Herberts Velss Velss: KAD GULOŠAIS MOSTAS

— Viņi uzvari Tauta uzvar!

Kā atbildot viņa kliedzienam, nograndīja otrs sā- viens. Blekhlzā stāvošais vienplāksnis slīdēja pa platformu un pacēlās gaisā. Pagriezies uz dienvi­diem, tas lidoja projām.

Acumirkli Grehems aptvēra, ko tas nozīmē. Os­trogs glābās bēgot! Grehems iekliedzās un dzinās pakal. Atri uzņēmis augstumu, viņš metās virsū ienaidniekam. Otrs lidaparāts, viņam tuvojoties, pa­cēlās augstāk, un Grehemam neizdevās uzbrukums.

Ostroga vienplāksnis aizzibēja garām, un Gre­hems šāvās lejup.

Viņu pārņēma neaprakstāmas dusmas. Viņš pa­griezās atpakaļ un, lokus mezdams, sāka celties augstāk. Ostroga vienplāksnis spirālveidīgi lidoja pa priekšu. Grehems lidoja tam tieši virsū, tad lika mašīnai kā bultai šauties lejup un — atkal garām! Viņš paguva saskatīt Ostroga aeronauta pašpārlie­cināto un mierīgo seju, bet paša Ostroga seja pauda drūmu apņēmību. Ostrogs stīvi raudzījās uz otru pusi -— uz dienvidiem. Grehemam sanāca uz sevi dusmas par nemākulību. Lejā redzēja Kroidonas pa­kalnus. Viņš pacēlās augstāk un vēlreiz apsteidza savus ienaidniekus.

Grehems palūkojās pār plecu, un viņa uzmanību piesaistīja kaut kas cits. Likās, ka austrumu aero­droms Šūtershilā atraujas no zemes; vispirms no­plaiksni jās liesma, kas pārvērtās garā, pelēkā dūmu vērpetē, tad aerodroms eksplodēja, Dūmi, kuru ap­rises atgādināja kapuci, kādu laiku karājās gaisā nekustīgi, it kā kratītu nost no pleciem milzīgus metāla bluķus, tad dūmu kamols sāka šķetināties vaļā. Tauta bija uzspridzinājusi aerodromu ar visiem aeroplāniem! Tūlīt liesmas un dūmi pārņēma arī Norvudas aerodromu. Grehema vienplāksni- satri­cināja un pasvieda uz augšu un sāņus pirmā sprā­dziena vilnis.

Vienplāksnis sāka krist ar degunu uz leju, un šķita, ka tas kuru katru bridi var apmesties otrādi. Stāvēdams pie aizsargstikla, Grehems no visa spēka spieda sviru. Tad mašīnu pagrūda sāņus otra sprā­dziena vilnis. Grehems ieķērās trosēs, starp kurām, traukdamies augšup, svilpoja vējš. Likās, ka viņš pavisam nekustīgi karājas gaisā, tikai vējš svilpo­dams skrien garām. Taču visa pasaule virpuļoja ap viņu — aizvien straujāk un straujāk. Grehems atskārta, ka krīt. Nebija vairs ne mazāko šaubu, ka viņš krīt. Viņam bija baisi palūkoties lejup.

Ar neticamu ātrumu atmiņā uzplaiksnīja viss, kas bija noticis pēc viņa atmodas: šaubu dienas, valdī­šanas dienas un visbeidzot — Ostroga pārdomātā nodevība.

Grehemam viss šķita kā sapnis. Kas viņš ir? Kā­dēļ viņš tik stingri turas trosēs? Kādēļ nelaižas vaļā? Kritiens pārraus bezgalīgo sapņu pavedienu, un viņš pamodīsies …

Domas skrēja aizvien zibenīgāk. Viņš brīnījās, kādēļ vairs nemūžam neredzēs Elenu. Cik aplami, ka viņš to nekad neredzēs!

Grehems gan nespēja skatīties uz zemi, tomēr juta, ka tā ir pavisam tuvu.

Tad nāca trieciens, nobrīkšķēja lidaparāta šķērši un balsti.

Jauna tikšanās ar Herbertu Džordžu Velsu 5

KAD GULOŠAIS MOSTAS

1. Bezmiegs………………………………………………………. 227

2. Letarģija……………………………………………………….. 236

3. Atmoda………………………………………………………… 244

4. Sacelšanās duna…………………………………………….. 248

5. Kustīgās ielas………………………………………………… 263

6. Atlanta zāle…………………………………………………… 268

7. Klusajās Istabās…………………………………………….. 277

8. Jumti……………………………………………………………. 290

9. Tauta izgājusi ielās…………………………………………. 303

10. Cīņa tumsā………………………………………………….. 310

11. Vecais viszinis…………………………………………….. 321

12. Ostrogs………………………………………… . . 335

13. Vecās iekārtas gals……………………………………….. 351

14. Skats no Vārnu Ligzdas…………………………………. 355

15. Prominenti ļaudis…………………………………………. 362

16. Vienplāksnis……………………………………………….. 375

17. Trīs dienas………………………………………………….. 386

18. Grehems atceras…………………………………………… 392

19. Ostroga uzskati…………………………………………….. 403

20. Pilsētas ceļos……………………………………………….. 411

21. Pazemē……………………………………………………….. 434

22. Cīņa Padomes namā……………………………………… 459

23. Grehems saka savu vārdu …. 454

24. Aeroplāni tuvojas…………………………………………. 459

25. Aeroplāni ir klāt…………………………………………… 465

Герберт Уэллс ВОЙНА МИРОВ КОГДА СПЯЩИИ ПРОСНЕТСЯ

. Herberts Velss KAD GULOSAIS MOSTAS

Redaktors O. Jansons. Māksi, redaktors G. Krutojs. Tehniskā redaktore M. Andersone. Korektore

L. Brahmane. Nodota salikšanai 1969. g. 26. decembrī. Parakstīta iespiešanai 1970. g. 26. februāri. Papīra formāts 70X IOO'/m- 15 fiz. iespiedi.; 21 uzsk. iespiedi.; 19,08 izdevn. I. Metiens 30 000 eks. Maksā 1 rbl. 5 kap. Izdevniecība cZinātne» Rīga, Turgeņeva Ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas I. tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 2789.

Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu

[1] rips van vinkls — amerikāņu rakstnieka V. Irvinga (1783—1859) tāda paša nosaukuma noveles varonis, kas nogulēja divdesmit gadu.

16-278S

[2] valsts apvērsums. (Franču vai.)

[3] pidžins — angļu žargons Tālajos Austrumos, kas sajaukts ar ķīniešu, malajiešu, portugāļu u. c. vārdiem.

[4] Šīs nodalās uzrakstītas piecpadsmit gadu pirfns pirmās gaisa kaujas un vienpadsmit gadu pirms aeroplāna pacelšanās gaisā.