Aleksandrs Dimā (tēvs): Riekstkodis

Tā, lūk, viņa vairs neuzdrošinājās runāt par saviem piedzīvojumiem. Tomēr atmiņas par leļļu valstību tai nemitīgi uzmācās un, tiklīdz Marija nogrima šajās atmiņās, viņa atkal redzēja visu tik skaidri, it kā viņa atrastos vēl Ziemassvētku mežā vai uz rožūdens upes, vai Želēburgas pilsētā. Tai vietā, lai kā senāk spēlētos ar rotaļlietiņām, viņa sēdēja klusi un nekustīgi iegrimusi sevī. Tāpēc visi to iesauca par mazo sapņotāju.

Un, lūk, kādu dienu, kad medicīnas konsultants, nolicis uz parketa savu stikla parūku, izbāzis no mutes mēles galiņu un atlocījis savu dzelteno svārku piedurknes ar garu, asu instrumentu, urķēja pulkstenī kādu lietu, kas tur bija sabojājusies, gadījās, ka Marija, kas bija apsēdusies pie stikla skapja un, pēc paraduma lūkodamās Riekstkodi, bija tik dziļi nogrimusi sapņošanā, ka, pavisam aizmirsusi ne tik vien krusttēva Droselmeijera, bet ari savas mātes klātbūtni, neviļus izsaucās:

— Ak, miļais Droselmeijera kungs, ja jūs nebūtu koka vīriņš, kā to apgalvo mans tēvs, un ja jūs patiesi dzīvotu, es gan nedarītu tā, kā princese Pirlipata, un neatstātu jūs, kad, uzupurēdamies manis labā, jūs zaudētu savu jaunā cilvēka skaistumu, tāpēc ka es jūs patiesi mīlu, es… ah..!

Bet tiklīdz viņai bija izlauzusies šī nopūta, tā pēkšņi istabā atskanēja tāda kņada, ka Marija paģībusi nokrita uz krēsla.

Kad viņa nāca pie samaņas, viņa redzēja, ka to savās rokās tur māte, kas teica:

— Nu, saki man, kā tas ir iespējams, ka tik liela meitene kā tu esi tik nevērīga un krīti no krēsla, turklāt vēl taisni tai brīdī, kad Drosel­meijera kurga brāļadēls, kurš beidzis savus ceļojuma gadus, ierodas Nirnbergā? Nu, lūk. izslauki actiņas un esi prātīga.

Marija arī izslaucīja acis un, pagriezusi tās uz durvīm, kas pašreiz atvērās, viņa ieraudzīja medicīnas konsultantu ar, viņa stikla parūku galvā, cepuri zem rokas un dzeltenos svārkus mugurā. Viņš apmierināts smaidīja, vezdams pie rokas mazu, bet veiklu un ļoti glītu puisēnu.

Jaunajam cilvēkam mugurā bija lepni sarkana samta ar zelta uzšūti svārki, baltas zīda zeķes un lakādas kurpītes kājās. Viņa žabo atgādināja skaistu puķu pušķi. Jaunais cilvēks nēsāja koķeti safrizētu, pūderētu parūku ar ļoti rūpīgi sapītu bizīti uz muguras. Bez tam vēl pie sāniem viņam karājās neliels zobens, kas likās laistījās vienos dārgakmeņos, un cepure, ko viņš nesa rokās, bija no vissmalkākā zīda.

Drīz vien varēja pārliecināties, cik patīkamas bija jaunā cilvēka manieres; tikko ienācis, viņš nolika pie Marijas kājām daudz skaistu rotaļlietiņu, bet it īpaši skaistus marcipānus un tik lieliskas konfektes, kādas tā varbūt savu mūžu vēl nebija ēdusi, ja, protams, neskaita tās, kuras viņa nogaršoja leļļu valstībā Kas attiecas uz Frici, tad medicīnas konsultanta brāļadēls it kā jau būtu uzminējis viņa kareivisko gaumi, uzdāvāja tam vissmalkāko Damaskas zobenu.

Bet tas vēl nebija viss. Pie galda, kad pienāca deserta kārta, patīkamais jaunais cilvēks koda riekstus visai sabiedrībai, pat viscietākos viņš pārkoda vienā rāvienā: ar labo roku viņš tos ielika mutē, bet ar kreiso pavilka aiz savas bizītes, un, krāks! čaumala saplīsa druskās.

Marija, ieraugot šo jauno cilvēku, stipri piesarka, bet viņš nosarka vēl vairāk, kad pēc pusdienām viņš to uzaicināja ieiet blakus istabā pie stikla skapja.

— Ejiet, ejiet, bērni, un labi papriecājaties, — teica krusttēvs, — pēc manis še nav nekādas vajadzības, jo mana draugā prezidenta pulksteņi iet ļoti labi.

Abi jaunie ļaudis iegāja salonā, bet tiklīdz jaunais Droselmeijers atradās divatā ar Mariju, viņš nometās uz viena ceļa un teica:

— Ak, brīnišķīgā Zilberhauza jaunkundze! Jūs redzat pie savām kājām jauno Droselmeijeru, kuram jūs šinī pašā vietā izglābāt dzīvību. Bez tam jūs vēl bijāt tik laipna un teicāt, ka nebūtu mani atraidījusi, kā ļaunā princese Pirlipata, ja es jums kalpodams būtu kļuvis neglīts. Bet burvības varai, kuru man bija uzlikusi peļu karaliene, vajadzēja izbeigties tanī dienā, kad, par spīti manam neglītajam izskatam, mani iemīlētu jauna, skaista meitene, jo tanī pašā acumirklī es vairs nebūtu muļķīgais Riekstko­dis, bet atgūtu savu agrāko izskatu, kas, kā jūs redzat, nemaz nav tik nepatīkams. Tāpēc, mana dārgā jaunkundze, ja jūs vēl pret mani lolojat tās pašas jūtas, parādiet man to žēlastību un sniedziet man jūsu mīļo roku, dalāties ar mani manā tronī un karaļvainagā un valdiet līdz ar mani kā karaliene leļļu valstī, kurā es pašreiz esmu kļuvis karalis.

Marija maigi piecēla jauno Droselmeijeru un viņam teica:

— Monsieur, jūs esat ļoti patīkams un mīļš karalis, un tā kā jums pieder ļoti skaista valsts ar lieliskām pilīm un sevišķi jautriem pavalstniekiem, tad es ar manu vecāku piekrišanu izvēlos jūs par savu līgavaini.

Pa šo laiku salona durvis bija atvērušās tik klusi, ka jaunie ļaudis to nemaz nemanīja, tik ļoti viņi bija aizņemti ar savām jūtām. Pa durvīm ienāca prezidents, prezidenta kundze, krusttēva Droselmeijers un skaļi iesaucās:

— Bravo!

Marija nosarka kā ķiršu oga. Bet jaunais cilvēks par to nemaz neuztraucās, viņš tuvojās prezidentam un viņa kundzei un graciozi paklanījies, izmeklētos vārdos lūdza viņu meitas roku, kas tam, protams, tūdaļ tika dota.

Tai pašā dienā Marija tika saderināta ar jauno Droselmeijeru, noliekot pēc gada kāzas.

Kad gads bija pagājis, līgavainis atbrauca pēc savas līgavas perlamutra karietē ar zelta un sudraba inkrustācijām. Karieti vilka seši zirgi auna lielumā. Un tā kā viņiem līdzīgu vairs nebija visā pasaulē, to vērtība nemaz nebija nosakāma. Līgavainis aizveda līgavu uz Marcipāna pili, kur tos pils kapelāns salaulāja. Viņu kāzās dejoja divdesmit divi tūkstoši mazu figūriņu, kas mirdzēja pērlēs, dimantos un dārgakmeņos.

Marija vēl šodien ir karaliene skaistajā valstī, kurā visur redz mirdzošus Ziemassvētku mežus, limonādes, mandeļpiena un esences upes, cukurpilis, maigākas par sniegu un caurspīdīgākas par ledu, un vēl bez tam daudz brīnišķīgu un skaistu lietu, protams, ja vien ir pietiekami labas acis, lai visu to saskatītu.

RIEKSTKODIS

Priekšvārds, kurā tiek paskaidrots, kā radās stāsts par Nirnbergas Riekstkodi 141

STĀSTS PAR RIEKSTKODI

Krustēvs Droselmeijers 144

Ziemassvētku eglīte 150

Jaukas lietiņas 157

Kauja 163

Slimība 167

PASAKA PAR KRAKATUKAS RIEKSTU UN PRINCESI PIRLIPATU

Kā piedzima princese Pirlipata un cik liels bija viņas dižciltīgo vecāku prieks par šo piedzimšanu 171

Kā mehāniķis un astrologs apceļoja četras pasaules daļas un atklāja piekto daļu, tomēr neatrazdami Krakatukas riekstu 185

Kā mehāniķis un astrologs pēc tam, kad viņi bija atraduši Krakatukas riekstu, atrada jauno cilvēku, kam tas bija jāpārkož

Tēvocis un brāļadēls 189

Rezidence 198

Leļļu valstība 201

Ceļojums 206

Noslēgums 209