KOLINS VILSONS: APZIŅAS PARAZĪTI

Jākobs Bēme (1575—1624)— vācu filozofs panteists; saglabāja ciešas saites ar teoloģiju.

Būdams autodidakts, Bēme neizveidoja konsek­ventu un harmonisku sistēmu. Savus dialektis­kos minējumus par lietu un visas pasaules pretrunīgo dabu viņš izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, aizgūstot tos no kristietības, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas.

91. Ipp. *Les Horizons de l'Avenir» (franču vai.)—«Nā­kotnes Horizonti».

99. Ipp. «Drakula» (1897)— īru rakstnieka Brema Stou- kera (1847 —1912) romāns par vampīru grāfu Drakulu, kurš uzklūp divām jaunām skaistulēm. Viņas izglābj holandiešu filozofs.

«Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs» (1818)— Mērijas Sellijas (1797—1851) romāns, kurā attēlota vilšanās apgaismības ideālos. Ze- nēvas filozofs Frankenšteins atklājis noslē­pumu, kā atdzīvināt nedzīvu matēriju; viņš radījis kaut ko līdzīgu cilvēkam, kas ar savu atbaidošo izskatu izraisa vispārēju riebumu, un romāna beigās šis radījums nogalina savu radī­tāju un izdara pašnāvību.

Būhenvalde — viena no lielākajām vācu fašistu koncentrācijas nometnēm Veimāras tuvumā (VDR), kurā no 1937. līdz 1945. gadam iznici­nāja piecdesmit sešus tūkstošus ieslodzīto. Bel- zene — vācu fašistu koncentrācijas nometne Stutgartes (VFR) tuvumā.

101. Ipp. Stouns — svara vienība (apm. 6,33 kg).

109. Ipp. «Mēs esam locekļi savā starpā»— Jaunā derība, Svētā Pāvila grāmata efesiešiem, 4, 25.

117. Ipp. Teijārs de Sardēns (1881 —1955)—franču mūks jezuīts, paleontologs, filozofs; nodarbojās ar Visuma evolūcijas jautājumiem.

Apsolītā zeme — Bībeles alūzija. Dievs parādās Mozum degoša krūma izskatā un sola viņam palīdzēt aizvest izraēļus no Ēģiptes uz Apsolīto zemi (2. Mozus grām., 3).

125. Ipp. Bībeles teiciens: «Vieglāki ir kamielim iet caur adatas aci nekā bagātam kļūt Dieva valstībā» (Mateja evaņģēlijs, 19, 24).

Nisena baraka — izjaucama un saliekama ba­raka vai telts ar pusapaļu rievotā skārda jumtu; pirmo reizi tika izmantota Pirmā pasaules kara laikā. Nosaukta projektētāja pulkveža P. Ni­sena (1871 — 1930) vārdā.

128. Ipp. Moriss Merlo Pontī (1908—1961)— franču filo­zofs, fenomenoloģijas problēmām veltītu pētī­jumu autors.

«Nībelungu gredzens» (1854 — 1874)— Riharda Vāgnera (1813 — 1883) operu tetraloģija. Tajā ietilpst «Reinas zelts», «Valkīra», «Zigfrīds», «Dievu mijkrēslis».

130. Ipp. Citāts no īru dzejnieka Viljama Jeitsa (1865 — 1939) dzejoļa «Cilvēks un atbalss»: Bet modies cilvēks teic Tā Kunga dižo gribu, Ka stāvs tam pieder līdz ar visu aplamības zibu.

141. Ipp. Zozefs Arturs de Gobino (1816—1882)— franču sociologs un rakstnieks, viens no rasisma teori­jas un socioloģijas antropoloģiskās skolas dibi­nātājiem.

Hjūstons Stjuarts Cemberlens (1855—1927)— angļu filozofs, Nīčes sekotājs; sludināja āriešu rases pārākumu.

Alfrēds Rozenbergs (1893 — 1946)— viens no galvenajiem fašistiskās Vācijas kara noziedznie­kiem, fašisma ideologs.

146. Ipp. G. I. Gurdžijevs — austrumu okultisma adepts;

Parīzes piepilsētā Fontenblo viņam bija savs institūts; 1975. gadā Ņujorkā iznākusi viņa grāmata «Dzīve ir īsta tikai tad, kad «es esmu» ».

147. Ipp. Hanss Herbigers (1860—1931)— austriešu inže­

nieris; izvirzījis Vilsona šeit aprakstīto teoriju.

Imanuels Veļikovskis izstrādājis teoriju par komētu, kura atrāvusies no Jupitera, pielidojusi tuvu Zemei un izraisījusi daudzas Bībelē aprak­stītās katastrofas.

Hanss Sindlers Bellamī — Herbigera skolnieks, grāmatas «Mēness, miti un cilvēks» (1936) autors.

Denī Sorā — sarakstījis grāmatas «Atlantīda un milžu vara» (1954) un «Milžu reliģija un kukaiņu civilizācija» (1955).

162. Ipp. Otrais termodinamikas likums — viens no trim termodinamikas pamatlikumiem, kurš nosaka noslēgtā termodinamiskā sistēmā norisošo mak- roprocesu virzienu. Nosaukumu un pirmo for­mulējumu deva R. Klauziuss 1950. gadā: sil­tums pats no sevis nevar pāriet no vietas ar zemāku temperatūru uz vietu ar augstāku tem­peratūru. Ir arī vairāki citi formulējumi.

166.Ipp. Proxima Centauri — Saules sistēmai tuvākā

zvaigzne.

167. Ipp. Rinda no P. B. Sellija dzejoļa «Mēnesim»:

Vai tāpēc gurds un bāls

Tu, mūžam mainīdamies, debess kalnā kāp,

Pat zvaigznēm svešs un tāls,

Un tevī vientulība deg un sāp,

Jo neatrod tavs skatiens skumīgais,

Kas būtu savā patstāvībā skaists?

Domāts V. Jeitsa dzejolis «Trakais mēness» no krājuma «Vītņu kāpnes» (1929).

171. Ipp. Bulavajo — pilsēta Zimbabves dienvidrietumos.

Livingstona — pilsēta Zambijā, tās vietējais nosaukums — Maramba.

174. Ipp. Karaliskais astronoms — Griničas Astronomi­

jas observatorijas direktora nosaukums.

175. Ipp. Klāgenfurte — pilsēta Austrijas dienvidos, Ka-

rintijas administratīvais centrs.

Maribora — pilsēta Dienvidslāvijas ziemeļos, netālu no Austrijas robežas.

185. Ipp. Analoģija ar vienu no 19. gadsimta neatrisinā­tajām miklām, kad 1872. g. starp Portugāli un Azoru salām atrada brigantīnu «Marie Celeste» ar paceltām burām; komanda, vienīgā laiva, sekstants un kuģa žurnāls bija pazuduši un netika atrasti.

186. Ipp. Perihēlijs — Saules sistēmas ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram; afēlijs — tālākais punkts.

E. Medņikova

Колин Уилсон ПАРАЗИТЫ СОЗНАНИЯ

Рига «Спридитис» 1990 На латышском языке С английского перевела Мара Румниеце Художник Гунтарс Сиетиньш

HE N° 5805

Kolins Vilsons APZIŅAS PARAZĪTI Redaktore Inta Smite Mākslinieciskais redaktors Modris Adumāns Tehniskā redaktore Ingrida Barviģo Korektore Irēna Kalniņa

Nodota salikšanai 30.10.89. Parakstīta iespicša nai 22.01.90. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs Ns 2. Skolas garnitūra. Augstspiedums. 10,92 uzsk. iespiedi.; 11,70 uzsk. krāsu nov.;10,81 izdevn. 1. Metiens 50 000 eks. Pašūt. Ne 1046 — 5. Cena 2 rbļ. 30 kap. Izdevniecība «Sprīdītis», 226800 Rīgā, Aldaru ielā 2/4. Izdevn. 89 / 33348 / J —2962. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blau­maņa ielā 38/40. Vāks iespiests Rīgas Paraugti­pogrāfijā, 226004 Rīgā, Vieņības gatvē 11. Izdevums sagatavots Nozares kolektīvās lietoša nas skaitļošanas centrā, dialoga sistēmā DIS. Programmētājs N. Tiltiņš.

Vilsons K.

Vi 595 Apziņas parazīti /No angļu vai. tulk. M. Rūm niece; E. Medņikovas komentāri.— R.: Sprīdītis, 1990. — 205 Ipp. — (Piedzīvojumi, fant., ceļoj.).

ISBN 5 — 410 — 00563

84.4 (Lbr)—44

Angļu rakstnieka Kolina Vilsona (dz. 1931. g.) romāna darbība risinās 20. un 21. gadsimtu mijā, tā galvenā tēma — drosmīgu zinātnieku grupas cīņa ar noslēpumainām būtnēm, kas parazitē cilvēku smadzenēs un noved simtiem ļaužu pie pašnāvībām, kuru cēloņi ir neizprotami. Parazīti ir mierā ar visu iesīkstējušo, ar rutīnu, bet vajā tos, kuri domā radoši un drosmīgi. «Apziņas parazīti» iznāca 1967. gadā, un daudzas no darbā risinātajām problēmām ir aktuālas ari šodien.

4703010100—89

V- 152—90

M 805 (11)—90

' komentārus skat. gramatas beigas.

[2] sajā izdevumā tās lielākoties izlaistas.

[3] piezīmes par lavkraftu ņemtas no Dr. Ostina lekcijas «Lavkrāfts un Kadatas uzraksti», ko viņš nolasījis Ņujorkas Vēstures biedrībā 1999. gada 18. jūnijā.