Arturs.

Uzgriezuši uz diska pasūtījumus, viņi varēja kādu brīdi palūkoties apkārt. No tuvējā galdiņa piecēlās vīrietis ar inženiera sakarnieka nozīmi, kurā bija at­tēlots zibens. Atstājis savus divus galda biedrus vienmērīgi košļājam, viņš devās uz izeju. Vīrietim bija austrumnieciski vaibsti, bet platās krūtis lieci­nāja, ka viņš ir otras vai trešās paaudzes marsiešu kolonists.

Pārējie divi bija palīgi. Vienam no viņiefn formas tērpu rotāja astrogatora palīga zīmotnes, otrajam — inženiera zobratiņš. Tieši šis otrais arī piesaistija Deina uzmanību.

Kravas uzrauga palīgs nodomāja, ka vēl nekad līdz šim nav redzējis tik izaicinoši glītu seju. Cietie melnie mati, kas ietvēra labi veidotos, kosmiskā iedeguma klātos vaibstus, bija īsi apcirpti, tomēr varēja redzēt, ka tie cirtojas. Tumšās acis sedza smagi plakstiņi, un vīrietim pārāk jutekliskās lūpas bija iz- iiekušās ciniskā smaidā. Tas bija tipisks televīzijas varonis kosmonauts, un Deinam viņš nepatika jau 110 pumā acu uzmetiena.

"Toties skaistuļa biedrs bija rupji veidots, tikpat kā granītā cirsts. Viņa dabiski brūnā āda vairs nespēja kļūt tumšāka, jo viņš bija nēģeris. Viņš kaut ko dzīvi stāstīja, bet glītais inženieris laiku pa laikam apā­tiski atbildēja.

Artura dzēlīgā mēle pārtrauca Deina vērojumus.

— «Saules karaliene»! — pēc Deina domām, Arturs to pateica pārāk skaļi. — Brīvais tirgonis. Jā, Viking, tu iepazīsi dzīvi, tik tiešām. Lai nu kā, vismaz aprunāties varēsim, kā nākas, jo konkurents no tevis …

Deins izmocīja kaut ko līdzīgu smaidam.

— Cik cēlsirdīgi no tevis, Sends! Nu man vairs nav ko žēloties — «Intersolara» darbinieks ir ar mieru atzīt manu eksistenci!

Sarunā iejaucās Rikijs.

— Bet tas taču ir bīstami — brīvā tirdzniecība — man šķiet…

Arturs sarauca pieri. Riskantai tirdzniecībai tomēr varēja piemist zināms valdzinājums, un to viņš ne­vēlējās pieļaut.

— Ak, ne jau visi brīvie tirgoņi ir petnieki vai strādā nomaļajās sistēmās, Rikij. Daudzi regujāri kursē stdrp nabadzīgajām planētām, kur kompāni­jām nav izdevīgi darboties. Deinam droši vien nāksies klejot turp un" atpakaļ starp divām pilsētelēm zem kupola, un viņš nevarēs pat degunu izbāzt no ska-

13 «Un tieši to tu vēlētos, vai ne?» Deins pie sevis nodomāja. «Tev šķiet, man veicies vairāk, neka tev labpatiktos, Sends?» Un viņš kādu brīdi domaja kāpēc gan Sendsam sagādā tādu prieku viņu izsmiet.

— Jā… — Rikijs ātri piekrita. Bet Deins pama­nīja, ka viņa acis turpina skumji vērot nākamo brīvo

Ur —"Lai nu kā — par Tirdzniecības floti! — Arturs ar teatrālu žestu pacēla kausu. — Labu veiksmi «Saules karalienei»! Tev droši vien veiksme noderes, Viking!

Deins atkal jutās sarūgtinats. v .

— Nezinu, Sends… Brīvie tirgoņi ir paveikusi

lielas lietas. Un risks…

— Tur jau tā lieta, vecīt, — risks! Un kauliņi krīt gan tā gan šitā. Uz vienu brīvo tirgoni, kas guvis panākumus, ir simts tādu, kuri nespēj samaksat par stāvvietu lidlaukā. 2ēl gan, ka tu nesagadaji pazīša­nos ar šīs pasaules varenajiem! _

Nu Deinam bija diezgan. Viņš atmetas pret krēsla

atzveltni un ielūkojās Arturam tieši acīs

— Es došos turp, kurp mani norīkojis Psihologs,— viņš stingri sacīja. - Visas šīs runas par brīvas tirdzniecības bīstamību nav ne graša vērtas. Paklejo­sim gadu kosmosā, Sends, un tad tu varēsi runāt…

Arturs iesmējās. ,

— I<���ā tad — es gadu «Intersolarā», tu gadu sava

salauztajā silē. Nākamreiz es izmaksāšu pusdienas, Viking tev nepietiks naudas, lai nosegtu rēķinu, — lieku desmit pret vienu, ka tā būs. Bet tagad, — viņš palūkojās pulkstenī, — es vēlos apskatīt «Zvaigžņu skrējēju». Vai kāds no jums nāks līdzi?

Šķita, ka Rikijs un Henlefs ir ar mieru, — vismaz viņi tūlīt piecēlās, lai pievienotos Arturam. Deins pa­lika turpat, lai pabeigtu lieliskās pusdienas, pārlie­cināts, ka paies ilgs laiks, līdz viņam radīsies izde­vība atkal nogaršot kaut ko tādu. Šķiet, viņš bija izturējies ar cieņu, lai gan Sendss viņam bija līdz nāvei apnicis.

Bet ilgi viņš nepalika viens. Kāds apsēdās Rikija krēslā otrpus galdiņam un jautāja:

— Tu uz «Saules karalieni», puis?

Deins ātri pacēla galvu. Vai tas būtu jauns Artura joks? Bet šoreiz viņš savā priekšā ieraudzīja jauno astrogatoru no blakus galdiņa. Ielūkojoties -viņa at­klātajā sejā, Deina dusmas mazinājās.

— Tikko saņēmu norīkojumu. — Viņš pasniedza sa­runu biedram žetonu.

— Deins Torsons, — nēģeris skaļi izlasīja. — Mani sauc Rips Senons… Riplijs Senons, ja gribi zināt precīzāk. Bet tas, — viņš pamāja televīzijas varo­nim, — tas ir Ali Kamils. Mēs abi esam no «Karalie­nes». Tātad tu esi kravas uzrauga palīgs, — viņš pusjautājoši nobeidza.

Deins pamāja un sasveicinājās ar Kamilu, cerē­dams, ka nav izrādījis savu neveiklību ne ar balsi, ne izturēšanos. Viņš nosprieda, ka Kamils aplūko viņu atklāti vērtējoši un acīmredzot neuzskata par diez kādu atradumu.

— Mēs tieši esam ceļā uz «Karalieni», varbūt nāksi līdzi? — Ripa balsī skanēja tāda draudzīga vienkār­šība, ka Deins tūlīt pat piekrita.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Sargasi kosmosā»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Sargasi kosmosā» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Sargasi kosmosā»

Обсуждение, отзывы о книге «Sargasi kosmosā» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x