Džonatans Svifts: GULIVERA CEĻOJUMI

[12] V.E.: 900 km.

[13] v.e.: tur atradās karaliskā biedrība («zinātņu akadēmija»).

[14] v.e.: 10.000 km x 5.000 - 8.000 km.

[15] V.E.: 20 metru augsti.

[16] v.e.: viss tālākais šīs nodaļas teksts cara laikā bija cenzūras aizliegts, un Krievijā to nedrīkstēja publicēt.

[17] v.e.: pareizāk: slepenu apspriedi.

[17] V.E.: Klibs suns - tas ir mājiens uz Eterberija lietu. Atterbury - Ročestras bīskaps un Vestminsteras dekāns bija karalienes Annas piekritējs un pēc viņas nāves gribēja tronī Annas brāli Jēkabu III; Georgs I viņu tiesāja un izsūtīja; Svifts un Pops bija par to sašutuši. Eterberijs saņēma no Francijas kā dāvanu suni Arlekīnu, kuram pa ceļam bija lauzta kāja. Svifts par to uzrakstīja dzejoli «Par briesmīgo sazvērestību, kuru atklāja Ročestras bīskapa suns Arlekīns».

[18] v.e.: no visiem nosauktajiem tikai jūnijs ir Bruta sencis; Jūnijs Bruts saskaņā ar leģendu ir Romas republikas dibinātājs, pirmais konsuls. Johansonam Stokholmas izdevumā ir pareizi

[19] v.e.: saskaņā ar plutarhu: tēbu demokrātijas vadonis.

[20] v.e.: pretojās cēzara diktatūras nodibināšanai.

[21] v.e.: romas imperators (218-222.g.), slavens ar rijību.

[22] v.e.: dažreiz raksta «femina», bet vairāk «femina»;

[23] v.e.: «nebija ne vīra godīga, ne sievas tiklas». Polidoram Vergilijam (1470-1555) nav tāda teiciena. Tā ir otrādi apgriezta epitāfija Ņūkāstlas hercogienei Margaritai Kavendišai (1624-1674): «Visi brāļi bija godīgi, visas māsas cēlas».

[24] V.E.: Šis datums stāv visos latviešu un krievu tulkojumos Taču Pirmajā izdevumā (Motta) bija 1711.gads; Otrajā izdevumā (Forda) bija 1709.gads 1708.gads parādās Folknera (1735) izdevumā. Bet ceļojuma beigu gads bija 1710.

[25] V.E.: Vecais Tokijas nosaukums.

[26] V.E.: Pokoka maršruts sakrīt ar Dempjēra pēdējo (trešo) ceļojumu, kurš arī beidzās ar kuģa bojāeju, taču kapteinis palika dzīvs.

[26] V.E.: Visi zālēdāji dzīvnieki mīl sāli; zirgiem to dod katru dienu, un (krievu izdevuma) komentētājs domā, ka Svifts nevarēja to nezināt. Domā, ka tas ir mājiens uz franču racionālista Laontāna (ap 1666 - ap 1715) grāmatu «3a6aBHbie gna^orn» (1703), kur teikts, ka mežoņi eiropiešu netikumus izskaidro ar sāls lietošanu.

[27] V.E.: Stokholmas izdevumā: «Tā kā biju nodzīvojis šai zemē jau trīs gadus…» Bet XI nodaļā ir teikts, ka nodzīvojis piecus gadus.

[27] V.E.: A. Ģiezena tulkojumā šie vārdi skan tā: «Ja Fortūna lēma reiz Sinonu likstām, Tomēr tā, ļaunā, par meli un krāpnieku nespēs gan pārvērst» (Vergilijs «Eneīda», II grāmata 79-80; «Liesmas» 1970.gada izdevumā 51.lappuse). To saka Sinons, kurš mēģina pārliecināt trojiešus ievilkt slaveno zirgu pilsētā - tātad apzināti grib piemānīt klausītājus.

[28] V.E.: Sper uz visām pusēm drošs.

[29] V.E.: Šajā vietā Ķempei ir izlaistas rindkopas beigas (kuru acīmredzot nav bijis tajā grāmatā, no kuras viņa tulkoja). Šīs beigas ietilpa pirmajos «Gulivera» izdevumos, bet tika izsvītrotas autorizētajā 1735.gada izdevumā un pēc tam neietilpa daudzos vēlākos izdevumos. Taču manā angļu tekstā tās ir ir arī Johansona tulkojumā un krievu izdevumos (Izlaistā fragmenta jēga ir tāda, ka tie kalnā redzētie jehūzi laikam bijuši angļi, bet vai no tā izriet Anglijas tiesības uz Hoihnhnmiju, to Svifts ļaujot spriest koloniju tiesību lietpratējiem).